Pasaulē

Slovākija: pašreizējā formā eirozona neizdzīvos

Jānis Rancāns,01.10.2012

Jaunākais izdevums

Savā pašreizējā formā eirozona neizdzīvos, to būs spiestas pamest viena vai, iespējams, divas valstis, kuras nespēs izpildīt savas apņemšanās, uzskata Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), vēsta Reuters.

«Es domāju, ka pienāks laiks, kad kļūs skaidrs, ka dažas valstis nespēj apņēmīgi pieturēties pie finanšu konsolidācijas un, iespējams, ka viena vai divas valstis eirozonā nepaliks,» R. Fico sacīja telekanālam Markiza.

Slovākijas premjers norādīja, ka viena no šādām valstīm varētu būt Grieķija, kas jau patlaban ar grūtībām pilda starptautisko aizdevēju prasības. «Es domāju, ka Grieķija nevar izpildīt savas apņemšanās. Viņi prasa aizvien vairāk izņēmumu un laika. Būtu pareizi, ja lielākās eirozonas valstis pieņemtu stingru pozīciju attiecībā uz Grieķiju,» uzsvēra R. Fico.

Gadījumā, ja Grieķija nespēs pildīt savas saistībasm tās aiziešana no eirozonas, visticamāk, būšot koordinēta, atzina Slovākijas premjers.

Tikmēr Grieķijas premjers Antonis Samars pavēstījis, ka viņa valstij ārkārtīgi nepieciešams kārtējais starptautiskā aizdevuma maksājums. Finansējuma trūkums apdraudot valsts spēcīgākos uzņēmumus, bet valsts ekonomika naudu gaidot tāpat, kā izkaltusi zeme lietu.

Vienlaikus intervijā ASV laikrakstam The New Tork Times A. Samars norādījis, ka Grieķija joprojām saskaras ar daudzām grūtībām, tomēr valsts esot nostājusies uz pareizā ceļa, un ir radusies cerība.

Tomēr krīzi pārvarēt saviem spēkiem Grieķija nespējot, un tai esot nepieciešama Eiropas palīdzība.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķija aizvada sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildus tēriņu griešanu. Jaunie taupības pasākumi nepieciešami, lai Atēnas saņemtu aizdevuma nākamo maksājumu, bez kura valsti varētu piemeklēt maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums AMG eksports pieķerts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmās Slovākijā, vēsta Latvijas Televīzija.

Slovākijā izvērsies skandāls par vērienīgu krāpšanos ar PVN, no valsts budžeta izkrāpjot «daudzus desmitus miljonus eiro». Lietā esot iesaistīts arī Latvijas uzņēmums AMG eksports, kuru krīzes gados slavēja par spēju būtiski kāpināt apgrozījumu.

Starp krāpniekiem esot Mihaila Hovaneca kompānija Tatra Trade Corporation. 2011.gadā viņu arestēja kādas citas lietas sakarā, bet, lai mīkstinātu sodu, Hovanecs sācis runāt par nodokļu krāpšanos. Krāpniecība ilgusi vismaz četrus gadus - no 2007.līdz 2011.gadam. No valsts budžetiem Slovākijā, Čehijā un Ungārijā tādējādi izkrāpti aptuveni 80 miljoni eiro.

Izmeklēšanā izskanējuši arī Latvijas pilsoņu Anda Ābola un viņa sievas Gunitas Ābolas vārdi. Viņu uzņēmums AMG eksports krīzes gados uzrādīja strauju izrāvienu, 2008.- 2009.gadā sasniedzot apgrozījumu 41 miljons eiro, bet peļņu - miljons eiro. Laikrakstam Dienas Bizness stāstot par panākumu atslēgu, Ābola sacījusi: «Faktiski uzņēmums nodarbojas ar tā dēvētajiem trīs pušu darījumiem, kur starp ražotāju un patērētāju ir tirgotājs - AMG eksports.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitek Group ir iegādājusies Slovākijas finanšu tehnoloģiju kompānijas SmartPost kapitāldaļas, informē Fitek Group pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovākijā no ceturtdienas stāsies spēkā daļējs karantīnas režīms, tostarp tiks slēgti restorāni un veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, bet skolas turpinās darboties, trešdien paziņojusi valdība.

