Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši

To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.

Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Neimaņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši.

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

Jaunā dzīvojamā ēka Rīgā, Klīversalā River Breeze Residence ir gandrīz gatava uzņemt iemītniekus - pirmie dzīvokļu īpašnieki jau atveduši savas mantas. Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties jaunajā projektā ar ekskluzīvo atrašanās vietu. Jāuzsver, ka teritorija ap šo un vēl citām topošajām ēkām nebūs slēgta - tur tiek veidots Klīversalas kvartāls ar mierīgu un zaļu atpūtas zonu visiem pilsētas iedzīvotājiem, kurā iecerēts ierīkot gan bērnu rotaļu laukumus, gan kafejnīcas.

Šī ir pirmā dzīvojamā māja plānotajā kompleksā. Senāk šajā vietā atradusies kuģu remonta rūpnīca, un teritorija bija slēgta. Gadu desmitiem šī teritorija, kas ir pašā Rīgas centrā, bijusi pilnībā izolēta. Tagad plānots to atvērt un atdot pilsētai, jo tā būs publiski pieejama. Kvartālā, kas galvenokārt saskaņošanas dēļ tapis daudzu gadu garumā, būs dzīvojamās ēkas, bet iecerēti arī laukumi ar kafejnīcām, kafejnīcas uz ūdens, piestātnes, bērnu rotaļu laukumi. Galvenais akcents būs laukums, kuram nosaukums vēl tiek domāts, bet izmēra ziņā tas būs identisks Līvu laukumam Vecrīgā.

River Breeze Residence ir 48 dzīvokļi, no tiem vairāk nekā desmit šobrīd ir nopirkti. Kopējais investīciju apjoms River Breeze Residence ēkā ir aptuveni 20 milj. eiro. Pirmie pircēji interesi par dzīvokļu iegādi izrādījuši jau 2015. gadā. Pārsvarā pircēji ir vietējie, kas iegādājas dzīvokļus savām vajadzībām, nevis kā investīciju objektus. Dārgākais ir 300 kvadrātmetrus (iekšējā platība 190 kvadrātmetri plus terase) plašais penthouse dzīvoklis - cena 1,4 miljoni eiro. Mazākajam dzīvoklim mājā ir 59 kvadrātmetri - cena 253 tūkstoši eiro. Cenu politika veidota tā, ka tās aug atkarībā no skata pa logu un stāva. Projekta - gan River Breeze Residence, gan kvartāla kopumā - arhitekts ir Vents Didrihsons, būvnieks - Lnk Industries.

Jaunā dzīvojamā ēka Klīversalā River Breeze Residence nosvinējusi spāru svētkus, iezīmējot simbolisku brīdi, kad pabeigti apjomīgākie būvdarbi.

Projekta vizualizācijas skaties raksta galerijā!

Celtniecības darbus veic AS LNK Industries. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada beigās. Šobrīd noslēgti 11 dzīvokļu pārdošanas priekšlīgumi. Kopējais investīciju apjoms - ap 20 milj. eiro.

River Breeze Residence, Kuģu ielā 28 ir pirmā ēka Rīgas Klīversalas kvartāla apbūvē, ko veic A/S Pro Kapital Latvia meitas uzņēmums SIA Klīversala.

River Breeze Residence kopējā platība ir 12 850 kvadrātmetri, 7 virszemes stāvi un 2 pazemes (autostāvvietas), panorāmas lifti. Paredzētais dzīvokļu skaits – 48, dzīvokļu platība: 56 m2– 316 m2. Katram dzīvoklim ir terase, augšējos stāvos iebūvēti kamīni, pārējos stāvos ir iespēja tos izbūvēt. Pirmā stāva dzīvokļi veidoti kā town house – divos līmeņos, ar privāti norobežotu ārtelpu, radot privātmājas sajūtu Rīgas centrā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorānu Klīversala kopš jūnija beigām pārvalda SIA Restorānu serviss, savukārt nu jau bijušais pārvaldītājs uzņēmums SIA OZRT pieteicis maksātnespēju.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā publicētā informācija, OZRT vadība maksātnespējas pieteikumu iesniedza 13.jūlijā.

OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe skaidroja, ka lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu pieņemts lielā nodokļu sloga dēļ, kuru uzņēmums vairs neesot bijis spējīgs nomaksāt.

«Uzņēmums pēdējos gadus strādā ar lieliem zaudējumiem, tāpēc tā valde, izvērtējot operatīvos datus, pieņēma lēmumu uzņēmuma darbību neturpināt. Mūsu uzņēmuma maksātnespējas procesu var uzskatīt par daļu no kopējām problēmām un nesakārtotības, kas valda sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» atzina Streņģe.

Ar Restorānu serviss pārstāvjiem līdz šim vēl nav izdevies sazināties.

Septiņi no TOP 20 vērtīgākajiem dzīvokļu iegādes darījumiem pērn notikuši Klīversalā tapušajā jaunajā projektā River Breeze Residence.

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2018. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien Dienas Bizness publicē datus par aizvadītā gada 100 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, pirmos 20 aprakstot īpaši detalizēti. Saskaņā ar šiem datiem dārgākais dzīvoklis pērn mainījis īpašnieku Rīgā un maksājis 1,5 miljonus eiro, bet dārgākās neapdzīvojamās telpas pārdotas par 1,04 miljoniem eiro.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - 1978.gadā dzimušais ārvalstnieks Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopirka 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala. Darījumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

Jauna svinību vieta karstākajā slavas saulītē gozējas pirmo gadu pēc atklāšanas, tad pieprasījums var pārsniegt šo telpu iespējas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iecienītāko pasākumu rīkošanas vietu tops mēdz mainīties atkarībā no tā, kādas telpas konkrētajā gadā ir no jauna izveidotas, atjaunotas vai restaurētas. Šādu vietu nebūt nav daudz, tādēļ jaunpienācēji tiek sagaidīti ar interesi, kas vainagojas ar pieprasījumu.

«Veiksmīgi darbojoties un rūpējoties par savu reputāciju, jebkurai jaunai pasākuma norises vietai nevajadzētu satraukties par pieprasījumu vismaz trīs līdz piecus gadus pēc darbības sākuma. Spilgts piemērs ir restorāns Klīversala un Latvijas Nacionālā bibliotēka kopumā, kura jau kopš atvēršanas ir bijusi populāra pasākumu vieta. Tā kā karstajos datumos vairums no interesentiem telpas saviem pasākumiem neieguva, tad tās tika rezervētas jau gadu un pat divus uz priekšu,» raksturo 3K Management radošais direktors un mārketinga vadītājs Edgars Kuzmanis.

Septiņas Latvijā reģistrētas būvniecības kompānijas ir uzaicinātas piedalīties ģenerāluzņēmēja konkursā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas River Breeze Residence būvniecībai Klīversalā, Kuģu ielā 28. Konkurss noslēgsies 2016.gada februārī, celtniecības darbu uzsākšana paredzēta martā, bet ēkas nodošana – 2017.gada rudenī.

River Breeze Residence ir pirmā ēka Rīgas Klīversalas kvartāla apbūvē, ko veic A/S Pro Kapital Latvia meitas uzņēmums SIA Klīversala. Ēkas kopējā platība ir 12 850 kvadrātmetri, 7 virszemes stāvi un 2 pazemes (autostāvvietas).

Paredzētais dzīvokļu skaits – 48, dzīvokļu platība: 56 m2– 316 m2.

Klīversalas kvartālu ieskauj Daugava un Āgenskalna līcis.

Ģenerāluzņēmēja uzdevumos ietilpst viss, kas saistīts ar ēkas celtniecību un pieslēgšanu inženierkomunikāciju tīkliem, kā arī piegulošās teritorijas un krasta līnijas labiekārtošana.

