Līdzšinējās mazumtirdzniecības apjoma svārstības ir skaidrojamas ar sezonālām svārstībām, jo pavasara mēnešos tradicionāli vērojams tirdzniecības apjomu pieaugums, skaidro Hipotēku bankas vecākais analītiķis Jānis Hermanis.
Mazumtirdzniecības apgrozījums pret martu nedaudz samazinājās - par 0,4%, jo par 1,6% saruka pārtikas apgrozījums. Ir grūti iedomāties, kāpēc tas noticis, jokojot var tikai minēt, ka varbūt aprīlī cilvēki apēda krājumus, kas bija izveidoti, gatavojoties plūdiem, turklāt daļai Latvijas iedzīvotāju izkļūšana no mājas tiešām bija apgrūtināta, uzsver DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Šogad mazumtirdzniecības dinamika attīstās pēc scenārija – liels solis uz priekšu un mazs solītis atpakaļ. Aprīlī bija kārta mazam solītim atpakaļ. Pozitīva dinamika gada griezumā varētu sākties jūnijā vai jūlijā, paredz P. Strautiņš.
Strauja tirdzniecības atdzīvošanās vēl arvien nenotiek, uzskata J. Hermanis. Turklāt maz ticams, ka citu nozaru, tai skaitā uz eksportu vērsto un pirktspējas pieaugumu veicinošo, salīdzinoši labāka atdzīvošanās būtiski aktivizēs tirdzniecības apjomus.
Ņemot vērā tirdzniecības lielo IKP struktūrā pēc nozaru pievienotās vērtības, tirdzniecība būs viens no ietekmīgākajiem faktoriem, kurš šogad turpinās vilkt uz leju kopējos IKP rādītājus.
Gada laikā, vairojoties optimismam par nākotni, var gaidīt atsevišķus tirdzniecības apjoma kāpumus, galvenokārt nepārtikas preču tirdzniecībā. Tas var notikt, ja cilvēki ar uzkrājumiem steigsies tos tērēt, baidoties nokavēt krīzes zemās cenas. Vienlaikus, ja arī tirdzniecība naudas izteiksmē palielināsies, to negatīvi ietekmēs cenu pieaugums, kas pakāpeniski ienāk Latvijā. Līdz ar to, ja arī cilvēki veikalos iztērēs vairāk naudas, tad nopirkto preču daudzums diez vai palielināsies.
Tirdzniecības apjoma dinamika salīdzināmajās cenās norāda uz to, ka tirdzniecībā ir zaudēta ievērojama daļa apjomu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tas nozīmē, ka nozarē turpinās liels spiediens uz tirdzniecības platību optimālu izmantošanu, kā arī veidojas nosacījumi tirgus pārdalei.
Nelielo kritumu skaidro atbilstoši neliels iedzīvotāju noskaņojuma indeksa pasliktinājums aprīlī, kā arī martā novērotās straujās mazumtirdzniecības izaugsmes (par 3,1%) noteiktā augstā bāze, skaidro Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Agnese Bičevska. Izslēdzot no mazumtirdzniecības apgrozījuma degvielas pārdošanu, pārdošanas apjomi saglabājās precīzi marta līmenī.
Pēc optimisma kāpuma gada sākumā šobrīd iedzīvotāji saglabā piesardzību un nesteidz papildus ienākumus tērēt par ikdienas patēriņa precēm, pietaupot rudens komunālo izdevumu apmaksai vai citiem maksājumiem. Tādēļ mazumtirdzniecības atkopšanās arī turpmāk būs lēna un nevienmērīga, un, visticamāk, tuvākajā laikā atsevišķos mēnešos varēsim vērot gan tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, gan kritumu.
Nākamajos mēnešos bāzes efekta dēļ var gaidīt mazākus mazumtirdzniecības krituma apmērus gada izteiksmē, tomēr pārtikas un arī nepārtikas preču cenu pieaugums var būtiski ietekmēt šo procesu un krituma samazinājums būs mērens, paredz SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šā gada četros mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā samazinājies par 11,2%.