Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Google Eiropas Savienībā būs jādara tā, kā to izsaka klasiskā džeza kompozīcija – You’ve got to change your evil ways (jālabo savas ļaundarības) jeb jāpārtrauc izmantot monopolstāvokli un kropļot konkurenci.

Jau gadiem Google no visām pusēm tiek pārmests, ka kompānija savā pārlūkprogrammā priekšroku dod meklējumu rezultātiem, kas atbilst tās pašas sniegto pakalpojumu interesēm. Nu Financial Times citē arī konkurences komisāra Hoakina Almunju, ka, viņaprāt, Google «novirza plūsmu» par labu saviem pakalpojumiem.

ES izmeklēšanu par kompānijas iespējamajiem pārkāpumiem sāka 2010. gada novembrī, un H. Almunja decembrī noteica janvāri par pēdējo termiņu, kad Google nākt klajā ar «detalizētu apsolījumu tekstu», kā tā plāno novērst uzrādītos konkurences pārkāpumus. Acīmredzot komisāra pašreizējā publicitāte cita starpā ir arī mājiens kompānijai, ka laiks iet uz beigām un tai jāizvēlas starp pakļaušanos un trīs miljardu eiro soda naudu.

Eiro cena latos joprojām saglabājas pie Latvijas Bankas intervences augšējās atzīmes, tirgus dalībniekiem gaidot jaunus valdības lēmumus par 2010. gada budžetu, raksta Reuters.

Eiro cena šorīt pieskārās 0.7098 latu atzīmei.

Db.lv jau ziņoja, ka 2010. gada valsts budžetu ieņēmumu palielināšana par 180 milj.Ls nenotiks uz pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanas vai progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas rēķina.

Savukārt izdevumu apcirpšana par 320 milj. Ls nenozīmē, ka tiks samazinātas pensijas. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais un valdībā diskutētais piedāvājums kā nodrošināt 2010. gada budžeta konsolidāciju 500 milj. Ls apmērā.

Tā vakar pēc tikšanās ES Ekonomikas monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). ES komisārs H. Almunja norādīja, ka apsveic Latvijas valdības gatavību pildīt aizdevējiem doto solījumu un nodrošināt budžeta konsolidāciju 0.5 miljardu Ls apmērā.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

13. oktobrī Latvijas lielo pilsētu mēri tiksies ar ES ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju, lai diskutētu par SVF un EK uzstādījumiem attiecībā uz valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2010.gadā un iespējamām problēmām, ja 2010.gada valsts budžetā netiks paredzēti līdzekļi ES fondu projektu īstenošanai.

Par to Db informēja Ventspils domē. Db jau rakstīja, ka lieli Eiropas fondu atbalstīti infrastruktūras projekti Ventspilī un Liepājā kavējas, jo valsts nevar garantēt līdzfinansējumu. Piemēram, Ventspils projektam «Eiropas starptautiskās maģistrāles (E22) un valsts galvenā autoceļa (A10) ielu posmu rekonstrukcija Ventspilī» 11.oktobrī apritēs pieci mēneši no projekta apstiprināšanas brīža, un to nevar sākt valsts garantiju trūkuma dēļ.

2010. gada valsts budžetu ieņēmumu palielināšana par 180 milj.Ls nenotiks uz pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanas vai progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas rēķina.

Savukārt izdevumu apcirpšana par 320 milj. Ls nenozīmē, ka tiks samazinātas pensijas. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais un valdībā diskutētais piedāvājums kā nodrošināt 2010. gada budžeta konsolidāciju 500 milj. Ls apmērā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Tā šodien pēc tikšanās ES Ekonomikas monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). ES komisārs H. Almunja norādīja, ka apsveic Latvijas valdības gatavību pildīt aizdevējiem doto solījumu un nodrošināt budžeta konsolidāciju 0.5 miljardu Ls apmērā.

Lielie teleoperatori grib apvienot Eiropas nacionālos tīklus. Kaut gan savstarpēji neatkarīgos tirgos viscaur Eiropā tiem jau ir savas lauvas tiesas, ES vadošie teleoperatori ir sākuši sarunas ar Eiropas Komisiju par atļauju tiem veidot visu kontinentu aptverošu mobilo tīklu un apvienot dažādo nacionālo valstu tīklus, ziņo Financial Times.