Daļējais karantīnas režīms būs spēkā divas nedēļas.

Cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, skolu, pie ārsta vai uz veikalu pēc pirmās nepieciešamības precēm. Atļautas būs arī pastaigas dabā.

Slovākijā ir viens no augstākajiem koronavīrusa izplatības rādītājiem Eiropas Savienībā.

Daļējais karantīnas režīms tiks izvērtēts pēc desmit dienām, atklāja Slovākijas ekonomikas ministrs Rihards Suliks.

"Skolas būs pēdējās, kas tiks slēgtas. Mēs uzstājam, lai tās paliek atvērtas. Mēs arī vienojāmies, kas testēšanai skolās jābūt obligātai," paziņoja Suliks.

Slovākijā otrdien pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma tika reģistrēti vairāk nekā 10 000 jauni Covid-19 gadījumi, bet slimnīcās stāvoklis ir kritisks, norādīja Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Slovākija atbalsta Latvijas dalību OECD un eirozonā

Dienas Bizness,05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bratislavā Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar savu Slovākijas kolēģi Robertu Fico (Robert Fico), saņēma apstiprinājumu, ka Slovākija atbalstīs Latvijas mērķus pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un Eiropas vienotās valūtas valstu blokam.

«Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšanā un ekonomiskā izaugsme, ko redzam pašlaik, ir iespaidīga. Mūsu valstīm ir daudz kopīga, tādēļ esam gatavi atbalstīt Latvijas dziļāku integrāciju Eiropā un ciešāku sadarbību ar pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm,» sacīja R.Fico.

R. Fico norādīja, ka Slovākija eirozonai pievienojās 2009. gada un vienotās valūtas ieviešanas process noritēja bez sarežģījumiem. Slovākijas pieredzi, ieviešot eiro, jau izmantojusi Igaunija, un Slovākija ir gatava piedāvāt savu pieredzi arī Latvijai, lai veiksmīgi risinātu ar eiro ieviešanu saistītos praktiskos jautājumus, gan skaidrotu iedzīvotājiem praktiskos ieguvumus, ko sniedz vienotā valūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā ASV tēraudkausēšanas korporācija U.S. Steel ir vienojusies ar Slovākijas valdību par to, ka tuvāko piecu gadu laikā nepārdos savu metalurģijas rūpnīcu, kas darbojas Košicē, un nesamazinās darbaspēku.

Košices rūpnīca ir lielākais privātais darba devējs, kas nodrošina 11 tūkstošus darba vietu, ziņo Reuters. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico apliecina, ka metālapstrādes uzņēmums saņems valsts atlaides elektroenerģijas tarifam un ekoloģijas nodoklim. Šo faktu abas puses 26. martā ir apstiprinājušas ar savstarpēju līgumu. U. S. Steel saņems apmēram 14 miljonu eiro lielu subsīdiju par atjaunojamiem enerģijas avotiem.

«Tas ir svarīgi valstij,» uzsver R. Fico, piebilstot, ka valdība vēlas, lai U.S. Steel turpinātu darbu, un tam ir jārada atbilstoša uzņēmējdarbības vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovākija: eirozonas nākotne ir atkarīga no Grieķijas

Jānis Rancāns,31.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas nākotne ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks atrisināta situācija Grieķijā un Spānijā, kā arī no tā, kā Eiropā virzīsies ciešākas integrācijas procesi, pavēstījis Slovākijas premjers Roberts Fiko (Robert Fico).

Viņš norādīja, ka eirozonas sabrukuma iespēja vērtējama kā piecdesmit pret piecdesmit, vēsta Reuters. «Protams, ka mani uztrauc eirozonas sabrukuma iespēja. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs atrisināsim Spānijas un Grieķijas situāciju,» sacījis R. Fiko.

Slovākijas premjers norādīja, ka gadījumā, ja piepildās prognozes par eirozonas sašķelšanos dienvidos un ziemeļos, viņa valstij būtu jāpaliek kopā ar valstīm, kas veidos Monetārās savienības kodolu.

