Nākamā gada budžeta konsolidācija nepieciešamajā apjomā, visticamāk, nebūs iespējama, tikai samazinot izdevumus, bet nāksies paaugstināt arī nodokļu slogu, uzskata banku ekonomisti.

Lai 2011.gadā budžeta deficītu samazinātu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ir jāveic budžeta konsolidācija vismaz par 400 miljoniem latu, bet Finanšu ministrija (FM), ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, aprēķinājusi, ka konsolidācijas apjoms būs 350-395 miljonu latu apmērā.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis šodien preses konferencē norādīja, ka pagaidām nav redzami nekādi signāli vai pazīmes, kas liecinātu, ka budžeta deficītu izdosies samazināt tikai uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina, nepalielinot nodokļu slogu.

Viņaprāt, budžeta īsināšanā tiks izvēlētie vieglākie ceļi un nodokļi tiks palielināti. Visticamāk, tas varētu skart tieši nekustamā īpašuma nodokļus. "Tas ir neizbēgami," norādīja Rudzītis.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, informē FM.

Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016. gada budžetā pilnībā izsmeļ jelkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm.

Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016. gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt.

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Latvijai budžeta izdevumus nāksies samazināt par 100 līdz 140 milj. eiro, taču solītā IIN likmes samazināšana jāīsteno, bet tā jākompensē ar PVN standartlikmes pacelšanu līdz 23%

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners. Viņaprāt, pirms ķerties pie nodokļiem, to izmaiņām, vispirms jāsaprot Latvijas tautsaimniecības iespējas, kā arī tas, ka visu nozaru vēlmju sarakstu pēc finansējuma nav iespējams apmierināt.

Kādu redzat situāciju šā un nākamā gada valsts budžetā, vēl jo vairāk, ja tiek uzturētas prognozes par 2% lielu IKP pieaugumu, kaut arī no dažādām jomām ir vairāk negatīvu nekā pozitīvu ziņu, savukārt fiskālās disciplīnas eksperti jau brīdina par problēmām, bet premjere aicina nelietot vārdu «konsolidācija»?

Papildu konsolidācija nav paredzēta, ņemot vērā, ka budžeta projektā ir paredzēti lielāki konsolidācijas pasākumi, nekā nepieciešams 2,5% deficīta noturēšanai.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība), komentējot iepriekš izteiktās Latvijas Bankas prezidenta bažas.

«Lai nodrošinātu 2,5% deficīta līmeni, būtu pieticis ar konsolidācijas pasākumiem mazāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Šobrīd ir plānots budžetu konsolidēt 150 miljonu latu apmērā, kas atbilst apmēram 1,9% līdz 2% lielam deficītam. Un tā ir rezerve. Tāpat Latvijas gadījumā tiek prognozēta mazākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs, un arī tas ir uzskatāms par rezerves pasākumu. Tādējādi nedomāju, ka būs nepieciešama budžeta papildu konsolidācija. Protams, ja situācija būtiski pasliktināsies visā Eiropā, no papildu konsolidācijas neizspruks neviena valsts, bet mūs tas var skart vismazāk,» skaidro Reirs.

Šā gada budžetā, iespējams, būs jāveic vēl papildus konsolidācijas pasākumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam De facto sacījis finanšu ministrs Andris Vilks.

«Patlaban nav pārliecības, vai tie četri miljoni būs. Arī tur ir zināmā mērā redzamas tendences, it sevišķi no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārvaldītajām ministrijām, šo summu samazināt. Tā ka nav izslēgts, ka arī no šiem četriem miljoniem izdevumu daļā, paliks varbūt divi miljoni,» raidījumam teica Vilks.

Ministrs sliktajos rezultātos vainojis koalīcijas partnerus ZZS, kas jau «saknē norakusi» visas idejas, kas būtu saistītas ar reformām un izdevumu mazināšanu, bet ar vieglu roku atbalstījusi nodokļu celšanu, ziņoja raidījums. «Tas absolūti nav nekāds komandas darbs un tas finanšu ministru protams dzen tādā strupceļā. Kāds komandas darbs izdodas, ja ir jomas, kuras konsolidācija skar daudz mazāk?» sacījis ministrs.

Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi nākamā gada budžeta bāzes izdevumus, un fiskālās konsolidācijas pasākumi 2011.gada budžetā būs jāveic tuvu 500 miljonu latu apmērā.

To Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, brīvā laika un sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šula pavēstīja otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā sprieda par Latvijas Radio finansēšanas modeļiem turpmākajos gados, ziņo aģentūra BNS.

Šulca gan norādīja, ka konkrētu konsolidācijas apmēru nevar pateikt, jo vēl nav veiktas precīzas nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes. Vienlaikus viņa arī uzsvēra, ka tādēļ FM neredz iespējas nākamā gada budžetā piešķirt papildu līdzekļus jebkādām aktivitātēm.

Premjers Valdis Dombrovskis pagājušās nedēļas beigās solīja, ka jau tuvākajā laikā sabiedrībai būs pieejams sākotnējais novērtējums tam, kādā apmērā būs nepieciešama fiskālā konsolidācija nākamā gada valsts budžetā un kādi pasākumi jāveic, lai to sasniegtu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/tax(1).jpg

Viņš sacīja, ka konsolidācija tiks nodrošināta, par 16 miljoniem latu samazinot izdevumus, bet par 34 miljoniem latu palielinot ieņēmumus.

Pēc Vilka teiktā, pamatā runa ir par pasākumiem, par kuriem valdība vienojusies jau iepriekš. Runājot par darbinieku skaita un atalgojuma fonda samazināšanu valsts pārvaldē, ministrs minēja, ka rasti dažādi risinājumi, kā ministrijās ietaupīt līdzekļus, veicot mazāku darbinieku skaita vai algu samazinājumu. Pamatā ministrijas apņēmušās vairāk ietaupīt uz dažādu preču un pakalpojumu iegādes rēķina. Tas gan nenozīmē, ka ministrijās vispār netiks samazināts darbinieku skaits un atalgojuma fonds, uzsvēra Vilks.

Ja ekonomika pasaulē attīstīsies pēc sliktākā scenārija, Latvijas valdībai jābūt gatavai veikt grozījumus nākamā gada budžetā, norāda aptaujātie ekonomisti.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis sacīja, ka valdībai būtu jāizstrādā alternatīvs plāns un jābūt gatavai jau nākamā gada sākumā veikt korekcijas budžetā, ja situācija pasaulē attīstīsies pēc negatīvā scenārija. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka patlaban vēl lielāka budžeta izdevumu samazināšana diez vai vajadzīga, jo kārtējā budžeta izdevumu mazināšana var samazināt iekšējo patēriņu, negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstību, kā arī palielināt sociālo spriedzi valstī.

«Protams, vienmēr būtisks ir jautājums, vai budžeta izdevumi tiek izmantoti efektīvi, kādas valsts funkcijas ir nepieciešamas un kādas nē, tāpēc būtu jāturpina darbs pie naudas līdzekļu lietderīgākas izmantošanas jautājuma - šeit vēl ir atrodamas rezerves izdevumu mazināšanai,» teica ekonomists.

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Vakar EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu.

Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina.

«EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,» sacīja Zemītis.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

2012. gada valsts budžeta likums pieņemts galīgajā lasījumā. Budžeta apstiprināšana ļaus pabeigt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) palīdzības programmu plānotajā laikā, tomēr izvirzītā 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze ir pārāk optimistiska, tādēļ jau pavasarī budžetā būs nepieciešams vieikt konsolidāciju, uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Premjers Valdis Dombrovskis, uzrunājot Saeimas deputātus pirms balsojuma par budžeta likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, uzsvēra, ka tieši līdz ar 2012. gada budžeta pieņemšanu Latvija būs samazinājusi budžeta deficītu zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no iekšzemes kopprodukta.

IKP 2,5% izaugsmes prognoze, uz kuras balstās 2012. gada budžets, ir pārlieku optimistiska. Izaugsme nākošajā gadābūs ievērojami lēnāka un, lai budžeta deficīts iekļautos zem 3% no IKP, pavasarī budžetā būs nepieciešams veikt papildu konsolidāciju, uzskata M. Kazāks.

Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kas ieteicis valdībai jau tagad sākt darbu pie 2012. gada budžeta grozījumiem, norādot, ka 2, 5 % iekšzemes kopprodukta pieaugums, uz kuru balstās aprēķini par budžeta ieņēmumiem, ir pārlieku optimistisks un jau pavasarī budžetā būs nepieciešama papildu konsolidācija, lai nodrošinātu, ka

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

Palielināt pievienotās vērtības (PVN) nodokli ir visvienkāršākais veids, kā nākamā gada valsts budžetā dabūt papildus līdzekļus, taču tas nebūtu pareizi, piektdien raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš uzskata, ka valdībai būtu nopietnāk un vairāk jāskatās uz nekustamā īpašuma nodokļa pusi, bet šajā gadījumā lielākā daļa nodokļa ieņēmumu nonāktu pašvaldību, nevis valsts budžetā.

Savukārt vaicāts par iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) iespējamā samazinājuma par vienu procentpunktu atlikšanu, Bičevskis minēja, ka, visticamāk, valdība uz laiku no šī solījuma atteiksies.

Nav daudz nodokļu, kuri veido pietiekami lielu valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzina Komercbanku asociācijas vadītājs. Tie ir tikai IIN un PVN.

Viņš pieļāva, ka papildus nauda 80 - 100 miljonu apmērā budžetā vajadzīga aizsardzības jomai, un otrs veids, kā šos līdzekļus iegūt, ir skatīties uz izdevumu samazinājuma pusi.

Konsolidācija nākamā gada valsts budžetā varētu būt mazāka par Finanšu ministrijas līdz šim prognozētajiem 100–110 miljoniem latu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš paskaidroja, ka konsolidācijas apmērs tiks fiksēts atbilstoši pirmā pusgada iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem un deviņu mēnešu budžeta faktiskajai izpildei. "Mēs redzam, ka tendences ir pozitīvas. Gan makroekonomikā otrā ceturkšņa dati būs labāki par pirmā ceturkšņa datiem, gan arī budžetā redzam, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo ieņēmumu plāns jūlijā ir izpildīts par 110%," norādīja premjers.

Pēc Dombrovska prognozēm, pozitīvās tendences saglabāsies arī tuvākos mēnešus, līdz ar to nepieciešamais konsolidācijas apmērs 2012.gada valsts budžetā varētu būt mazāks, nekā līdz šim prognozēts.

Ir svarīgi, lai nākamā gada valsts budžeta konsolidācija nenotiktu uz nodokļu palielināšanas rēķina, bet gan izdevumu samazināšanas rēķina, saka Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šajā gadā par valsts ārējā parāda apkalpošanu mēs samaksāsim saviem aizdevējiem 270 miljonus latu. Neko nedarot un turpinot dzīvot uz nenopelnītas naudas, nākamgad šī summa jau būs 300 miljoni latu. Ir ļoti svarīgi, ka budžeta konsolidācija notiek uz budžeta izdevumu samazināšanas rēķina, nevis nodokļu celšanas rēķina. «Tas mums dotu iespējas šeit piesaistīt investīcijas, jo ārzemnieki redzētu, ka Latvija kļuvusi konkurētspējīga,» tā intervijā Latvijas Radio norādījis Latvijas Bankas prezidents.

«Lai kā mēs mēģinātu varbūt novirzīt uzmanību no budžeta un runāt par kaut kādām investīcijām un jaunām darba vietām, tas viss ir vienīgi un tikai saistīts ar 2011. gada budžetu,» budžeta sakārtošanas svarīgumu uzsver I. Rimšēvičs.

Pirms izšķirošajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers sola nepiekāpties.

Sarunas norisinās smagnēji, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja jau nodeldēto frāzi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē, kurā tika skatīti jautājumi par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014. gadam, budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.–2014.gadam, Latvijas pozīciju par galvenajiem jautājumiem sarunās ar Starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem 5. Pārskata misijas ietvaros un valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.–2014. gadam.

Premjers norādīja, ja 122 miljoni latu, ko valdība piedāvā konsolidēt nākamgad, ir pilnīgi pietiekami, lai budžeta deficīts tādējādi būtu 2,5% no IKP un atbilstu Mārstrihtas kritērijiem. Pēc 22. decembra, kad paredzēts starptautiskā aizdevuma programmu beigt, vairs nebūs garantu, bet Latvijai pašai vajadzēs pārliecināt finanšu tirgus, ka Latvijai ir droši aizdot naudu.

Jebkādas izmaiņas saistībā ar valsts pensiju izmaiņām ir jāskata kontekstā ar nākamā gada budžeta konsolidāciju un izvērtējot šo izmaiņu ietekmi uz budžetu.