Telekomunikāciju šefi no Deutsche Telekom, France Telecom, Telecom Italia un Telefonica ir tikušies ar EK konkurences komisāru Hoakinu Almunju, lai apspriestu šo ideju – ka šādā vienotā tirgū uzlabotos iesaistīto spēlētāju konkurences situācija.

Iniciatori uzskata, ka, apvienojot resursus, tiem būs vieglāk pārdzīvot Eiropas pašreizējo nelabvēlīgo finanšu klimatu un pārvarēt citu tehnoloģiju kompāniju konkurenci. FT, atsaucoties uz saviem avotiem, prognozē, ka EK šiem nodomiem visdrīzāk šķēršļus neliks, bet iebildumi gan būs no ES dalībvalstu nacionālajiem konkurences uzraugiem.

Valda Dombrovska (JL) valdība ir apņēmusies šodien valdības sēdē panākt vienošanos, ka koalīcijas partijas, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, akceptēs vienošanos ar Eiropas Komisiju konsolidēt to par 500 milj Ls. Zīmīgs ir fakts, ka šo soli tā principā bija gatavojusies spert jau nedēļas sākumā, taču acīmredzot nolēma sagaidīt ES ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju, lai tad viņš sīki un skaidri izstāsta — kas jādara, kā un kāpēc.

Tad atbrauca Almunja, ar visiem izrunājās, un tagad valdošās partijas pilnīgi mierīgi var samazināt sociālos maksājumus, valsts investīciju apmēru, kā arī celt nodokļu slogu uz nebēdu, cerot, ka tādējādi nauda budžetā plūdīs kā pa reni. Diemžēl netiek runāts par to, kādu efektu gaidāmie lēmumi var atstāt uz valsts tautsaimniecību kopumā, ņemot vērā, ka vismaz visi līdz šim dzirdētie priekšlikumi budžeta samazināšanai ir tendēti uz naudas izņemšanu no tautsaimniecības. Taču pats sliktākais ir tas, ka tiek piemērota taktika — visu būtisko labāk pateikt sabiedrībai pēc iespējas vēlāk. Piemēram, to, par ko ļoti augstā līmenī jau šobrīd tiek runāts kuluāros — var sanākt, ka 2011. gada valsts budžets būs jāīsina vēl par pusmiljardu latu. Droši vien nākamajam ES ekonomikas un monetāro lietu komisāram arī nāksies mērot ceļu no Briseles līdz Rīgai, lai atgādinātu visas vienošanās, ko Latvija ir parakstījusi, un visiem atkal būs, uz ko rādīt ar pirkstu kā uz vaininieku pie visām nelaimēm.

Jautājumu risināšana par ceļu satiksmes pārkāpumiem ar policistiem, neizrakstot protokolu, kļuvusi bīstama, par to var nonākt aiz restēm.

Par to paziņojis Latvijas Kārtības policijas priekšnieks Andris Dzenis, raksta Kriminal.lv. Regulāri tikšot rīkoti reidi, lai pieķertu gan tos ceļu policistus, kas ņem kukuļus, gan autovadītājus, kas šādā veidā cer atrisināt pārkāpuma jautājumu. Divus šādus autovadītājus policijai jau ir izdevies aizturēt. Viens no tiem policistam piedāvājis 10 Ls, otrs —20 Ls. Abiem tagad draud brīvības atņemšana uz 6 gadiem.

Policija sola visus šos jautājumus risināt kompleksi, piemēram, palielinot fotoradaru skaitu, kas sevi ir labu attaisnojuši. Daļa fotoradaru varētu tikt nodota arī privātuzņēmumu rīcībā, lai samazinātu policijas administratīvās izmaksas, kas rodas sodu iekasēšanas un apstrādes procesā. Galvenais, pret ko policija sola cīnīties, ir ātruma pārsniegšana.

Kopš marta sākuma, kad Rīgas ielās parādījās SIA Eko Bus mikroautobusi, pret kuriem iebilda regulārie pārvadātāji, apšaubāmais bizness ir tikai ieguvis papildu apgriezienus. Nu jau Eko Bus brauc arī uz Vecāķiem, Ziepniekkalnu, starp Zolitūdi un Bolderāju, kopš jūnija sākuma - arī uz Jūrmalu, vēsta laikraksts Diena.

Ar šādu darbību neapmierināto uzņēmēju skaits augot augumā, taču institūcijas plāta rokas bezspēcībā un izsaka cerību, ka policija tiks galā, norāda laikraksts.