Kā iepriekš vēstīja laikraksts Dienas Bizness, projekta attīstībā plānots ieguldīt 18 miljonus eiro.

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopircis 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28 - jaunajā projektā River Breeze Residence, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina internetā atrodamā informācija, R. Dž. Pera dzimis 1978. gada 10. martā un ir amerikāņu uzņēmējs. Viņš ir Ubiquiti Networks - globālas komunikācijas tehnoloģiju kompānijas - dibinātājs. 2012. gada oktobrī viņš kļuva par profesionāla ASV basketbola kluba Memfisas Grizzlies īpašnieku. Tiek lēsts, ka par sporta komandu samaksāti 350 miljoni ASV dolāru.

Ubiquiti Networks darbojas arī Latvijas tirgū.

SIA Ubiquiti Networks biznesa fakti:

Juridiskā adrese: Rīga, Akmeņu iela 14

Uzņēmuma īpašnieks: UBIQUITI NETWORKS, INC (100%)

Apgrozījums: (2017. gadā): 5052901 eiro

Peļņa: (2017. gadā): 174022 eiro

Strādājošo skaits: (2017. gadā): 53

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine” vēsturiskajā Klīversalā, informē uzņēmumā.

Būvniecību plānots sākt 2022. gadā, bet pabeigts 2023.gada vidū. "Blue Marine" projektā paredzēts 101 dzīvoklis, plaša zaļā zona un pazemes autostāvvieta. Būvatļauja tika saņemta pērn, 18. decembrī un šī būs nākamā dzīvojamā ēka Klīversalas kvartālā pēc “River Breeze Residence” pabeigšanas 2018. gadā.

Pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus 

Pēdējo desmit gadu laikā pircēji vēlējās par vidēji 20% mazākus dzīvokļus nekā agrāk,...

Dzīvojamo kvartālu vēsturiskajā un skaistajā rajonā attīsta Latvijas uzņēmums SIA "Klīversala" – meitas uzņēmums kompānijai “Pro Kapital Grupp AS”, kas ir iekļauta Nasdaq biržas oficiālajā sarakstā un kurai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze Baltijas tirgū.

Ēkas vadošais arhitekts ir Aivars Kagainis ar kolēģiem no arhitektu biroja SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis".

Pro Kapital Grupp zaudējumi pērn - 29 miljoni eiro 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" pagājušajā gadā strādājis ar 29,1...

Kā atklāj “Pro Kapital Latvia” valdes locekle Olga Rudzika, projekta nosaukums "Blue Marine" saistīts ar Klīversalas pussalas īpašo šarmu. "Nosaukums atspoguļo šeit esošo romantisko Vidusjūras reģiona atmosfēru – saulaino pussalu, ko ieskauj Āgenskalna līcis, Daugava un jūras tuvums. Turklāt arī vēsturiski Klīversalas pussala bija saistīta gan ar jūrniekiem un kuģiem, gan arī tirdzniecības loģistiku pa ūdens ceļiem.”

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Visos dzīvokļos paredzēta grīdas apkure ar iespēju kontrolēt temperatūru un individuālu siltuma patēriņa uzskaiti, kā arī pastāvīga gaisa apmaiņa, ko nodrošinās ēkas centralizētā mehāniskās ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

Apstiprināti River Breeze Residence būvniecības ģenerāluzņēmēja konkursa rezultāti un parakstīts ģenerāluzņēmēja līgums, informē AS Pro Kapital Latvia.

Jauno daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgas Klīversalā būvēs AS LNK Industries. Celtniecības darbi tiks uzsākti jūlijā, ēku ekspluatācijā nodos pēc 18 mēnešiem - 2017.gada ziemā. Kopējais celtniecības līguma apjoms ir 12,6 miljoni eiro (neieskaitot PVN).

