22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Pērn par labāko pieaugušo neformālās izglītības sniedzēju atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), kurai piešķirta balva "Saules laiva".

Tā dibināta, lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un sekmētu kvalitatīvu mācību programmu īstenošanu. Balva tiek piešķirta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) "Erasmus+" projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" ietvaros.

LNB ar salīdzinoši nelieliem resursiem spējusi panākt izcilību gan savas nozares speciālistu kompetences pilnveidošanā, gan darbā ar daudziem tūkstošiem bibliotēku apmeklētāju visā Latvijā, vertē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja Dženija Dzirkale, saņemot balvu, izteica gandarījumu, ka pamazām vairojas mūžizglītības pedagogu pašapziņa un, ka aizvien vairāk organizāciju izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Tiklīdz Rīgā tiek atvērta kāda jauna vieta, kas piemērota svinību rīkošanai, visi lido kā bites uz medu un cenšas to «nogaršot»

Tā atzīst DB aptaujātie korporatīvo pasākumu organizatori.

Patlaban popularitātes saulītē gozējas Latvijas nacionālā bibliotēka un tās restorāns Klīversala, vēl aizvien interese nav zudusi par kultūras pili Ziemeļblāzma, Dzelzceļa muzeju, dizaina fabriku D.FAB, RISEBA Arhitektūras un mediju centru H2O, klubu Godvil, Kuģniecības muzeju, Mazo Ģildi, Sapņu fabriku, Latviešu biedrības namu, Spīķeru koncertzāli, Latvijas Universitātes botānisko dārzu. Arī restorānu telpas un banketu zāles tiek izmantotas korporatīvo pasākumu vajadzībām. DB aptaujātie pasākumu organizatori teic, ka iecienītāko restorānu sarakstā ir Bibliotēka Nr. 1, Čarlstons, Koya, kafejnīca Film Noir, Annas dārzs u.c. «Varam sākt gaidīt, kad atkal būs pieejams Melngalvju nams, lai tur rīkotu balles. Šī vieta sen nav izmantota, tāpēc visi būs priecīgi tur atgriezties. Tagad tai būs pievienotā vērtība – bijusī valsts prezidenta mājvieta,» atzīst pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija direktora vietniece Elīna Brīdaka. Savukārt tie, kas vēlas ar pasākuma norises vietas izvēli īpaši pārsteigt svinību viesus, lūkojas pēc pamestu rūpnīcu telpām, angāriem, kurus pielāgo saviesīgam pasākumam.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ko KM sagatavojusi sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kultūras institūciju izmantoto ēku tehniskā stāvokļa defektu novēršanai un neatliekamu pasākumu veikšanai.

Finansējums piešķirts KM līdz 297,3 tūkstošiem eiro Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra, Latvijas Leļļu teātra, Valmieras drāmas teātra, Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma uzlabošanai, kā arī Finanšu ministrijai (VNĪ) līdz 187 015 eiro renovācijas un rekonstrukcijas darbu nodrošināšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā un Cēsu mūzikas vidusskolā.

KM ir apkopojusi informāciju par izdevumiem neatliekamajiem remontdarbiem un tehnisko problēmu risināšanai 2014.gadā teātros, koncertorganizācijās, tās padotības iestādēs un augstskolās, konstatējot, ka tajās ir izveidojusies situācija, kas rada riskus skatītāju, darbinieku drošībai un dzīvībai, kā arī, tiek negatīvi ietekmēta izrāžu kvalitāte, augstskolu un padotības iestāžu darbība un attīstības iespējas.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Par Rīgas interesantāko piesaistes objektu 29% ārvalstu ceļotāju viennozīmīgi norāda Vecrīgu, tai seko Brīvības piemineklis ar 6,3% un Nacionalā opera – 4,3%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) pētījums.

