«Man šķiet, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būves process arī ir tāds kā pēdējo divdesmit gadu Latvijas simbols,» LNB direktors Andris Vilks pauda intervijā laikrakstam Neatkarīgā.
«Viss bija pietiekami sarežģīti. Traucēja dīvainā attieksmju pakete: templis pret monstru, Rīga pret laukiem, modernās tehnoloģijas pret arhaiskām lietām... To var salikt pa zināmiem plauktiņiem, bet fons ir ļoti smags. Cauri tam visu laiku, kājām kā tādā purvā stiegot, vajadzēja tikt uz priekšu. [..],» norāda A. Vilks.
«Iespējams, problēmas radīja arī tas, ka te vienā projektā bija viss. Bibliotēkas dimensija provocēja uz dažādiem viedokļiem. Tostarp arī par bibliotēku un bibliotekāriem. «Varam uzcelt skaistu māju, bet kāpēc tur iekšā jāliek bibliotēka?» Bibliotēka sabiedrībā tiek uztverta ļoti dažādi. [..],» norādīja A. Vilks.
Jautāts, vai viņu pašu kopumā apmierina jaunā LNB ēka, A. Vilks norāda: «Lielās līnijās sākotnējais vizuālais tēls nav būtiski mainījies. Mainījusies ir iekšējā struktūra, iekšējā uzbūve, samazināts apjoms.» Kā lielākos trūkumus LNB direktors norāda ērtas stāvvietas trūkumu. «Ziemā cilvēkiem vajadzēs skriet no stāvvietas 140 automašīnām pāri ielai uz bibliotēku, uz pasākumiem. Tas ir skaidri redzams trūkums, kas atstās diezgan lielu iespaidu.»
Db.lv jau rakstīja ka Gaismas pils jūnija sākumā pieņemta ekspluatācijā. No 6. jūnija LNB ēka ir pilnībā izmantojama bez ierobežojumiem, norādīja Vircavs.
LNB ēkas būvniecības darbi tika sākti 2008 .gada jūnijā. Gaismas pils būvdarbus veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecības izmaksas prognozētas 163,06 miljoni eiro, taču projekta īstenošanas laikā Gaismas pils izmaksas pieaugušas līdz 256,1 miljonam eiro.