Nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai nepieciešamais apmērs iepriekš lēsto vismaz 150 miljonu latu vietā varētu būt no 110 līdz 130 miljoniem latu, apliecināja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristaps Otersons.

Otersons skaidroja, ka šā gada, tostarp vasarā veiktie, budžeta konsolidācijas pasākumi, pēc centrālās bankas speciālistu aprēķiniem, var mazināt 2012.gada konsolidācijas nepieciešamību.

«Turklāt skaidrs, jo ātrāk konsolidācijas lēmumi tiks pieņemti un jo ātrāk būs skaidrs, ka tajos nav ierakstīta nodokļu celšana, jo tas sekmēs uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un lielākus budžeta ienākumus. Tātad konsolidācijas apjoms lielā mērā ir pašu lēmēju rokās,» uzsvēra Otersons.

Tomēr Latvijas Bankas vērtējumā ir iespējams ātrs, nodokļu kāpumu izslēdzošs konsolidācijas lēmumu pieņemšanas scenārijs, kas nozīmētu mazāku konsolidācijas apjomu.

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

«Turpinot budžeta konsolidāciju, valdība raudzījās uz to divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz pēdējo brīdi. Valdības izvēle bija koncentrēties uz 2011. gadu, par kuru ir pietiekami ticamas makroekonomiskās prognozes,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norāda, ka «attiecībā uz 2012. gadu ir jāņem vērā, ka tik lielas ekonomiskās aktivitātes svārstības, kādas bija vērojamas pērn un šogad, nedod iespēju veidot precīzu prognozi gan par makroekonomiskajiem radītājiem, gan par inflācijas lielumu utt., un līdz ar to nav iespējama precīza prognoze par konsolidācijas apjomu pēc gada. Tagad, vērtējot konsolidācijas apjomu 2012. gadam, mēs varētu būt neprecīzi un veikt kļūdainus pieņēmumus. Tāpēc valdība izvēlējās iesniegto budžeta variantu. Tomēr jau pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem turpināsies debates ar aizdevējiem».

«Var gadīties, ka Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes būs jākoriģē divreiz vai trīsreiz gadā. Tad arī iezīmēsies precīzie konsolidācijas apjomi 2012. gadam,» akcentē ministrs, turpinot: «Kaut vai viens piemērs. Šā gada pavasarī aizdevēji Latvijai prognozēja 4% IKP kritumu līdz 2010. gada beigām, bet realitātē mums ir uzlabojums. Sākotnēji tika prognozēta trīs gadu deflācija un netika prognozēts pieaugums nākamgad. Šīs prognozes nepiepildījās, un līdz ar to arī mēs varējām samazināt ieplānoto konsolidācijas apjomu. Kad sākās diskusijas par konsolidācijas apjomu 2011. gadam, tad sākumā izskanēja, ka tie būtu 500 miljoni, tad tika nosaukts skaitlis 450, vēl vēlāk 400 miljoni, bet tagad mēs esam nonākuši līdz daudz mazākam konsolidācijas lielumam. Turklāt mēs varējām veidot valsts budžetu, sasniedzot aizdevēju nosprausto mērķi – 6% lielu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu pret IKP, ar konsolidācijas apjomu 230 miljoni latu. Mēs izvēlējāmies veidot mazāku budžeta deficītu 5,4% lielumā pret IKP ar konsolidācijas apjomu 292 miljoni latu. 2011. gadā ir ieplānots mazāks valsts budžeta deficīts, nekā prasīja starptautiskie aizdevēji. Var teikt, ka 2011. gada budžetā ir iestrādāta zināma rezerve.»

Nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem finanšu ministrs Andris Vilks pašlaik neredz alternatīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas pārdalei starp valsti un pašvaldībām.

To viņš ceturtdien atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē.

Uz pašvaldību pārstāvju jautājumu, vai piedāvātājai IIN pārdalei, kurā pašvaldībām tiek piedāvāts samazināt IIN ieņēmumus par labu valsts budžetam, varētu atrast kādu alternatīvu, Vilks atbildēja, ka pašlaik nevar rast citus risinājumus kā vien tos, kas jau minēti. Ja nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs būs mazāks, nekā plānots, starp visiem pasākumiem tiks meklēti vidusceļi, viņš piebilda.

Vienlaikus Vilks norādīja, ka iepriekš kā klasiska alternatīva, ko uztur arī aizdevēji un eksperti, ir būtiska nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana. Tiesa, pašlaik tas nav iespējams, viņš uzsvēra. "Nākotnē tas tiešam ir labs resurss, bet patlaban mēs nevaram to darīt," teica ministrs.

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.

«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.

Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.