Kā nākamie populārākie apskates objekti tika norādīti Pēterbaznīca (3,9%) un Rīgas Doma katedrāle (3,7%). Starp interesantākajiem un saistošakajiem objektiem iekļauti tādi apskates objekti un vietas kā Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Rīgas centrāltirgus, parki, Rīgas zooloģiskais dārzs, Alberta iela, baznīcas, Kalnciema kvartāls u.c.

«Nozīmīgs Rīgas apmeklējuma rezultāts ir arī pieredzes atbilstība gaidītajam, jo no tā lielā mērā ir atkarīga turpmākā ceļotāju patērētājuzvedība: iespējama atkārtota atgriešanās Rīgā, kā arī Rīgas kā ceļojuma galamērķa tālāk ieteikšana radiem, draugiem, paziņām. Pētījuma dati parāda, ka vairumam Rīgas viesu uzturēšanās laikā Rīgā pieredzētais ir atbildis ekspektācijām (53,5%), gandrīz puse (45,2%) respondentu pieredzēto Rīgā ir atzinuši par labāku nekā gaidīto. Pozītivi, ka tikai 1,4% jeb 25 respondenti Rīgas apmeklējumā ir vīlušies,» skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Putnu radītie bojājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izolācijas materiālam patlaban ir novērsti, tomēr Nacionālās būvkompāniju apvienības un būvuzrauga Hill International pārstāvji plāno piesaistīt ornitologus, lai rastu ilgtspējīgu «putnu problēmas» risinājumu nākotnē.

LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis informē, ka pēc alpīnistu apsekojuma patlaban LNB jumta daļa, kurā tika fiksēts defekts jeb sūce, ir salabota atbilstoši oriģinālajai specifikācijai un ūdens no jumta vairs netek. Pirms tam vienā no telpām pa laikam bija vērojams spainītis, kurā no griestiem pilēja ūdens.

Arīdzan pasākumi Gaismas pils korē var noritēt ierastajā gaitā. «Lai gan - arī iepriekš tecējušie daži pilieni neietekmēja pasākumu norisi un ēkas ekspluatēšanu kopumā,» sacīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā stāstīja Ķīsis, izpētot uz jumta esošo videokameru ierakstus, apstiprinājies pieņēmums, ka sūce jumtā radusies, jo konstrukciju šuvju pildījumu - silikonu - mēdz knābāt putni, galvenokārt - vārnas. «Patlaban būtiski ir saprast, ko un kāpēc putni ar silikonu dara,» sacīja Ķīsis.

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Attīstītāja Lords LB Special Fund V veidotais Preses nama kvartāls, kura 1.kārtu par 76,8 miljoniem eiro būvēs AS UPB, atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī.

Projekta arhitekts, Arhis Arhitekti vadītājs Andris Kronbergs ir gandarīts, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu īstenosies viena no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

"Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi. Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste.Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," teic arhitekts.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2017 šogad iesniegti kopumā 36 pieteikumi, to skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

Šogad pieteikumu vidū ir divi darbi, kurus latviešu arhitekti veidojuši ārvalstīs. Tie ir tirdzniecības centra Ulemiste rekonstrukcija Tallinā, Igaunijā un Šaoliņas lidojošo mūku teātra jaunbūve, kas atrodas SongShan kalnā, Henanas provincē, Ķīnā.

«Žūrijai šogad izaicinājumu netrūks, jo būs jāvērtē ne tikai objektu kvalitāte, bet arī jāatbild uz jautājumu - kas tad ir Latvijas arhitektūra? Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva lietuviešu arhitektu rokās par izcilo LNMM projektu. Turpretī šogad žūrijai būs jāvērtē Latvijas arhitektu darbi, kas radīti kopā, vai atrodas ārpus valsts robežām, un tas noteikti būs interesants uzdevums,» stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Starptautiskā žūrija Lielo Arhitektūras gada balvu, ko simbolizē zelta ananass, šogad piešķīrusi Šaoliņas lidojošu mūku teātrim un tā autoriem - Austrim Mailītim, Valteram Murānam, Intam Menģelim, Kārlim Melzobam, Dinai Suhanovai, Andrai Odumānei, Jekaterinai Olonkinai.

