Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.
Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.
Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»
Jānis Jenzis stāsta, ka pērn arī viņa restorānos veiktas pārbaudes. «Neko lielu viņi neatrada, taču sīkumus gan,» viņš stāsta. «Reiz mūsu pavārs no kases paņēma 18 eiro, lai tirgū iegādātos produktus, un par to mums piemēroja sodu 400 eiro. Otrreiz sodu piemēroja par to, ka no rīta mēs aizmirsām kasē ielikt izmainītus 70 eiro. Pēc šiem diviem sodiem mēs no VID saņēmām vēstuli, kurā teikts, ka mums par pārkāpumiem var atņemt alkohola pārdošanas licenci. Vai tas ir normāli? Man šķiet, ka VID ir saglabājies padomju darba stils – noķert un sodīt... Es ceru, ka Latvijā tiešām tiks ieviests princips «konsultē, pirms sodi», un tas tiks īstenots dzīvē, savādāk strādāt nav iespējams...».
Otra problēma, pēc eksperta domām, ir kopējais nodokļu slogs valstī. «Es saprotu, kāpēc OZRT nespēja strādāt tālāk,» viņš saka. «Galvenais ir tas, ka nodokļu slogs nav samērojams ar iedzīvotāju maksātspējas līmeni. Ja šis līmenis būtu augstāks, neviens par lielajiem nodokļiem nesūdzētos. Mēs tiešām gribētu būt tīri un balti, kā vēlas VID un valsts, taču daudzi nozares uzņēmumi nespētu izdzīvot, ja maksātu visus nodokļus. Mūsu nozares uzņēmumi taču saņem kapeikas! Ja kāds spēj strādāt ar 10% peļņu, tad tas ir liels sasniegums. Vairumam tirgus spēlētāju tas ir nesasniedzams sapnis. Viens mans paziņa – restorāna īpašnieks no Zviedrijas – palīdzēja vairākiem latviešu restorāniem, taču, kad viņš paskatījās uz kompāniju finanšu rādītājiem un perspektīvām, viņš godīgi pateica – viņi visi nākotnē bankrotēs!»
J. Jenzis uzsver - cilvēki nez kāpēc uzskata, ka Latvijas restorānu īpašnieki ir bagāti. «Ja daži atsevišķi restorānu īpašnieki sev iegādājas Jaguar automašīnu, tas nenozīmē, ka visa nozare ir medus pods. Citi brauc ar vecu Subaru, jo citai automašīnai nepietiek naudas,» viņš atzīst.
Ja runā par valsts ekonomiku kopumā, Jānis Jenzis uzskata, ka Latvijas problēma slēpjas tajā, ka trūkst profesionāļu ar ekonomisku un analītisku prātu. «Kā tas pie mums notiek? Nolēma, piemēram, paaugstināt nodokļus, tikai tādēļ, ka izrēķināja: nodokļa pieaugums par 2% dos papildu 5 miljonus eiro. Taču, tā kā pieaug nodokļa maksājumi, daļa uzņēmumu bankrotēja un reāli neizdodas savākt tos 5 miljonus, kā rēķināts, bet gan 5 miljoni ir mīnusā. Kad Finanšu ministrijā būs cilvēki ar normālām ekonomikas zināšanām, tad arī situācija valstī kļūs labāka,» viņš uzskata.