Tas atgādina, ka pirmais pilotprojekts, ja to tā var nosaukt, bija martā, kad Eko Bus sāka braukt uz Ķengaragu, oficiāli it kā pārvadājot studentus un pasniedzējus. Toreiz trauksmi cēla SIA Taksi.lv, kam šāda darbība radīja jūtamus zaudējumus. Tagad SIA Eko Bus esot atklājusi reisus arī citos virzienos, kur maršrutus pārņēmusi Rīgas domes iepirkumu konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS). Vēl aprīlī pilnsabiedrības vadītājs Vitālijs Komars Dienai klāstījis, ka pasažieri izvēlēsies jaunos mikroautobusus, taču realitāte likusi viņam mainīt toni: «Valsts policijai ir jāsastāda akti par to, ka, pēc visām pazīmēm, tiek veikti regulārie pārvadājumi. Tā ir pretlikumīga komercdarbība, par ko var atņemt licenci.» V. Komars apliecinājis, ka viņa firmas apkalpotajos maršrutos, kur paralēli brauc arī Eko Bus mikroautobusi, rentabilitāte esot tuvu nullei. Viņš arī domājot, ka ar Eko Bus ir saistīti tie uzņēmumi, kas zaudēja domes konkursā.

Pie ēkas sienas, kur kādreiz bija redzams Latvijas Hipotēku un zemes bankas logotips, tagad lasāms uzraksts Latvijas Hipotēka ar neiztrūkstošajiem ozoliem fonā, tomēr tie neliecina par uzticamā rudens termiņnoguldījuma Ozols skandalozu atgriešanos.

Valstij piederošā Hipotēku banka pārtraukusi noguldījumu pieņemšanu un citas komercbanku funkcijas uz neatgriešanos, bet tās kādreizējās telpās Rīgā, Brīvības ielā, saimnieko pavisam cits komersants, kas acīmredzot cenšas gūt labumu no šīs vietas vēstures, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī Hipotēku bankas cilvēkus satraucot Latvijas Hipotēkas aktivitātes: «Mūsuprāt, atsevišķi šā uzņēmuma izmantotie grafiskās identitātes elementi tik tiešām sasaucas ar Hipotēku bankas atribūtiem, šo līdzību ir pamanījuši arī mūsu klienti. Uzskatām, ka šāda prakse nav ētiska un apzināti maldina patērētājus par uzņēmuma pakalpojumu patieso izcelsmi.» Bankas pārstāve Signe Ernštreite Neatkarīgajai sacījusi, ka uzņēmuma Latvijas Hipotēka vadībai jau nosūtīts aicinājums apspriest radušos situāciju un izskatīt iespējas mainīt zīmola elementu izmantojumu, lai novērstu negodīgas konkurences iespējamību.

Latvijas Ārstu biedrība lūdz ekonomikas ministram Artim Kamparam turpmāk atturēties no virspusēja viedokļa paušanas par veselību, jo tas rada iespaidu, ka viņš vēlas novērts sabiedrības uzmanību no Latvenergo skandāla.

Šādu vēlmi biedrība rakstiski izteikusi arī ministru prezidentam. Biedrība ir nemierā ar A. Kampara izteikumiem portālā Tvnet, kur ministrs paudis vairākas tēzes par veselības aprūpi un personisko pieredzi.

«Es pats esmu vairakkārt gājis ar tādu vieglu vainu. Teiksim, man uzraksta piecas receptes, bet es tās izmetu miskastē, jo zinu, ka, visticamāk, no tā nebūs labuma nevienam,» norādīja A. Kampars.

«Tā ir strukturāla problēma, ar kuru saskaras visā pasaulē vienmēr. Farmācijas bizness ir ļoti liels un spēcīgs. Visā pasaulē tas spēj lobēt. Daudz ko esam dzirdējuši, piemēram, pat cūku gripa esot izdomāta kā PR [sabiedrisko attiecību] pasākums. Tomēr Latvijā mēs līdz šim neesam spējuši atrisināt šo problēmu,» turpinot stāstījis ministrs.

Lai arī olimpiskās spēles ir izcilu sportisko sasniegumu demonstrēšanas svētki, aizkulisēs galveno lomu nereti spēlē politika un nauda

Līdz ar to, lai cik ļoti mēs arī fanotu par saviem sportistiem un sportu kā tādu, kopumā politika un bizness jau sen nekādi nav nošķirami no šī vērienīgā pasākuma. Ja reiz tā, tad Latvijai to, protams, vajadzētu censties izmantot savās interesēs, ko Latvijas prezidents Andris Bērziņš varbūt arī darīs, jo viņš atšķirībā no vairāku citu valstu vadītājiem Soču olimpiādi tomēr apmeklē. Ja vēl mūsu sportistiem būs labi rezultāti, tad kaut kas no tā varētu atlēkt arī Latvijas biznesam, piemēram, uzņēmumam AB Metal, kas ražo Latvijas skeletona izlases ragavu slieces.

