Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

ECB Grieķijai palīdzēs, ja valsts politiķi darīs to, ko no tiem gaida aizdevēji

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūlija sanāksmes uzmanības centrā, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, bez lieliem pārsteigumiem bija ar Grieķiju saistītie jautājumi. Eiro bāzes likme netika mainīta, un tā palika pie 0,05% atzīmes. Tāpat negatīvā teritorijā tika atstāta eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes.

Katrā ziņā situācija Grieķijā ir satricinājusi eirozonas pamatus, jo skaidrs, ka monetārā savienība nav nemaz tik nesadalāma. Vieglu scenāriju nav un jāizvēlas mazāk dārgais. Piemēram, Royal Bank of Scotland Group ekonomistu aplēses liecina, ka drahmas scenārija gadījumā netiks atmaksāti līdz pat 75% no Grieķijas parādsaistībām. Pašlaik acīmredzot nolemts, ka mazāk dārga varētu būt Grieķijas paturēšana eirozonā, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku šī valsts tiks turēta pie likviditātes sistēmas. Nav gan skaidrs, cik paši grieķi būs gatavi reālām reformām un tālākai budžeta tēriņu samazināšanai, ņemot vērā arī nopietno iekšpolitisko pretestību (iespējams, grieķi sarūpēs vēl arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas).

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens svētdien draudējis Eiropai ar masveida imigrantu un potenciālo teroristu pieplūdumu, ja tā pieļaus Grieķijas ekonomikas sabrukšanu.

«Ja viņi dos tādu triecienu Grieķijai, tad viņiem būtu jāzina, ka imigranti saņems ceļošanas dokumentus un dosies uz Berlīni,» savas labējā spārna partijas Neatkarīgie grieķi sanāksmē paziņoja Kammens.

Neatkarīgie grieķi veido koalīcijas valdību kopā ar kreiso ekstrēmistu partiju SYRIZA.

Kammens piebilda, ka gadījumā, ja imigrantu vidū izrādīsies arī teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki, Eiropa pati par to būs atbildīga, ņemot vērā tās nostāju Grieķijas reformu un parādsaistību jautājumā.

Pirms nedēļas ar līdzīgiem izteikumiem nāca klajā arī Grieķijas iekšlietu ministra vietnieks, pamudinot Vācijas policijas arodbiedrību ierosināt izslēgt Grieķiju no Šengena zonas.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Grieķijas bankas pirmdien atsākušas darbu, kas tika apturēts pirms trīs nedēļām saistībā ar valdības noteiktajiem kapitāla plūsmas kontroles pasākumiem, lai novērstu banku sistēmas sabrukumu.

Taču paši kapitāla plūsmas kontroles pasākumi, kas noteikti kopš 29.jūnija, pirmdien saglabājušies, lai arī ierobežojums dienā izņemt 60 eiro ticis atvieglots.

Līdz piektdienai grieķi vienā reizē tagad var izņemt 300 eiro, taču pēc tam cilvēki no bankomātiem vienreiz nedēļā dienā spēs izņemt 420 eiro.

Atvieglojot šo ierobežojumu, Grieķijas valdība paredzējusi mazināt rindas pie bankomātiem.

Vienlaikus Grieķijas Banku asociācija aicināja valsts iedzīvotāju atgriezt bankās savus noguldījumus.

Asociācija norāda, ka kopš decembra no Grieķijas bankām izņemti aptuveni 40 miljardi eiro, tādējādi būtiski ietekmējot to normālas funkcionēšanas spēju.

Latvijas iedzīvotāji ceļojumos vidēji pavada 3,1 dienu, kas ir visīsākais laiks starp Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju ceļojumiem, liecina Eurostat apkopotie dati par 2012. gadu.

Latvijas iedzīvotāji, dodoties ceļojumos, ir arī vieni no taupīgākajiem – braucieniem tiek vidēji tērēti 115 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

Vidēji eiropieši ceļo 5,2 dienas, tērējot 335 eiro.

