Eiropas Komisija (EK), kas izvērtēja vairāku Eiropas Savienības valstu rīcību budžeta deficīta ierobežošanā, secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IK) noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, uzskata ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), ziņo Diena.

«Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver ES sniegto aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu,» norāda H. Almunja.

Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Lai nepieļautu pārāk strauju inflācijas pieaugumu, atsākoties ekonomikas izaugsmei, varētu meklēt risinājumus, lai uz laiku iesaldētu darba algas un kontrolētu cenu kāpumu, atklāj finanšu ministrs Andris Vilks.

Intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service viņš pauž uzskatu, ka Latvijā būtu jāeksperimentē, slēdzot trīspusēju vienošanos starp valdību, biznesu un sabiedrību, lai nepieļautu pārāk strauju algu palielināšanu un lai darba samaksas jautājumi tiktu izvērtēti atbildīgi.

Pēc finanšu ministra domām, eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā vairāk apdraudētu nevis budžeta deficīta kritēriju neizpilde, bet gan inflācija, kas atkal var atsākt pieaugt straujos tempos līdz ar darba samaksas kāpumu.

«Man ir bažas nevis par budžeta deficīta iekļaušanos kritērijos, bet par inflāciju. Ņemot vērā, cik daudz mēs esam darījuši jau līdz šim, par budžetu tomēr ir izpratne un vēlme nodzīt deficīta līmeni līdz saprātīgiem apmēriem. Pēdējos gados katru gadu budžeta deficītā stāv aptuveni miljards latu. Ir jāmācās nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tādēļ, ja negadīsies kādas neparedzētas peripetijas, budžeta deficītu vajadzētu novadīt līdz saprātīgam līmenim,» teica Vilks.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ir pauduši atbalstu Ministru kabineta sagatavotajam nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un tā pavadošo likumu paketei, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja apsveic Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem nākamā gada budžeta likumprojektā un cer, ka 1.decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs.

Nākamā gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. Valdības veiktie pasākumi ir nozīmīgi, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda Almunja.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Finanšu tirgu pacietības mērs ir pilns pret tādām valstīm ar milzīgu parāda līmeni kā, piemēram, Grieķija, šodien paziņojis Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, raksta Bloomberg.

«Tirgus attiecībā pret atsevišķām valstīm, ieskaitot Grieķiju, draud sasniegt punktu, kad investori pārtrauks kreditēšanu. Šo valstu valdībām jāveic pasākumi, lai samazinātu savu parāda līmeni,» tā H. Almunja.

Jāpiebilst, ka Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) 2010. gadā apņemies valsts budžeta deficītu samazināt līdz 9.1 % no 12.7 % šogad.

Valdot šādam fonam Grūtības pārdzīvo arī Grieķijas akciju tirgus, kura viena no raksturojošā indeksa Athex Composite Share vērtība decembrī samazinājusies par 9.3 %. Pasaule pastiprinātu uzmanību Grieķijai pievērsa pēc tam, kad valstij uzbruka starptautiskās reitingu aģentūras samazinot valsts kredītreitingu (to samazināja gan Standard & Poor’s, gan Fitch, gan Moody’s Investors Service). Līdz ar to Grieķijai ir zemākie kredītreitingi no eiro zonas valstīm.