Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorāna Klīversala pārvaldītāja SIA OZRT pērn cietusi zaudējumus 105 022 eiro apmērā, kas ir par 33% vairāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma apgrozījums pērn bija 1,157 miljoni eiro, kas ir par 5,4% vairāk, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 78 741 eiro, bet apgrozījums - 1,098 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā uzņēmums piedalījās vairākos konkursos par banketu pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu dažādās vietās un uzņēmumos. Uzņēmums nodrošinājis ēdināšanu gan uz vietas LNB telpās, gan ārpus LNB.

Šogad uzņēmums iecerējis noturēt esošos klientus, kā arī piesaistīt jaunus.

Uzņēmums OZRT dibināts 2007.gadā. Tā pamatkapitāls ir 2844 eiro. OZRT vienādās daļās pieder tā valdes loceklim Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Plānoju atvērt jaunu ēdināšanas uzņēmumu, taču citā valstī, intervijā norāda bijušā Nacionālās bibliotēkas restorāna Klīversala pārvaldītāja - kompānijas OZRT līdzīpašnieks Lauris Streņģe.

Kā ziņots, kompānija OZRT iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, kā iemeslu minot pārāk augstus nodokļus, kas neļauj biznesam strādāt ar peļņu.

«Mums nav problēmu ar Valsts ieņēmumu dienestu – šajā ziņā viss ir kārtībā,» viņš stāsta. «Tomēr iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti zema, bet nodokļi ir augsti, tādēļ mēs noteikti atvērsim kādu citu kafejnīcu, taču, iespējams, ne Latvijā. Situācija ir vienkārša – ja nevēlies izvairīties no nodokļu maksāšanas un valstij kaut ko nozagt, tādējādi godīgi maksā visus nodokļus, kurus ir jāmaksā, tad restorānu biznesā Latvijā izdzīvot ir ļoti grūti. Mēs to nespējām.»

Uz jautājumu, vai jaunā nodokļu reforma nozares uzņēmumiem nepalīdzēs, L. Streņģe atbild, ka nepalīdzēs gan. «Mēs esam rēķinājuši, kādus nodokļus mums būs jāmaksā pēc 2018.gada 1.janvāra, un secinājām, ka nodokļu slogs tikai pieaugs,» viņš uzsver. «Mums nāksies maksāt vairāk nodokļus uz minimālās algas pieauguma rēķina, kas nozīmē vēl lielākus izdevumus. Mums par minimālo algu strādā apkopēji un trauku mazgātāji, un šie izdevumi palielināsies. Jā, it kā būs nulles likme reinvestētajai peļņai, taču šī peļņa sākotnēji ir jānomaksā, lai to ieguldītu tālāk. Un tā ir galvenā problēma!»

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) fasādes vairs netiks mazgātas, intervijā Latvijas Radio paziņoja LNB direktors Andris Vilks.

Pēc Vilka domām, bibliotēkai ir jāmazgā tikai logi, kas arī tiks darīts, bet metāla virsmām tikšot ļauts novecot. Kurš gan ir redzējis, ka kāds mazgātu Doma baznīcas metālu jumtus, retoriski vaicāja Vilks.

Vilks pastāstīja, ka LNB fasāde līdz šim nomazgāta divreiz, un viņš uzskata, ka tā bijusi muļķība, pakļaujoties «mediju radītai histērijai».

Runājot par LNB darbu, Vilks atzīmēja, ka bibliotēkas mērķis ir arvien vairāk digitalizēt savus krājumus, un šajā procesā LNB esot pāri pusei. Tas palīdz labāk saglabāt trauslākos drukātos darbus, īpaši periodiku, atzīmēja LNB direktors.

Augusta izskaņā LNB atzīmē savu simtgadi.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši

To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.

Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Neimaņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, informē Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji - zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ločmelis sacīja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās - nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Jaunā dzīvojamā ēka Rīgā, Klīversalā River Breeze Residence ir gandrīz gatava uzņemt iemītniekus - pirmie dzīvokļu īpašnieki jau atveduši savas mantas. Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties jaunajā projektā ar ekskluzīvo atrašanās vietu. Jāuzsver, ka teritorija ap šo un vēl citām topošajām ēkām nebūs slēgta - tur tiek veidots Klīversalas kvartāls ar mierīgu un zaļu atpūtas zonu visiem pilsētas iedzīvotājiem, kurā iecerēts ierīkot gan bērnu rotaļu laukumus, gan kafejnīcas.