Koalīcija trešdien iezīmējusi iespējamos 2012.gada budžeta konsolidācijas virzienus vairāku desmitu miljonu latu apmērā, trešdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sīkāku informāciju gan viņš neatklāja, norādot, ka vispirms jābūt zināmam provizoriskajam nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēram.

Dombrovskis informēja, ka šīs nedēļas laikā Finanšu ministrijai (FM) ar starptautisko aizdevēju misijas ekspertiem jāpanāk vienošanās par provizorisko 2012.gada budžeta konsolidācijas apmēru. «Ar misiju nav saskaņots provizoriskais konsolidācijas apmērs. Tas ir tehnisks darbs, ko dara FM un misijas eksperti. Tas ir šīs nedēļas darbs,» klāstīja valdības vadītājs un piebilda, ka pēc tam, kad šis provizoriskais skaitlis būs zināms, varēs jau sīkāk runāt par virzieniem, kā nepieciešamo konsolidācijas apmēru nodrošināt.

Lai gan profesionālu astronomu skaits Latvijā samazinājies, mums ir daži labi piemēri, kad zinātnieki ar savu darbu dod pienesumu pasaules līmenī, tā piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks.

«Piemēram, tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā,» skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Saskaņā ar jaunāko novērtējumu 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmērs ir aptuveni 110 – 130 miljoni latu. Uzsvars būs uz izdevumu daļu, bet nodokļu pieaugumam šobrīd nav loģikas.

Tiesa, konsolidācijas apjoms vēl tiks precizēts atbilstoši pusgada makroekonomikas datiem un atbilstoši deviņu mēnešu faktiskajai izpildei, kad redzēs galējo konsolidācijas apjomu, uz kuru tiks veidots budžets, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka šogad aprīlī bija vienošanās ar aizdevējiem par konsolidācijas apjomu 150 – 180 milj. Ls, kas nozīmētu budžeta deficītu aptuveni 2% apjomā no IKP. Tomēr ekonomika attīstās nedaudz labāk nekā bija prognozēts aprīlī, turklāt budžetā šobrīd izveidojies neliels pārpalikums. «Visi faktori patlaban ved uz to, ka konsolidācijas apjoms būs zemāks nekā prognozēts pirms dažiem mēnešiem,» tā V. Dombrovskis.

Nu jau bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos Alvja Vilka aizstājēju meklēs biroja iekšienē, šodien žurnālistiem apliecināja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš sacīja, ka birojā ir pietiekami izglītoti, pieredzējuši darbinieki ar vadītāja spējām, lai Vilka vietā atrastu vispiemērotāko. Streļčenoks vēl nav izlēmis, vai rīkot iekšēju konkursu uz šo amata vietu, vai vienkārši kādu kandidātu izvēlēties un iecelt amatā.

Par iespējamām kandidatūrām Streļčenoks jau ir apmainījies viedokļiem ar savu otru vietnieci Jutu Strīķi, taču biroja priekšnieks vēl neatklāja, cik kandidatūras patlaban tiek izskatītas.

Vilka pienākumus patlaban neviens nepilda, bijušā priekšnieka vietnieka pakļautībā esošās nodaļas patlaban strādā patstāvīgi, bet, ja nepieciešams, Streļčenoks pats palīdz atrisināt kādu problēmu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas altāra ziedoto. Necerēti labie ekonomiskās izaugsmes rādītāji ļauj valdībai un Saeimai dažās pozīcijās pat ar uzviju atdot nozarēm budžeta finansējumu, kas tām tika samazināts, tiecoties iekļauties starptautisko aizdevēju paģērētajos konsolidācijas rāmjos.

Salīdzinot tos mērķus, kam 2012. gada budžeta grozījumi paredz papildu finansējuma injekcijas ar budžeta likuma veidošanas gaitā atbalstīto konsolidācijas pasākumu sarakstu, atklājas, ka vairākos gadījumos budžeta grozījumos papildu līdzekļi tiek atvēlēti tiem mērķiem, kas pērnā gada nogalē tika atzīti par tādiem, uz kuru rēķina var krietni ietaupīt. Visspilgtāk tas atklājas Satiksmes ministrijas gadījumā. Tai jau budžeta grozījumu 1. lasījumā tiek paredzēts papildu finansējums 20,6 miljonu latu apmērā. No šīs summas 4,98 milj. Ls tiek paredzēti valsts autoceļiem, bet nepilni 4,3 milj. Ls - mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

Ilggadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska stiprais mugurkauls acīmredzot daudzus nokaitinājis, tā Saeimas lēmumu nepagarināt J. Brazovska pilnvaras žurnālistiem komentēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, šīs dienas balsojums bija arī balsojums pret FKTK.

