Oktobrī varētu gaidīt turpmāku mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, iespējams, pat lielāku nekā iepriekš, paredz Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Par to vedina domāt oktobra tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāju nozīmīgs uzlabojums. Lai arī valsts budžeta plāni joprojām iezīmē krietnu nenoteiktības devu, tomēr vismaz viens nezināmais - Saeimas vēlēšanas - ir aiz muguras. Iespējams, ka tieši vēlēšanu rezultāti ir galvenais faktors, kas uzlabojis iedzīvotāju noskaņojumu. Arī pozitīvās pārmaiņas darba tirgus rādītājos ir veicinājušas pozitīvāku nākotnes vērtējumu.
Jebkādu pārlieku optimismu remdē nozīmīgi riski, ka noskaņojums var atkal pasliktināties, kas lielā mērā saistīts ar bažām, cik vienprātīgs un raits būs 2011. gada valsts budžeta izstrādes process un kādi būs pieņemtie konsolidācijas lēmumi, norāda eksperte.
Mazumtirdzniecības noskaņojuma rādītājs, lai arī nedaudz zemāks par vasarā vērojamajiem, saglabājas pietiekami augsts un atrodas 2008.gada sākuma līmenī, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis par mazumtirdzniecību septembrī. Tas norāda, ka patērētāja atbrīvotība ir augusi un nākotnes vērtējums kļuvis pozitīvāks.
Kā viens no pašreizējā veikuma izskaidrojumiem ir, ka patēriņš pērn tika saspiests vairāk nekā kritās ienākumi, kā dēļ tas pamazām atgriežas pie tā reālā līmeņa. Tādēļ patlaban vērojamais atsitiens ir tās nenoteiktības rezultāts, kas bija vērojams pērn, skaidro eksperts. Tāpat mazumtirdzniecība atspoguļo ēnu ekonomikas aktivitāti, caur kuru tur iegūtā nauda legalizējas. Arī runas par inflācijas atsākšanos un ieguldījumu salīdzinoši zemais ienesīgums vairāk liek pievērsties lielveikalu piedāvājumiem. Tajā pat laikā jāņem vērā, ka turpmāko nozares attīstību lielā mērā noteiks turpmākais patērētāja vērtējums par ekonomikā notiekošo, ko ir grūti prognozēt. To diktēs iracionāli faktori, norāda D. Gašpuitis.
Gaidāmā PVN nodokļa palielināšanas iespējas var radīt papildus ažiotāžu, kas līdz jaunās likmes ieviešanai daudziem liks doties uz veikaliem. Rezultātā dažu mēnešu tirdzniecības rādītāji var uzrādīt visai strauju lēcienu. Taču, lai arī pirktspēja ir zema un tā uzlabosies ļoti pakāpeniski, tuvākajos mēnešos varam sagaidīt labus nozares rādītājus. Pamazām pieaugumu uzrādīs pārtikas preču tirdzniecība, kas balstīs nepārtikas preču virzīto kāpumu. Nākamgad joprojām ir saskatāmi riski, kas varētu pamainīt noskaņojumu un nākotnes vērtējumu. To var ietekmēt gan budžeta konsolidācija, gan citi, vēl neparedzami faktori, kā dēļ atsitiens tirdzniecībā var nedaudz atslābt.
«Joprojām uzskatu, ka iedzīvotāju optimisma mazināšanās turpmākajos mēnešos bremzēs mazumtirdzniecības attīstību», norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Noskaņojuma apsekojuma dati liecina, ka oktobra sākumā patērētāju optimisms diezgan ievērojami krita, tai skaitā pašreizējie lielo pirkumu plāni. Neskaidrība par to, kādā veidā tiks veikta nākamā gada valsts budžeta konsolidācija un kā tā ietekmēs katru no mums, mudina uz drošības spilvena veidošanu. Apkures rēķinu apmaksa iedzīvotāju maciņos atstās mazāk naudas citiem pirkumiem.
Tomēr, ja salīdzina šībrīža situāciju ar pērno gadu, uzlabojumi ir acīmredzami gan darba tirgū, gan arī iedzīvotāju prātos – bezdarba gaidas stipri mazinājušās, turpina pieaugt mājsaimniecību novērtējums par viņu finanšu stāvokli un lielo pirkumu plāniem nākamajos 12 mēnešos. Nodokļu ieņēmumi ir stabili vai lēnām augoši. Tas viss liecina par to, ka šī gada Ziemassvētku tēriņiem jābūt lielākiem nekā pirms gada un mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī pieaugs gan mēneša, gan gada griezumā, uzskata L. Strašuna.