«Ja tas notiks, Slovākijai par jebkuru cenu jāpaliek eirozonas kodolā. Tāpēc mēs apņemamies konsolidēt savas finanses saskaņā ar eirozonas valstu noteikumiem,» klāstīja Slovākijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma attīstību un orientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” 2023. gadā reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas un pretiekaisuma produktiem. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās. Medikamentu reģistrācija sākta kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Jaunais AS “Olainfarm” antibakteriālais uroloģijas līdzeklis jau reģistrēts piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Savukārt divi kardioloģijas produkti – hemostatisks līdzeklis un antitrombotisks līdzeklis – pieteikti reģistrācijai 10 ES valstīs: Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā.

Tikmēr Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Slovākijā un Spānijā sākta seruma lipīdus modificējoša līdzekļa reģistrācija.

Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļa, kā arī endokrīnās terapijas līdzekļa reģistrācija sākta deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā un Slovākijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA,19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigts HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) 100% kapitāla daļu iegādes darījums no «Dashdirect Limited» (Kipra) par kopējo summu 18,2 miljoni eiro, kuru AS «Grindeks» ir pilnībā samaksājusi saskaņā ar līguma noteikumiem, paziņojumā Nasdaq Riga informē Grindeks.

Uzņēmuma HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) pamatdarbība ir medicīnisko preparātu ražošana, un AS «Grindeks» ar to ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu par zāļu ražošanu injekciju formā.

Tādējādi «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitasuzņēmumi – AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» (Igaunija), AS «Kalceks» (Latvija), SIA «Namu apsaimniekošanas projekti» (Latvija) un «HBM Pharma» s.r.o. (Slovākija).

«Grindeks» ir starptautisks farmācijas uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Slovākijā; pārstāvniecības atvērtas 12 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv,15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rietumeiropas un Austrumeiropas pircēji – kad liksim vienādības zīmi?

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore,30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EK pieprasa Latvijai grozīt tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pretējā gadījumā draudot ar tiesvedību

LETA,26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

EK paziņojumā norādījusi, ka 2003.gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot ES tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.

Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus EK uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.

Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, uzskata EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sašūpojies Merkeles krēsls

Jānis Rancāns,04.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomikas galvenā vilcēja Vācijas politisko stabilitāti sašūpojis konservatīvās apvienības CSU paziņojums, ka tā varētu pamest kancleres Angelas Merkeles vadīto koalīciju, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

CSU sašutumu izraisījusi nesen panāktā vienošanās par banku tiešu rekapitalizāciju un Eiropas glābšanas fondu izmantošanu valstu aizņemšanās samaksu samazināšanai.

Partijas vadītājs Horsts Zēhofers norādīja, ka aizņemšanās nosacījumu mīkstināšana novedīs pie situācijas, kurā viņa pārstāvētais politiskais spēks vairs nevar atbalstīt turpmāku palīdzības piešķiršanu eirozonai, bet bez CSU A. Merkeles koalīcijai nebūtu vairākuma.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā Eiropas samitā panāktā vienošanās tika komentēta kā Vācijas piekāpšanās Itālijai un Spānijai.

A. Merkele šādus apgalvojumus apstrīdējusi, uzsverot, ka Eiropas glābšanas fondu kapitāla injekcijas eirozonas bankās un valstu obligāciju iegāde notiks saskaņā ar stingriem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jau trešajā Eiropas Savienības dalībvalstī konstatē bīstamo putnu gripu

Lelde Petrāne,13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laima ekskluzīvās produkcijas ražošanu palielinās četras reizes

Sandra Dieziņa,16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā a/s Laima šokolādes produkcijas ražošanā tiks realizētas investīcijas 200 000 EUR apjomā iekārtu iegādei un telpu renovācijai.

Tā kā eksporta attīstību plānojam arī Ķīnā, Japānā, kā arī Brazīlijā, tad uz šīm valstīm trīs gadu laikā ekskluzīvās produkcijas eksports varētu pieaugt 35 - 50%. Jauno sortimentu Compliments sāksim piedāvāt eksporta valstīs Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Slovākijā, kur Laima produktiem ir liela piekrišana,” plānoto raksturo Ieva Jonsone, eksporta direktore. Jau aprīlī jaunā produkcija būs pieejama Latvijā, Laima zīmola veikalos un Lidostā. Šobrīd norit sarunas par produkcijas izplatīšanu arī veikalu tīklos SKY, STOCKMANN, RIMI un MAXIMA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kāpums decembrī bijis straujāks nekā ES vidēji

LETA,14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests pirmdien paziņojis, ka sešiem Kauņā, pie Nemunas upes atrastiem mirušiem gulbjiem laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Sākotnējie laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka vīruss ir līdzīgs H5N8. Tas ir līdz šim Latvijai tuvākais reģions, kurā konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Arī citās Eiropas valstīs, kurās konstatēts šī slimība, vispirms tā atklāta savvaļas ūdensputniem.

Putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība, kas putniem rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, mājputnu turētājiem ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, tostarp mājputni jātur iekštelpās, jāierobežo nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām; jāievēro higiēnas pasākumi, veicot darba pienākumus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna,14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis trešais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2017.gadā bija 68% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (54%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 62%) rādītājus. Tāds pats AIC kā Latvijā pērn bijis arī Rumānijā.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (73%), Slovākijā, Polijā un Grieķijā (visās valstīs 76%), Slovēnijā (77%), Maltā (78%), Portugālē un Čehijā (abās valstīs 82%), Lietuvā (88%) un Spānijā (89%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (133%), Vācijā (122%), Austrijā (117%), Dānijā un Lielbritānijā (abās valstīs 114%), kā arī Beļģijā un Somijā (abās valstīs 112%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvija starp straujāk augošajiem tūrisma «karstajiem punktiem» Eiropā

Lelde Petrāne,08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande un Slovākija šogad ir visstraujāk augošie tūrisma galamērķi Eiropā, vēsta euronews.

Saskaņā ar Eiropas Ceļojumu komisijas (European Travel Commission) jaunāko ziņojumu Islande 2013. gada otrajā ceturksnī pieredzējusi ārvalstu tūristu skaita iespaidīgu kāpumu - par 30%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Arī Slovākijā šajā pavasarī pieaugums bijis apjomīgs - par 20%.

Kopumā vislielākais kāpums pieredzēts tādās vietās kā Balkāni un Austrumeiropa. Melnkalne, Latvija un Horvātija, piemēram, katra piedzīvojusi pieaugumu par 9 procentiem. Viesu skaits Ungārijā un Polijā audzis par 7 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pētījums: Latvijā uzņēmēju vidū populārākais sporta veids ir riteņbraukšana

Dienas Bizness,27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā visbiežāk priekšroku dod individuāliem sporta veidiem – riteņbraukšanai, peldēšanai un skriešanai. Tostarp Latvijā uzņēmēji dod priekšroku riteņbraukšanai, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

20% uzņēmēju priekšroku dod riteņbraukšanai, 15% peldēšanai un 14% skriešanai, savukārt sporta zāles apmeklēšanu, golfu un tenisu kā iecienītāko sportisko aktivitāti minēja pa 8% respondentu. Savukārt tādi populāri komandas sporta veidi kā futbols (4%) un basketbols (2%) starp populārākajām uzņēmēju fiziskajām aktivitātēm tika minēti ievērojami retāk.

«Nelielas atšķirības ir novērojamas arī starp Baltijas valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latvijā un Lietuvā uzņēmēji kopumā aizraujas ar salīdzinoši līdzīgām sportiskām aktivitātēm. Gan Latvijā, gan Lietuvā vispopulārākā sportiskā nodarbe ir riteņbraukšana, kam seko sporta zāles apmeklējumi un teniss. Lietuvā salīdzinoši populāras uzņēmēju vidū ir arī jogas nodarbības. Nedaudz atšķirīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur līderos ir golfs, kam seko skriešana, bet riteņbraukšana ierindojas tikai trešajā vietā,» skaidro KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā un Eiropas Savienībā sarukuši par 1,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Augustā apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,2%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi eirozonā samazinājās par 0,2%, bet ES – palielinājās par 0,2%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mēneša laikā būvniecības produkcijas apjomi saruka deviņās valstīs, bet pieauga – sešās. Lielākais kritums bijis Portugālē – par 12,3%, Rumānijā – par 6,9% un Čehijā – par 4,6%. Savukārt lielākais kāpums bijis Slovēnijā – par 6,2%, Slovākijā – par 1,6% un Ungārijā – par 0,8%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi sarukuši deviņās, pieauguši – piecās, bet nav mainījušies Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru