No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.
«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.
Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.
Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.
Viņaprāt, Latvijas prezidentūrai būs milzīgs darba apjoms, jo līdz šim divas prezidentūras pēc kārtas vairāk tika apkopotas idejas, bet darbs īsti nenoritēja, jo ievēlēts jauns Eiropas Parlaments, jauns Eiropadomes prezidents, būs arī jauna Eiropas Komisija.
Tāpēc nākamajā valdībā būtu svarīgi atrast maksimāli spēcīgu personību finanšu ministra amatam, uzskata Vilks. Vienlaikus viņš atzina, ka ir būtisks jautājums par motivāciju un finansēm. Daudzas potenciālas kandidatūras ministru amatiem tiek atvairītas tāpēc, ka tām nevar piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Lietuvā, izprotot atbildību ES prezidentūras laikā, valdības pārstāvju algas tika paaugstinātas, arī Igaunijā ministru atalgojums ir augstāks nekā Latvijā.
«Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite saprata, ka vajag angļu valodā runājošus ministrus ar maksimāli labu reputāciju, kuri izsitīs arī tās lietas, kas ir vajadzīgas Lietuvai. Bet kas mums? Salikt vairāk vai mazāk partejiski uzticīgus cilvēkus, protams, pieredzei jābūt. Bet varbūt vajag dabūt iekšā pāris cilvēkus no biznesa, no ārvalstīm. Vajag ekspertus,» sacīja Vilks un atzīmēja, ka, paceļot ministru algas, uzreiz motivāciju iegūst arī pārējie valsts darbā strādājošie, kam algas ir piesaistītas ministru atalgojuma līmenim.
Finanšu ministrs arī atzina, ka Latvijā paveikto novērtē salīdzinoši maz, labu vārdu tikpat kā nav, kamēr ārvalstīs uzņēmēji, politiķi novērtē Latvijā sasniegto. Vilks atgādināja, ka, viņam sākot darbu finanšu ministra amatā, ekonomikā bija dziļa krīze un šo darbu neviens negribēja darīt.
Ministra amatā nācies sastapties ar dažādām grūtībām, sākumā bija jāizprot, kas ir politika un kas ir valsts aparāts, kā tas funkcionē. «Grūts bija viss. Starptautiskā Valūtas fonda programma bija ļoti murgains periods, jo bija ne tikai jāpārliecina Valūtas fonds, aizdevēji, bet nepārtraukti jācīnās arī iekšienē. Kas tur var būt labs, ja tu esi uz izsmiešanu? Tam ir jātiek pāri. Ja cilvēkiem pašiem tas būtu jādara, tad viņi saprastu. Lai katrs, pirms izsmej, pasmejas vai piedraud, iedomājas, kā viņš pats to darītu. Nevis tā populistiski, paņemot naudas spaini, bet reāli. Ja pašam nav nekādu ideju vai iespēju, tad labāk nerunā. Bet tā ir politika, tā izsmiešana,» sacīja Vilks.
Valdības pārstāvis slavēja Finanšu ministrijas komandu, ar ko izveidojusies laba sadarbība. «Nedomāju, ka man būs tik laba sadarbība ar ministriju, ka varēšu tik ātri uzticēties cilvēkiem, ka ir komanda, ar ko strādāt. Tas - ļoti spēcīga komanda - nākamajam finanšu ministram ir lielākais pluss. Nevajadzētu to mēģināt modificēt un padarīt savādāku, tā būtu lielākā kļūda, ko Latvija izdarītu,» sacīja Vilks un vērsa uzmanību, ka citās iestādēs valsts pārvaldē «dažādu iemeslu dēļ viss ir sabrucis vai pusbrucis un neko īsti nevar atjaunot».
Strādājot valdībā, vēlreiz apstiprinājies, ka ļoti svarīgs ir cilvēciskais faktors. «Viens cilvēks ar mazu grupu var izdarīt milzīgu apjomu,» sacīja finanšu ministrs.
Vilks kļuvis par ilgāk strādājošo finanšu ministru, taču šoruden vēlēšanās nekandidē un darbu politikā nolēmis atstāt. Tomēr viņš sola sekot līdzi Latvijā notiekošajam un sadarboties. Līdz jaunās valdības izveidošanai Vilks sola maksimāli pragmatiski strādāt ar valsts budžeta veidošanu.
Turpmākajā karjerā Vilks vēlētos pievērsties finanšu sektoram, starptautiskajai dimensijai. Konkrēta darba piedāvājuma gan vēl neesot.
«Kopumā jāsaka, ka ministra darbs ir diezgan liels murgs. Nepārtraukti nezini, kas būs, slodze un viss pārējais,» rezumēja finanšu ministrs.