Par to, atbilstoši Valsts prezidenta Preses dienesta sniegtajai informācijai, pirmdien vienojies jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš un finanšu ministrs Andris Vilks.

Joprojām neatrisināts ir pensiju piemaksu jautājums, un tajā būtu jāmeklē sociāli taisnīgāks risinājums, atzina A. Vilks.

Viņš uzsvēra, ka iespējamā pensiju indeksācija vai citas darbības ir jāskata kontekstā ar budžeta konsolidāciju un tam tikšanās laikā piekritis arī prezidents. «Jebkura nepamatota indeksācija palielina konsolidācijas apmēru,» paskaidroja Vilks.

Amatpersonas tikšanās laikā pārrunājušas jautājumu par pensiju indeksāciju un piemaksām pie pensijām, un bijušas vienisprātis, ka izmaiņu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem, taču vienlaikus jāizvērtē visi iespējamie zaudējumi un ieguvumi, tostarp – arī budžeta konsolidācijas kontekstā.

Koalīcija pirmdien konceptuāli vienojās atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu līdz gada beigām pagarināt 2012.gada budžeta izstrādes grafiku, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš teica, ka koalīcija konceptuāli vienojās atbalstīt FM ierosinājumu mainīt nākamā gada budžeta izstrādes grafiku, precizējot to atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību saistībā ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Vienlaikus premjers pastāstīja, ka Zaļo un zemnieku savienība gan esot lūgusi vienu nedēļu papildu laika, lai šo jautājumu apspriestu valdē, taču, pēc Dombrovska paustā, nākamajā nedēļā, kad par šo jautājumu tiks lemst vēl vienu reizi, domstarpībām nevajadzētu būt, jo ir panākta konceptuāla vienošanās.

Savukārt Ventspils mēra Aivara Lemberga ierosinājumu 2012.gada budžetu izstrādāt lūdz augusta vidum premjers atzina par nereālu. «Tomēr likumā par budžetu un finanšu vadību ir noteikta procedūra, kā budžets tiek pieņemts vēlēšanu gadā. Tur ir dziļa loģika,» uzsvēra Dombrovskis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(354).jpg

Brīdī, kad sākas runas par nākamā gada valsts budžetu, no Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta komisijas puses burtiski izstaro apskaužams optimisms par nākotnes perspektīvām.

Proti, budžeta deficītam izdosies ierakstīties 2,5% rāmjos, Latvijas ekonomikas izaugsme gaidāma 2,5% apmērā, un atšķirībā no iepriekšējās pieredzes nekāda papildu konsolidācija vairs nebūšot vajadzīga, jo tāpat jau esot sakonsolidēts viss iespējamais ar pieklājīgu rezervi. Vispār skaisti! No sirds gribētos, lai minēto institūciju prognozes izrādītos reālas, un tieši tā viss arī notiktu. Jāteic pat vairāk - minētais scenārijs droši vien apmierinātu lielāko daļu mūsu valstī strādājošo uzņēmēju. Ir gan kāda problēma…

Finanšu ministrija (FM) priekšroku dos samazināto pievienotās vērtības (PVN) likmju atcelšanai, nevis pamatlikmes celšanai, žurnālistiem piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru teica finanšu ministrs Einars Repše.

Viņš atzina, ka atbalstāmāks risinājums būtu samazināto likmju atcelšana vai vismaz to pietuvināšana 21%, nevis pamatlikmes palielināšana par pāris procentiem.

«Nav pieņemami, ka tas, kas čīkst vairāk, dabū atlaides,» teica Repše.

Viņš apliecināja, ka 2011.gada budžets, ļoti iespējams, būs pēdējais, kurā konsolidācija tiks veikta, samazinot budžeta izdevumus, - pēc tam to būs iespējams nodrošināt, palielinot budžeta ieņēmumus, jo ekonomika atkopsies.

Arī nākamgad valsts budžeta konsolidācija būs vieglāka nekā tā, kas jau paveikta iepriekšējos gados, minēja finanšu ministrs. «Nosacīti mēs esam lielākajai daļai problēmu jau tikuši pāri,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka Latvijas tautsaimniecība pamazām atveseļojas.

