Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes prognoze ir saglabāta līdzšinējā līmenī – 3,1% šogad un 3,4% nākamgad – bet ir pieaugusi negatīvāka scenārija varbūtība, un, lai no tā izvairītos, politiķiem jākļūst radošākiem fiskālās politikas izstrādāšanā, secināts jaunākajā Swedbank pasaules ekonomikas mēneša apskatā.
«Nenoteiktība par Grieķiju un svārstības finanšu tirgos ir palielinājušās. Izaugsme Ķīnā bija vājāka, nekā prognozēts, un vairojušās bažas par tās «cieto piezemēšanos». Tajā pat laikā Vācijas un eiro zonas ekonomikas izaugsmes rādītāji pirmajā ceturksnī bija spējāki, nekā gaidīts, un naftas cenas pasaulē ievērojami krita, mazinot negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību,» skaidrots pasaules ekonomikas mēneša apskatā.
Swedbank grupas galvenā ekonomiste Sesīlija Hermansone (Cecilia Hermansson) norāda, ka jaunās ārkārtas velēšanas Grieķijā paaugstina risku, ka Grieķija pasludinās savu maksātnespēju un izstāsies no eiro zonas. Vairums Grieķijas iedzīvotāju grib, lai valsts saglabātu eiro, līdz ar to pastāv iespēja, ka jauno vēlēšanu rezultāts būs eiro labvēlīgs. «Ja ne, tad var gaidīt vēl iespaidīgāku uzvaru partijām, kas noraida taupības pasākumus. Šīs partijas gan spēlē bīstamu spēli, jo pārējo eiro zonas valstu pacietības mērs pamazam izsīkst, un tās līderi nevar bezgalīgi maksāt par Grieķijas parādiem, ja šī valsts nepilda vienošanās nosacījumus,» norādīja eksperte.
Savukārt vēlēšanu rezultāti Vācijā, Itālijā, Grieķijā un Francijā norāda uz iedzīvotāju pieaugošo uzticības deficītu valdošām partijām. Francijas jaunajam prezidentam Fransuā Olandam (Francois Hollande) būs jāpieņem taupības pasākumi, ja viņš plāno pildīt savu solījumu samazināt nākamgad valsts budžeta deficītu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Tas var negatīvi pārsteigt viņa vēlētājus. F. Olands, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un pat Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) arvien skaļāk runā par labāku līdzsvaru starp taupību un izaugsmi.
Tāpat S. Hermansone norāda, ka atlikt valstu finanšu sabalansēšanu Eiropā uz vēl vienu gadu un pēc iespējām palielināt investīcijas varētu būt sapratīgi no ekonomiskās un politiskas perspektīvas, bet tikai pie nosacījuma, ka tiek īstenotas strukturālās reformas, veicinot ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju ilgākā laika posmā. «Politiķiem jākļūst radošākiem, izstrādājot tādu fiskālo politiku, kas vienlaikus aizsargā sabiedrības riska grupas un palielina izaugsmi, tajā paša laikā turpinot budžeta konsolidāciju un parāda saistību mazināšanu,» viņa pauž.