Grieķija nepametīs Eiropas monetāro savienību un šāda jautājuma apspriešana iespējama vienīgi tad, ja valsts pilnībā atteiksies no starptautiskās aizdevuma programmas un reformām, sacījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta AFP.
«Es nedomāju, ka tas notiks. Ja Grieķija pilnībā atteiktos no budžeta konsolidācijas un strukturālajām reformām, tad mēs apsvērtu šādu jautājumu,» sarunā ar Austrijas laikrakstu Tiroler Tageszeitung, sacījis Ž. K. Junkers.
Viņš uzsvēra, ka tic Grieķijas mēģinājumiem pastiprināt savas pūles, lai sasniegtu nepieciešamos mērķis. «Grieķijas izstāšanās nav daļa no manas hipotēzes. Es esmu sacījis, ka Atēnu aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams process, bet ar to es domāju, ka tas būtu tehniski kontrolējams, taču politiski nerealizējams,» sacīja Ž. K. Junkers.
Grieķijas izstāšanās sagādātie riski esot neaprēķināmi. Neesot arī nekādas jēgas publiski fantazēt par izstāšanās scenārijiem, sacīja Eirogrupas vadītās. Lielākas rūpes eirozonai sagādājot jautājums, vai Spānijai un Itālijai, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, nevajadzēs pilna apmēra starptautisko palīdzību.
«Nav nekādu iemeslu apstrīdēt Itālijas un Spānijas gatavību samazināt izdevumus. Abas valstis jau ir sasniegušas ievērojamu progresu, taču finanšu tirgi pret tām izturas tā, it kā nekas nebūtu izdarīts,» sacīja Ž. K. Junkers.
Db.lv jau vēstīja, ka parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem varētu lūgt aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes.
Grieķija varētu lūgt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā, pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.
Grieķija nespēju pildīt noslēgtās aizdevuma programmas mērķus pamato ar negaidīti augstu recesiju, kas šogad var sasniegt pat septiņus procentus.