Visilgāko laiku ceļojumos pavada grieķi - 7,5 dienas, kam seko Kipras iedzīvotāji ar 7,2 dienām un Beļģijas – ar 7,1 dienām. Tiesa gan, jāatzīmē, ka grieķi ceļojumos ir taupīgāki nekā vidējais eiropietis – vidēji viņi tērē 206 eiro.

Arī Latvijas kaimiņvalstu iedzīvotāji ceļojumos pavada ilgāku laiku nekā mūsu valsts iedzīvotāji. Tā lietuvieši ceļo vidēji 4,7 dienas, ceļojumos vidēji tērējot 202 eiro, bet igauņi – 4 dienas, braucieniem atvēlot vidēji 183 eiro.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās vienīgais mērķis saistībā ar Grieķiju ir stingri noturēt valsti, kurai divas reizes ir bijis nepieciešams glābšanas aizdevums, eiro zonā.

«Vienīgā iespēja, pie kuras strādā [Eiropas] Komisija ir Grieķijas stingra noturēšana eiro zonā,» žurnālistiem teica Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve laikā, kad izplatījušās spekulācijas, ka tirgus satricinājumu dēļ Grieķija varētu atstāt vienotās valūtas zonu.

«Domāju, ka šīs Eiropas Komisijas saistības pret Grieķijas varas iestāžu un Grieķijas iedzīvotāju centieniem ir paustas ļoti skaidri,» viņa piebilda.

Laikā, kad pasaules ekonomikai draud jauni satricinājumi, liela uzmanība tiek pievērsta Grieķijas situācijai, un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien sāka vizīti Grieķijā, lai iepazītos ar progresu taupības pasākumu īstenošanā, kam Grieķija piekrita apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanas uzņēmums SIA Valpro turpmāk Grieķijas sadarbības partneru uzņēmumiem preci piegādās vien pēc priekšapmaksas veikšanas pilnā apmērā, stāsta Valpro pārstāve Krista Mierkalne.

Viņa norāda, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēma pagājušajā nedēļā. «Līdz ar to šī sadarbība neraisa ne mazākos riskus, proti, prece tiek izsniegta tikai tad, kad apmaksa jau ir veikta.»

Uzņēmums Valpro uz Grieķiju eksportē noteiktus ugunsdzēsības aparātu korpusu veidus, nevis pašus aparātus. Valpro eksports uz Grieķiju veido vien 0,5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tāpēc, piemēram, Grieķijas izstāšanās no eirozonas uzņēmumam radītu ļoti minimālus zaudējumus, atzīst uzņēmuma pārstāve.

«Ceram, ka sadarbība turpināsies veiksmīgi. Taču tas lielā mērā būs atkarīgs no šo uzņēmumu turpmākās maksātspējas. Mūsu Grieķijas klienti ir eksportējoši uzņēmumi, līdz ar to, visticamāk, viņi krīzi varēs pārdzīvot krietni vieglāk. Bet, protams, absolūti droši par to nevaram būt,» atzīmē Mierkalne.

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Lai arī finanšu krīzes sekas Grieķijā vēl ir jūtamas, viesnīcu bizness lēnām atgūstas

To sekmē Krievijas atpūtnieku skaita pieaugums un ārvalstu investoru atgriešanās, DB teic Sylla Spa & Wellness kompleksa Evijas salā (Grieķija) īpašnieks Janis Anastaspouloss (Ioannis Anastasopoulos). Šī Edipsa (Edipsos) kūrortviesnīca 2017. gadā tika atzīta par pasaules labāko minerālo avotu SPA.

Kad un kāpēc jūs iegādājāties Sylla Spa & Wellness kompleksu?

Darījums notika pirms 20 gadiem, vēl ilgi pirms Grieķijas finanšu krīzes. Tolaik šeit vēl nebija nekāda kompleksa, tikai viena ēka, kurā bija sanatorija. Edipsa kūrortam ir trīs tūkstošus gadus sena termālās terapijas vēsture, tādas vietas nav citviet pasaulē.

Romas impērijas laikā karstajos avotos artrītu izārstējis karavadonis Lūcijs Kornēlijs Sulla, kura vārdā nodēvēts SPA komplekss, šeit ir antīkās romiešu pirtis. Tāpēc īpašumam ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Man bija iespēja šo vietu iegādāties un es to izmantoju. Termālo avotu SPA biznesā es saredzu lielu potenciālu.

Tirgi gaida nākamo cēlienu - grieķu drāma liek domāt par skaidras naudas palielināšanu portfelī.

Grieķijas iedzīvotāji referendumā lēmuši pret taupību, kur šo notikumu gluži vai simboliski pavadījusi kārtīga uzdzīves ballīte Atēnu ielās. Līdz ar pašreizējo situāciju nav iedomājams, ka šai valstij no starptautisko aizdevēju puses «tāpat vien» tiks piešķirts vēl vairāk naudas, kas Grieķijas defoltu padara par visai ticamu parādību. Kase šai valstij ir tukša, bet maksāt par iepriekšējās uzdzīves rēķinu tā negrib un drīzumā nevarēs nodrošināt saistības pret saviem iedzīvotājiem. Kraha priekšvakarā ir arī šīs valsts banku sektors, kur jau ir ieviestas ievērojama kapitāla kustības kontrole. Nav izslēgts, ka jau drīzumā grieķi būs spiesti emitēt kādu pagaidu naudu vai ieviest talonu sistēmu.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Pieaugot bažām par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas, Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ceturtdien paziņojis, ka valsts vairs nav spējīga nodrukāt savu veco valūtu drahmas, jo atbrīvojusies no iespiedmašīnām.

Varufakis intervijā radio ABC sacīja, ka 2000.gadā - gadu pirms pievienošanās eirozonai - Grieķijai nācies atbrīvoties no naudas iespiedmašīnām, lai apliecinātu, ka «šī monetārā savienība ir neatgriežama».

«Mēs sadauzījām iespiedmašīnas,» paziņoja ministrs.

Grieķijā 5.jūlijā notiks referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem, kurus Varufakis un Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs aicinājuši noraidīt.

Vācija, Francija un Itālija savukārt uzskata, ka referendums patiesībā ir par to, vai grieķi vēlas palikt eirozonā vai to pamest.

Latvijas lietainā vasara ir īsta dāvana vietējām tūrisma aģentūrām un tūroperatoriem – uz karstākām vietām atpūsties dodas pat tie iedzīvotāji, kuri to nav plānojuši darīt.

«Ja godīgi, mēs esam ļoti priecīgi par to!» norāda kompānijas Tez Tour Latvija valdes loceklis Konstantīns Paļgovs. Tiesa gan, pieprasījums pēc ārvalstu atpūtas ceļojumiem šajā sezonā ir ne tikai laikapstākļu dēļ, bet arī tāpēc, ka tirgū ir atgriezusies Turcija. Kā skaidro Tez Tour pārstāvis, kompānija patlaban neko nevar piedāvāt karsto ceļojumu cienītājiem par pazeminātām cenām. «Atlaides mēs neietekmējam – tās nepiedāvā ārvalstu viesnīcas,» viņš uzsver.