Šī ir pirmā dzīvojamā māja plānotajā kompleksā. Senāk šajā vietā atradusies kuģu remonta rūpnīca, un teritorija bija slēgta. Gadu desmitiem šī teritorija, kas ir pašā Rīgas centrā, bijusi pilnībā izolēta. Tagad plānots to atvērt un atdot pilsētai, jo tā būs publiski pieejama. Kvartālā, kas galvenokārt saskaņošanas dēļ tapis daudzu gadu garumā, būs dzīvojamās ēkas, bet iecerēti arī laukumi ar kafejnīcām, kafejnīcas uz ūdens, piestātnes, bērnu rotaļu laukumi. Galvenais akcents būs laukums, kuram nosaukums vēl tiek domāts, bet izmēra ziņā tas būs identisks Līvu laukumam Vecrīgā.

River Breeze Residence ir 48 dzīvokļi, no tiem vairāk nekā desmit šobrīd ir nopirkti. Kopējais investīciju apjoms River Breeze Residence ēkā ir aptuveni 20 milj. eiro. Pirmie pircēji interesi par dzīvokļu iegādi izrādījuši jau 2015. gadā. Pārsvarā pircēji ir vietējie, kas iegādājas dzīvokļus savām vajadzībām, nevis kā investīciju objektus. Dārgākais ir 300 kvadrātmetrus (iekšējā platība 190 kvadrātmetri plus terase) plašais penthouse dzīvoklis - cena 1,4 miljoni eiro. Mazākajam dzīvoklim mājā ir 59 kvadrātmetri - cena 253 tūkstoši eiro. Cenu politika veidota tā, ka tās aug atkarībā no skata pa logu un stāva. Projekta - gan River Breeze Residence, gan kvartāla kopumā - arhitekts ir Vents Didrihsons, būvnieks - Lnk Industries.

Septiņi no TOP 20 vērtīgākajiem dzīvokļu iegādes darījumiem pērn notikuši Klīversalā tapušajā jaunajā projektā River Breeze Residence.

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2018. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien Dienas Bizness publicē datus par aizvadītā gada 100 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, pirmos 20 aprakstot īpaši detalizēti. Saskaņā ar šiem datiem dārgākais dzīvoklis pērn mainījis īpašnieku Rīgā un maksājis 1,5 miljonus eiro, bet dārgākās neapdzīvojamās telpas pārdotas par 1,04 miljoniem eiro.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - 1978.gadā dzimušais ārvalstnieks Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopirka 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala. Darījumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

Jaunā dzīvojamā ēka Klīversalā River Breeze Residence nosvinējusi spāru svētkus, iezīmējot simbolisku brīdi, kad pabeigti apjomīgākie būvdarbi.

Projekta vizualizācijas skaties raksta galerijā!

Celtniecības darbus veic AS LNK Industries. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada beigās. Šobrīd noslēgti 11 dzīvokļu pārdošanas priekšlīgumi. Kopējais investīciju apjoms - ap 20 milj. eiro.

River Breeze Residence, Kuģu ielā 28 ir pirmā ēka Rīgas Klīversalas kvartāla apbūvē, ko veic A/S Pro Kapital Latvia meitas uzņēmums SIA Klīversala.

River Breeze Residence kopējā platība ir 12 850 kvadrātmetri, 7 virszemes stāvi un 2 pazemes (autostāvvietas), panorāmas lifti. Paredzētais dzīvokļu skaits – 48, dzīvokļu platība: 56 m2– 316 m2. Katram dzīvoklim ir terase, augšējos stāvos iebūvēti kamīni, pārējos stāvos ir iespēja tos izbūvēt. Pirmā stāva dzīvokļi veidoti kā town house – divos līmeņos, ar privāti norobežotu ārtelpu, radot privātmājas sajūtu Rīgas centrā.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" - prasība piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro.

"Nacionālo būvkompāniju apvienību" 2008.gadā izveidoja kompānijas "RBSSKALS", "Re&Re" un "Skonto būve", un tā īstenoja LNB būvniecības projektu. Visas šīs kompānijas vēlāk tikušas sodītas tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā.

Augstākajā tiesā (AT) informē, ka 2.februārī nolemts neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko stājies spēkā 2020.gada 17.decembra Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasība pret valsti.

Turklāt spriedums paredz no "Nacionālās būvkompāniju apvienības" Latvijas valsts labā piedzīt valsts nodevu 60 081 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 379 016 eiro.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskatīja, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.