Taujāts, kur tiks meklēta nākamā kandidatūra FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam, A. Vilks sacīja, ka gribētu skatīties FKTK virzienā, taču ir jājūt signāli un, ja būs «stiprs nē», tad acīmredzot būs jāmeklē citur finanšu sektorā kopumā. Būs jāmeklē cilvēki, kas ir strādājuši banku uzraudzībā un kam ir juridiska pieredze, lēsa A. Vilks.

Ministrs prognozēja, ka nākamās kandidatūras atrašana prasīs daudz laika. Ministram un Latvijas Bankas prezidentam patlaban nav padomā alternatīvas kandidatūras šim amatam.

A. Vilks uzskata, ka šīs dienas negatīvais balsojums par J. Brazovski bija politisks balsojums un, līdzīgi kā politiķu izvirzītās prasības attiecībā uz demogrāfiju, tas ir valdības darbu traucējošs. Finanšu ministrs atzina, ka gaida «pārsteigumus» arī uz nākamā gada budžeta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Budžets un FKTK priekšsēdētāja vietnieka kandidatūra ir saistīti jautājumi, atzina ministrs. Ar valstisko domāšanu kā ir tā ir - šādiem vārdiem koalīcijas partnerus kritizēja finanšu ministrs.

Jebkādas izmaiņas saistībā ar valsts pensiju izmaiņām ir jāskata kontekstā ar nākamā gada budžeta konsolidāciju un izvērtējot šo izmaiņu ietekmi uz budžetu.

Par to, atbilstoši Valsts prezidenta Preses dienesta sniegtajai informācijai, pirmdien vienojies jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš un finanšu ministrs Andris Vilks.

Joprojām neatrisināts ir pensiju piemaksu jautājums, un tajā būtu jāmeklē sociāli taisnīgāks risinājums, atzina A. Vilks.

Viņš uzsvēra, ka iespējamā pensiju indeksācija vai citas darbības ir jāskata kontekstā ar budžeta konsolidāciju un tam tikšanās laikā piekritis arī prezidents. «Jebkura nepamatota indeksācija palielina konsolidācijas apmēru,» paskaidroja Vilks.

Amatpersonas tikšanās laikā pārrunājušas jautājumu par pensiju indeksāciju un piemaksām pie pensijām, un bijušas vienisprātis, ka izmaiņu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem, taču vienlaikus jāizvērtē visi iespējamie zaudējumi un ieguvumi, tostarp – arī budžeta konsolidācijas kontekstā.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Lai nepieļautu pārāk strauju inflācijas pieaugumu, atsākoties ekonomikas izaugsmei, varētu meklēt risinājumus, lai uz laiku iesaldētu darba algas un kontrolētu cenu kāpumu, atklāj finanšu ministrs Andris Vilks.

Intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service viņš pauž uzskatu, ka Latvijā būtu jāeksperimentē, slēdzot trīspusēju vienošanos starp valdību, biznesu un sabiedrību, lai nepieļautu pārāk strauju algu palielināšanu un lai darba samaksas jautājumi tiktu izvērtēti atbildīgi.

Pēc finanšu ministra domām, eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā vairāk apdraudētu nevis budžeta deficīta kritēriju neizpilde, bet gan inflācija, kas atkal var atsākt pieaugt straujos tempos līdz ar darba samaksas kāpumu.

«Man ir bažas nevis par budžeta deficīta iekļaušanos kritērijos, bet par inflāciju. Ņemot vērā, cik daudz mēs esam darījuši jau līdz šim, par budžetu tomēr ir izpratne un vēlme nodzīt deficīta līmeni līdz saprātīgiem apmēriem. Pēdējos gados katru gadu budžeta deficītā stāv aptuveni miljards latu. Ir jāmācās nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tādēļ, ja negadīsies kādas neparedzētas peripetijas, budžeta deficītu vajadzētu novadīt līdz saprātīgam līmenim,» teica Vilks.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Finanšu ministrija (FM) jau ir veikusi sākotnējo 2012.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumu izvērtējumu, starp kuriem varētu būt valsts maksāto subsīdiju pārskatīšana un algu fonda iesaldēšana, atklāj FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Tiek uzsvērts, ka nepieciešamais konsolidācijas apmērs pamatā tiks meklēts izdevumu pozīcijās, jo nodokļu palielināšana nav iespējama. Tāpat vēl lielāka ieņēmumu iekasēšana plānota no ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas.

Bajāre uzsvēra, ka patlaban jau ir izdarīts pietiekami daudz, lai varētu operatīvi virzīties uz priekšu, jo darbs pie budžeta jau ir sācies krietnu laiku iepriekš. Pēdējās Finanšu ministrijas konsolidācijas aplēses ir 100-110 miljoni latu. Tās gan vēl tiks koriģētas atbilstoši ekonomikas izaugsmes rādītājiem, tomēr zināma konsolidācija būs jāveic arī 2012. gada budžetā.