Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus
Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.
Visticamāk, Latvija tomēr nav vientuļa sala, kuru investori neiekāro. Katra valsts var censties tikt galā ar saviem vājajiem posmiem, sakārtojot, piemēram, maksātnespējas jautājumus (var atgādināt, ka maksātnespējas nozari Latvijā ārvalstu investori ir salīdzinājuši ar organizēto noziedzību) vai piestrādājot pie investīcijām pateicīgākiem nodokļu politikas. Tomēr nevar izmainīt to, ka pašlaik mūsu reģionu pārklāj Rietumu–Krievijas ģeopolitisko attiecību buferzonas plīvurs. Drošības jautājumi tiek stumti priekšplānā ekonomiskajai perspektīvai. Turklāt pie uguns pūšanas pakulās ķērušies ārvalstu politiķi un mediji, turpinot vārīt iepriekš BBC filmas par Krievijas iebrukumu uzvārīto zupu, kurai asos piparus piemeta ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, laikrakstam The New York Times apgalvojot, ka viņš kārtīgi padomātu, vai aizsargāt Baltijas valstis Krievijas agresijas gadījumā.
Tomēr arī pašmāju politiķi cenšas neatpalikt. Daži uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā. Tikmēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus. Manipulācijās, kuru mērķis, iespējams, ir nomierināt tautu vai piekoriģēt reālo situāciju, izskan pat tik ačgārna doma, ka investīciju kritumā vainojama pati Ārvalstu investoru padome Latvijā. Pēc politiķu vārdiem, tā tik daudz kladzinājusi par problēmām, ka Latvija investoriem nu jau liekas viena atbaidoša vieta. Tomēr investoru cepšanās ir par uzlabojumiem, nevis ar mērķi kādu aizbiedēt. Ja būs sakārtota vide, pārliecinoša tiesiskuma joma un konkurētspējīgāka nodokļu politika, būs dzirdama cita runa, bet pagaidām paši par sevi runā tikai tautsaimniecībai gar degunu aizgājušie simti un desmiti miljonu eiro. Tiesa, zelta kalnus plašas stagnācijas un recesijas gaidīšanas noskaņās gaidīt īsti nav iemesla, tomēr tas nenozīmē to, ka Latvija var nepildīt mājasdarbus.