Ir divi faktori, kas izraisījuši lielu pieprasījumu pēc vasaras ceļojumiem uz ārvalstīm. Pirmkārt, tā ir Turcijas atgriešanās tirgū. «Pagājušajā gadā iedzīvotāji izvēlējās ceļojumus sakot: «Piedāvājiet man jebko, izņemot Turciju.» Iedzīvotāji baidījās braukt uz to nestabilās politiskās situācijas dēļ. Šajā gadā situācija ir atrisinājusies, un uz Turciju cilvēki dodas tikpat bieži kā uz Grieķiju un citām valstīm. Ir jāatzīst, ka tādu cenas un kvalitātes kombināciju kā Turcijā reti kura valsts var piedāvāt. Turcijas piedāvājumā viss ir iekļauts un tā ir viena no labākajām ģimenes atpūtas vietām». Tagad mēs redzam, ka pieprasījums, kas iepriekš bija apstājies, pēc Turcijas ceļojumiem ir atgriezies, un tie, kuri neaizbrauca uz šo valsti pērn, dodas turp šogad. Ja mēs to būtu zinājuši, mēs palielinātu pieprasījumu pēc Turcijas viesnīcām.»

Grieķijai nepieciešami vēl vismaz 50 miljardi eiro, tostarp vēl 36 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem, lai stabilizētu tās finanses, pat saglabājot pašreizējos kreditoru plānus, ceturtdien pavēstīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

Jaunā ziņojumā par Grieķijas finansiālo situāciju SVF arī samazinājis valsts šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozi no 2,5% līdz 0%. Šajos aprēķinos nav iekļauta šīs nedēļas banku slēgšana un kapitāla kontroles pasākumi.

SVF ziņojumā norādīts, ka premjerministra Alekša Cipra valdīšanas laikā valsts finansiālās vajadzības būtiski pieaugušas, bet pašreizējie Grieķijas un ES kreditoru priekšlikumi šīs vajadzības nesedz.

"Grieķijai nākotnē ir nepieciešams daudz lielāks finansējums, nekā mēs domājām pagājušajā gadā," žurnālistiem pavēstīja SVF amatpersona.

Jaunā analīze liecina, ka "būs nepieciešama vēl visaptverošāka parāda operācija, lai nodrošinātu, ka parāds ir līdzsvarots," norādīja SVF amatpersona.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Latvijas medicīnas konkurētspējas šķautne ir tās cilvēciskums, te klīnikas nepārvērš par tehnikas garāžām

«Nebija jābūt Einšteinam, lai redzētu, ka tuvojas krīze,» par savlaicīgo aktīvu daļu pārdošanu iepriekšējā desmitgadē saka Nordic & Baltic Property Group padomes loceklis Tomass Lindeborgs. Pēckrīzes jaunās investīcijas ir tēmētas uz skandināviem, kas optimizē biznesu pašu mājās.

Jūs mērķtiecīgi esat ieguldījis Premium Medical klīnikā Rīgā, iznākumā kļūstot par īpašnieku. Vai tas norāda uz jūsu pārliecību par privātās medicīnas nākotni Latvijā?

Tad jāsāk ar manu filozofiju. Es esmu muļķa zviedrs. Nāku no vides, kurā viss darbojas un peļņa ir paredzama, tāpēc nevajag baidīties, ka valsts tev ko atņems vai karš izpostīs. Bet investīciju konkurence Skandināvijā un Lielbritānijā ir baismīga. Mums ir liela vidusšķira, kas daudz iemaksā pensijās, tāpēc pensiju fondu nauda agresīvi dzenas pakaļ peļņas iespējām. Man kā privātajam investoram tas nozīmē ārkārtīgu konkurenci, tāpēc mani jau sen ir saistījušas attīstības ekonomikas, Baltiju ieskaitot, kur sāku darboties ap 2002. gadu. Man ļoti patīk jūsu valstis, bet pašā sākumā šeit bija slikta likviditāte, tāpēc bizness vairāk bija Krievijā. Saprotams, tagad situācija ir mainījusies. Bet es gribēju teikt, ka atšķirībā no vietējiem Baltijā, Krievijā un arī Ķīnā, kur man ir dažas investīcijas, mans horizonts ir daudz tālāk – tā nav ātrā nauda. Tāpēc mana nonākšana šeit ir mazākās konkurences dēļ, un ieguldījis es esmu aktīvos, kas man dos priekšrocības ilgtermiņā, ne tūdaļ.