Pamatojot savu lēmumu, žūrija uzsvērusi, ka «lai gan projektu nebija iespējams novērtēt klātienē, tas ir iedvesmojošs mākslas, arhitektūras un ainavu projekts, kas darbojas pāri robežām un valstīm, savienojot dažādas kultūras, tradīcijas un tehnoloģijas skaistā pasakā, ko radījuši vizionāri prāti.»

Latvijas Arhitektūras gada balvas – sudraba ananasi – šogad tika piešķirti diviem objektiem. Gada balvu saņēma Restaurācijas kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA Konvents (Pēteris Blūms, Oto Ozols, Līga Ganiņa, Līva Garkāje). «Šis ir ievērojams piemērs kā cienīt vietējo vēsturi, kultūru un vietas identitāti, parādot atdevi un centību profesijai un sabiedrībai. Tas ir ceļojums cauri vērtību atklāšanai zem ēkas vēstures slāņiem, ko saglabā, strādājot rūpīgi un ar godīgu attieksmi,» laureātu raksturoja starptautiskās žūrijas locekļi.

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro.

Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī – eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

#Balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kam ir bijusi ietekme uz arhitektūras nozari.

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad iesniegti 46 pieteikumi. Konkursa darbi tiek pieteikti un vērtēti divās kategorijās – objekti un procesi, kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz arhitektūras nozari, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Gada balvas nominanti tiks paziņoti preses konferencē 11. aprīlī, bet konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 18. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 14. līdz 18. maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, to skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa nominantu darbu izstāde.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvu pasniedz Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, un tas ir nozīmīgākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva Šaoliņas lidojošo mūku teātra autoru rokās; sudraba ananasus saņēma Restaurācijas kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA Konvents, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas patstāvīgā ekspozīcija Grāmata Latvijā, un autori GAISS, Associates, Partners et Sons un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas tika iesniegta Interjeru kategorijā.

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Šodien paredzētā mediķu protesta akcija tiek rīkota nepareizā laikā un vietā, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

«Veselības joma ir katras valsts nacionāla lieta, tā nav Eiropas savienības (ES) lieta,» teica ministrs. Viņaprāt, īstā vieta, kur atgādināt par savām prasībām, ir Ministru kabinets. Savukārt tam piemērotākais laiks ir tad, kad tiek spriests par nākamā gada budžetu.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka vērsīs ES valstu kolēģu uzmanību uz to, ka Latvijā nepietiek finansējuma veselības aprūpei. Viņš arī vēlreiz apliecināja, ka atbalsta protesta rīkotāju prasības un ir gatavs zem tām parakstīties. «Bet tam šajā kontekstā nav lielas jēgas. Jēga prasīt papildu finansējumu būs tad, kad pienāks laiks - tad, kad tiks strādāts pie budžeta,» uzsvēra ministrs.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns. «Mūsu uzņēmums pārstāv profesionālo pakalpojumu jomu nekustamo īpašumu nozarē. Specializējamies komercīpašumu segmentā, piedāvājot konsultāciju, vērtēšanas un starpniecības pakalpojumus. Uzņēmums ir pārstāvēts vairāk nekā 60 valstīs, Latvijā esam 26 cilvēki,» par savu darbavietu stāsta D. Kairāns.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk šī nozare, tā ir ļoti dinamiska un garlaikoties te nenākas. Iedomājieties, kādu pārkaršanu pēdējo 10 gadu laikā nācās pārdzīvot nekustamo īpašumu nozarei, kā arī ekonomikai kopumā, un pēc tam - vienu no smagākajām krīzēm un recesijām... Tā ir lieliska iespēja relatīvi īsā laika posmā izmēģināt savus spēkus gan kā krīzes menedžerim, gan arī kā attīstības vadītājam.