Oktobrī varētu gaidīt turpmāku mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, iespējams, pat lielāku nekā iepriekš, paredz Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Par to vedina domāt oktobra tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāju nozīmīgs uzlabojums. Lai arī valsts budžeta plāni joprojām iezīmē krietnu nenoteiktības devu, tomēr vismaz viens nezināmais - Saeimas vēlēšanas - ir aiz muguras. Iespējams, ka tieši vēlēšanu rezultāti ir galvenais faktors, kas uzlabojis iedzīvotāju noskaņojumu. Arī pozitīvās pārmaiņas darba tirgus rādītājos ir veicinājušas pozitīvāku nākotnes vērtējumu.

Jebkādu pārlieku optimismu remdē nozīmīgi riski, ka noskaņojums var atkal pasliktināties, kas lielā mērā saistīts ar bažām, cik vienprātīgs un raits būs 2011. gada valsts budžeta izstrādes process un kādi būs pieņemtie konsolidācijas lēmumi, norāda eksperte.

Jau pagājušā gada nogalē, kad tika veidots 2011. gada budžets, DB konstatēja, ka valsts pamatbudžeta izdevumi ne tikai netiek samazināti, bet gluži pretēji - palielināti aptuveni par 300 milj. Ls.

Protams, var teikt, ka šāds kāpums ir pateicoties Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvei utt. Taču nupat medijos plaši izskanējis ekonomistu aprēķinātais fakts - valsts ierēdniecības uzturēšanai tiek tērēti 26 santīmi no katra lata. Tātad - 26% jeb ceturtā daļa no visa valsts budžeta.

Jaatgādina, ka jēdzieni «ierēdņi» un «valsts sektors» ir kaut kas ļoti atšķirīgs. Proti, valsts aparātā ietilpst ārsti, pedagogi, policisti, ugunsdzēsēji utt., kā arī ierēdņi. Un šos 26% apēd tikai pēdējā minētā kategorija. Tāpat der atcerēties, uz kā rēķina pēdējos gados galvenokārt tiek veikta valsts budžeta konsolidācija, ieskaitot šā gada budžeta papildu konsolidāciju par 50 milj. Ls - notiek dažādu nodokļu likmju celšana. Tātad realitāte veidojas bezgala ciniska - gan Latvijas uzņēmējdarbība, gan sabiedrība kopumā maksā un vēl maksās arvien lielākas summas par elektroenerģiju, apkuri, benzīnu, dabasgāzi un daudz ko citu, lai valstī būtu labi paēduši ierēdņi.

Konsolidācija divas reizes gadā - šāds scenārijs faktiski jau ir kļuvis par Latvijas finanšu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Pat neraugoties uz Latvijas Bankas (LB) atziņu, ka Valda Dombrovska valdības prognozes ir pārāk optimistiskas un šā gada budžetu nāksies konsolidēt vēl par 50 līdz 70 miljoniem latu, premjers un ministri uzstājīgi apgalvo, ka nekādas budžeta griešanas šogad vairs nebūšot.

Tiesa, šajā Ministru kabineta pārstāvju retorikā der ieklausīties pamatīgāk un kļūs skaidrs, ka īstenībā jau ministru un LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktais šajā sakarā teju vai sakrīt un faktiski vienīgā atšķirība ir izvēlētajos vārdos. Redz, Rimšēvičs skaidri pasaka - būs jāgriež! Valdības pārstāvji stāsta - neko negriezīsim, ja vien nebūs būtisku problēmu eirozonā… Bet problēmas eirozonā būs!

Eirozonas finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers ir skaidri norādījis, ka eirozona tuvojas recesijai, bet vairāki citi eksperti ir nepārprotami norādījuši, ka runa ir nevis par to, būs vai nebūs Grieķijas bankrots, bet gan to, cik dienu vai nedēļas līdz tam vēl atlicis. Tātad Latvijas valdības teiktais «ja vien nebūs būtisku problēmu eirozonā» faktiski nozīmē, ka pēc diviem vai trīs mēnešiem mēs kādu rītu pamodīsimies un dzirdēsim paši savas valdības paziņojumu - sakarā ar sarežģījumiem Eiropas ekonomikā un to negatīvo efektu Latvijas valsts budžetā ir nepieciešams steidzami veikt jaunus konsolidācijas pasākumus… Ko Latvijā nozīmē «steidzami», mēs arī labi zinām - vienas nakts laikā. Tātad tagad svarīgi saprast nevis to - tiks vai netiks veikta šā gada valsts budžeta papildu konsolidācija, bet gan - uz kā rēķina tas notiks.