Konkursā piedalījās septiņas Latvijā reģistrētas būvniecības kompānijas. Par konkursa uzvarētāju ir atzīts uzņēmums AS LNK Industries. Ģenerāluzņēmēja AS LNK Industries uzdevumos ietilpst viss, kas saistīts ar ēkas celtniecību un pieslēgšanu inženierkomunikāciju tīkliem, kā arī piegulošās teritorijas un krasta līnijas labiekārtošana.

River Breeze Residence, Kuģu ielā 28 ir pirmā ēka Rīgas Klīversalas kvartāla apbūvē, ko veic AS Pro Kapital Latvia meitas uzņēmums SIA Klīversala. Ēkas kopējā platība ir 12 850 kvadrātmetri, 7 virszemes stāvi un 2 pazemes (autostāvvietas), panorāmas lifti. Paredzētais dzīvokļu skaits – 48, dzīvokļu platība: 56 m2– 316 m2. Katram dzīvoklim ir terase, individuāli regulējamas energoefektīvas ventilāciju sistēmas. Augšējos stāvos iebūvēti kamīni, pārējos stāvos ir iespēja tos izbūvēt. Pirmā stāva dzīvokļi veidoti kā town house – divos līmeņos, ar privāti norobežotu ārtelpu, radot privātmājas sajūtu pašā Rīgas centrā. Šobrīd noslēgti 8 dzīvokļu pārdošanas priekšlīgumi.

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" investīcijas Klīversalas kvartāla attīstībā varētu sasniegt kopumā 150-170 miljonus eiro, intervijā sacīja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka kopumā Klīversalas kvartālā plānotas 10 ēkas. Pašlaik "Pro Kapital" ir uzbūvējis divas ēkas - Kuģu ielā 26 un Kuģu ielā 28, kur atrodas "River Breeze Residence", kā arī tiek īstenots projekts "Blue Marine", kas būs trešā ēka.

Mikeloci stāstīja, ka "Blue Marine" projektam Klīversalā pašlaik tiek pabeigts tehniskais projekts, un drīzumā "Pro Kapital" plāno izsludināt iepirkumus būvdarbiem. Kopējās investīcijas "Blue Marine" projektam ir aptuveni 16 miljoni eiro.

Klīversalu papildinās vēl viens daudzdzīvokļu nams 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine”...

Plānots, ka daudzdzīvokļu ēkai "Blue Marine" būs septiņi virszemes stāvi un 101 dzīvoklis - sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā.

Viņš piebilda, ka "Pro Kapital" domā arī par to, kā šajā vietā attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus. Tostarp Mikeloci informēja, ka Tallinā "Pro Kapital" līdzīgi attīstīja Kalarannas kvartālu.

"Mēs nevēlamies veidot slēgtu telpu. Mēs vēlamies izveidot vietu, kura ir atvērta pārējai pilsētai, un tas ir ļoti svarīgi. Tādēļ mēs vēlamies, lai tur būtu kafejnīcas, restorāni, citi pakalpojumu sniedzēji. Mans viedoklis ir, ka komerctelpām, galvenokārt, vajadzētu būt pakalpojumiem, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri dzīvo vai strādā šajā reģionā. Tas paredz kafejnīcas, spa un skaistumkopšanas pakalpojumus," sacīja Mikeloci.

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Turklāt, tā kā Klīversalas kvartālā ir piekļuve ūdenim, "Pro Kapital" nākotnē plāno attīstīt arī pakalpojumus, kas ir saistīti ar to. Tostarp iecerēts izveidot promenādi.

Mikeloci piebilda, ka Klīversalā būs arī biroji, bet uz tiem nebūs uzsvars, pamatā tomēr būs dzīvokļi un pakalpojumu vietas.

Jau ziņots, ka Klīversalas kvartāls ir jauns dzīvojamais rajons Daugavas un Āgenskalna līča krastos. Kvartāla kopējā teritorija ir 5,5 hektāri, un 10 gadu laikā tajā paredzēts uzbūvēt ēkas ar apmēram 600 dzīvokļiem. 2018.gada vidū ekspluatācijā tika nodota kvartāla pirmā ēka - "River Breeze Residence" ar 48 dzīvokļiem un kopējo platību 12 850 kvadrātmetru, kurā tika investēti 15,25 miljoni eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" 2020.gadā strādāja ar 57,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir divas reizes vairāk nekā 2019.gadā, kamēr kompānijas ieņēmumi veidoja 19,2 miljonus eiro, uzrādot samazinājumu par 65% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Uzņēmums attīsta nekustamo īpašumu projektus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. "Pro Kapital" akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas kapitālā 54,7% akciju pieder "Raiffeissen Bank International".

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna Klīversala nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītāja SIA OZRT, apstiprina uzņēmuma valdes loceklis Lauris Streņģe.

Iepriekš jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētā restorāna nosaukuma Kleever identitātes izveidē un ar to saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro.

Streņģe iepriekš atzina, ka gadījumā, ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Trešdien kļuva zināms, Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala. «Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,» sacīja Streņģe.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Plānoju atvērt jaunu ēdināšanas uzņēmumu, taču citā valstī, intervijā norāda bijušā Nacionālās bibliotēkas restorāna Klīversala pārvaldītāja - kompānijas OZRT līdzīpašnieks Lauris Streņģe.

Kā ziņots, kompānija OZRT iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, kā iemeslu minot pārāk augstus nodokļus, kas neļauj biznesam strādāt ar peļņu.

«Mums nav problēmu ar Valsts ieņēmumu dienestu – šajā ziņā viss ir kārtībā,» viņš stāsta. «Tomēr iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti zema, bet nodokļi ir augsti, tādēļ mēs noteikti atvērsim kādu citu kafejnīcu, taču, iespējams, ne Latvijā. Situācija ir vienkārša – ja nevēlies izvairīties no nodokļu maksāšanas un valstij kaut ko nozagt, tādējādi godīgi maksā visus nodokļus, kurus ir jāmaksā, tad restorānu biznesā Latvijā izdzīvot ir ļoti grūti. Mēs to nespējām.»

Uz jautājumu, vai jaunā nodokļu reforma nozares uzņēmumiem nepalīdzēs, L. Streņģe atbild, ka nepalīdzēs gan. «Mēs esam rēķinājuši, kādus nodokļus mums būs jāmaksā pēc 2018.gada 1.janvāra, un secinājām, ka nodokļu slogs tikai pieaugs,» viņš uzsver. «Mums nāksies maksāt vairāk nodokļus uz minimālās algas pieauguma rēķina, kas nozīmē vēl lielākus izdevumus. Mums par minimālo algu strādā apkopēji un trauku mazgātāji, un šie izdevumi palielināsies. Jā, it kā būs nulles likme reinvestētajai peļņai, taču šī peļņa sākotnēji ir jānomaksā, lai to ieguldītu tālāk. Un tā ir galvenā problēma!»

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Investējot 10 miljonus eiro, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA rekonstruējis latviešu arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Klīversalā, Kuģu ielā, izveidojot dzīvojamo namu ar 60 dzīvokļiem.

20. gs. sākumā būvētajā neorenesanses stila namā pieejami 50 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Nama piektajā stāvā tiks izbūvēti septiņi plaši augšstāva apartamenti jeb penthouse dzīvokļi, kā arī trīs pārveidoti bēniņu apartamenti jeb lofti.

Pašlaik namā pieejami arī divi parauga jeb demo dzīvokļi, kurus, ievērojot epidemioloģiskos drošības noteikumus, iespējams aplūkot arī klātienē.

“Lai arī premium klases dzīvokļu tirgus Rīgā ir stabils, pēdējā laikā vērojama pieaugoša tendence, ka pircēji arvien biežāk novērtē augstas kvalitātes apdari un iegādājas tieši premium dzīvokļus. Statistikas dati liecina, ka, salīdzinot 2021. gada pirmā pusgada datus ar attiecīgo periodu 2020. gadā, premium dzīvokļu segments Rīgā ir pieaudzis par 33%, vidējai premium dzīvokļa cenai sasniedzot 242 000 eiro. Tostarp interesanti, ka premium dzīvokļiem cenu kategorijā no 300 000 līdz 500 000 eiro darījumu apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pat dubultojies,” norāda “VILIA” vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala, aģentūru LETA informēja restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu, sacīja Streņģe.

Jauno nosaukumu šodien žurnālistiem paziņoja bibliotēkas direktors Andris Vilks. Pēc viņa teiktā, šādu nosaukumu iepriekš, atsaucoties uz precīzāku atvasinājumu no vācu valodas, rosinājis dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš. LNB direktors norādīja, ka Klīvers (vācu valodā klüver), ir buru kuģa slīpa trīsstūrveida bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums spriež Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Fragments no intervijas

Kā kompānija tirgojat dzīvokļus jaunajos projektos. Cik šobrīd ir jāpelna, lai varētu sākt domāt par dzīvokļa iegādi?

A. Šmits: 1000 eiro “uz rokas” ir par maz. Pat 1500 eiro “uz rokas” vēl ir par maz. Jaunajā projektā patlaban pērkot dzīvokli, runa ir par ģimeni, kur abi ģimenes locekļi pelna aptuveni 2000 eiro “uz rokas”. Tad var sakrāt pirmajai iemaksai un pēc pirkuma 30% no ieņēmumiem atlicināt maksājumiem ik mēnesi. Tas arī ir pie noteikuma, ka nav auto līzingi, pāris bērni, suns, kaķis un citi ikdienas izdevumi, kas patiesībā paņem lielu daļu ienākumu.

Jaunie projekti - kādas patlaban ir cenas par kvadrātmetru, kāda ir nākotnes tendence?

A. Šmits: Uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cenas tiek prognozētas ap 2200 eiro par kvadrātmetru. Te ir runa par ekonomiskās klases mājokļiem. Piedāvājumus zem 2000 eiro par kvadrātmetru praktiski nav iespējams atrast.

M. Laukalējs: Vēl pērnā gada sākumā runājām par 1500 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd 2000 ir zemākais piedāvājums, bet ir līdz pat 2900 eiro par kvadrātmetru.

Kā prognozējat pārdošanas dinamiku?

A. Šmits: Ar to daudzviet varētu būt problēmas. Jāņem vērā, ka katrs mēnesis, kas pārdošanā ievelkas, nes zaudējumus, jo kapitāls maksā naudu. Tas mani dara bažīgu! Vēl nesen bija seminārs, kurā stāstīja, ka jāsāk pierast pie jaunā lēti, kas ir 2000 eiro par kvadrātmetru. Pat gads nav pagājis kopš šīs sarunas, kad jaunais lēti jau ir par 400 eiro vairāk.

Igaunijā un Lietuvā dzīvokļi maksā vēl dārgāk!

A. Šmits: Taisnība, mēs esam naski salīdzinātāji. Igaunijā līdzīga līmeņa projektos dzīvokļi maksā, sākot no 3000 eiro par kvadrātmetru un vairāk. Lietuvā viss izpārdots par labām cenām. Ķeza jau ir, ka Latvijā nav šīs pārdošanas dinamikas pat pie zemākas cenas.

M. Laukalējs: Jā, viens no dzinuļiem, kas cenu dzen uz augšu arī Latvijā, ir tuvākās kaimiņzemes - Lietuva un Igaunija. Nesen Klīversalā, jaunajā projektā, atbrauca igaunis un rezervēja pārdesmit dzīvokļus. Pēc šīs rezervācijas cena pieauga par 20% līdz 30%. Saprotams, ka, atbraucot no Igaunijas, cilvēks redz labu cenu par līdzvērtīgu produktu. Šis apstāklis dzīvokļu pārdošanas cenu ietekmē, neievērojot Latvijas cilvēku pirktspēju.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!