Valstij banka Citadele bija jāpārdod un to pašu vajadzētu darīt ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts daļām, šādu viedokli pauda bijušais Lattelecom vadītājs un savulaik par AS Parex banka sadalīšanu atbildīgais Nils Melngailis.
Viņš atzina, ka patlaban nedzīvo Latvijā un visiem procesiem neseko padziļināti, tāpēc arī par Citadeles pārdošanas procesu viņš nevar spriest objektīvi, taču Melngailis uzsvēra: «Zinu tikai to, ka banka Citadele bija jāpārdod, kā to paredzēja Eiropas nosacījumi.»
Pēc eksperta domām, Citadeles pārdošanas process, iespējams, netika efektīvi skaidrots, kā arī šis jautājums kļuva par Saeimas vēlēšanu laika «politisku futbolu». Tajā pašā laikā Melngailis mudina atcerēties, ka Eiropas Savienības atbalsts bankrotējušajai Parex bankai bija būtisks, jo tolaik neviens Latvijā nebūtu ieguldījis ne centa.
«Bez ES atbalsta mēs banku nebūtu izglābuši un pagriezuši pozitīvā gultnē, kā arī nebūtu pārdevuši Citadeli. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropā ekonomika nav atkopusies un bankas netiek uzskatītas par labiem investīciju objektiem. Joprojām Eiropā ir ļoti maz banku pirkšanas darījumu. Citadeles pircēju saraksts nebija garš, tāpēc ir jāpriecājas, ka tika atrasti investori, kas banku iegādājās un tagad pauž gatavību to attīstīt,» sacīja bijušais Parex bankas vadītājs.
Savukārt, vaicāts par labāko Lattelecom un LMT pārvaldības modeli - uzņēmumus apvienot vai pārdot tajos esošās valsts kapitāldaļas -, Melngailis norādīja, ka valstij nevajadzētu piedalīties uzņēmējdarbībā, jo privātie uzņēmumi brīvajā tirgū darbojas efektīvāk nekā tie, kas ir ar valsts kapitālu.
«Ja domā par šo uzņēmumu valsts daļu pārdošanu, vispirms ir jāsaprot, kur šo naudu ieguldīt, piemēram, aizsardzībā, izglītībā, enerģētikā u.c. Uzņēmumus nevajadzētu pārdot pārdošanas pēc,» atzina eksperts.
Savukārt, domājot par uzņēmumu apvienošanu, Melngailis norādīja, ka tik mazā valstī kā Latvija telekomunikāciju jomā nevar būt daudz spēlētāju.
«Katrā ziņā abu uzņēmumu akcionāriem pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem stratēģiski svarīgi lēmumi par vienu vai otru variantu, lai uzņēmumi var strādāt tālāk. Akcionāriem ir jāsaprot, kāds variants ir labākais. Valstij jādomā par to, kurš variants būtu labākais tirgum,» uzsvēra Melngailis.
Melngailis kopš 2004.gada bija Lattelecom vadītājs, šajā amatā nostrādājot līdz 2008.gadam. Savukārt no 2008.gada līdz 2010.gadam Melngailis, valstij par vienu latu (1,42 eiro) pārņemot Parex banku un vēlāk to sadalot divās bankās - Reverta un Citadele -, pildīja AS Reverta vadītāja pienākumus.
Privatizācijas aģentūra (PA) bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu pabeidza šā gada aprīlī, un līdz ar to Ripplewood un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro jeb 700 000 eiro vairāk, nekā tika prognozēts sākotnēji, kad publiski Citadeles darījuma cena izskanēja 74 miljonu eiro apmērā.
Savukārt šā gada 10.martā valdība vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.