Šķiet, ka nevienam politiskās scēnas vērotājam nav šaubu, ka Soču olimpiskās spēles patiesībā varētu saukt par Putina olimpiādi, kurā viņš iecerējis mirdzēt pilnā godībā. Ne jau velti viņš šo spēļu rīkošanai izvēlējās par Krievijas Rivjēru sauktos Sočus, turklāt, pēc paša sacītā, šo lēmumu viņš pieņēma jau savas pirmās prezidentūras laikā, braukājot džipā pa šo apvidu. Tāpēc laikam arī likumsakarīgi, ka Soču olimpiāde ir visdārgākā visā olimpisko spēļu vēsturē – oficiāli šo spēļu izmaksas sasniegušas 54 miljardus eiro, lai gan vairāki eksperti norāda, ka patiesās izmaksas jau pārsniegušas 60 miljardus eiro. Turklāt kritiķi piebilst, ka vismaz 20% no šīm izmaksām jau nonākušas oligarhu un citu Kremlim draudzīgu cilvēku kabatās. Jāteic, ka Putins nav pirmais politiskais līderis, kas vēlējies izcelties tieši ar olimpiskajām spēlēm – 1936. gadā Berlīnē to darīja arī Ādolfs Hitlers, ar miermīlīgu sporta spēļu šovu cenšoties slāpēt dažās valstīs radušās aizdomas par saviem patiesajiem nolūkiem.

Mēbeļu ražošanas SIA Skābardis ārvalstu tirgū iekļūst, izmantojot klastera principu – apmēbelējot Latvijā ražotās koka karkasu mājas, kuras domātas ārzemju pircējiem

Nelielam ražošanas uzņēmumam ārvalstu tirgus durvis «atslēgt» nav viegli, jo vajag ne tikai doties vizītēs uz ārzemēm, bet arī pierādīt savu varēšanu. Tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tomēr SIA Skābardis ir atradis citu ceļu, kā ražot mēbeles eksportam, izmantojot klastera principu – sadarbojties ar Latvijas māju ražotājiem – būvētājiem, kuri pilda pasūtījumus ārvalstu klientiem.

Klastera efekts

«Uzņēmuma mēbeles ir Norvēģijā, Spānijā, Francijā un Amerikā,» lepns par iespēto ir SIA Skābardis valdes priekšsēdētājs Andris Kārlis Ošiņš. Viņš cer, ka perspektīvā to valstu ģeogrāfija, kurās ir uzņēmuma ražotās mēbeles, tikai paplašināsies. «Nē, nē, paši neesam tik lieli un vareni, lai spētu ne tikai doties dažādos darījuma braucienos, bet arī piedalīties konkursos par mēbeļu dizainu, ražošanu un piegādi, kā arī dažādās izstādēs,» tā uz jautājumu, vai pats uzņēmums nodarbojas ar ārvalstu klientu meklēšanu, atbild A.K. Ošiņš. Veiksmes formula ir meklējama sadarbībā ar Latvijas mājražotājiem. «Ir lieliska sadarbība ar SIA Superbebris, kura ražotās mājas esam apmēbelējuši pēc ārvalstu pircēju – klientu vēlmēm,» skaidro A.K. Ošiņš. Šādu pasūtījumu izpilde ļaujot uzņēmumam ne tikai kāpināt savus ienākumus, bet arī slīpēt profesionālo meistarību. «Esam atvērti arī sadarbībai ar citiem Latvijā strādājošajiem māju ražotājiem un būvētājiem,» saka A.K. Ošiņš. Ir bijuši citi ārvalstu pasūtītāji, kuri paši piedāvājuši Latvijas ražotājam izgatavot iecerētu interjeru.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Ja valdība turpināšot paaugstināt nodokļus un neieklausīs uzņēmējos, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) draud uz laiku apturēt ražošanu un rīkot protesta akcijas, tā raidījumā 900 sekundes norādīja federācijas vadītājs Uldis Ronis.

Viņš atzīmēja, ka sašutumu radījis valdības plāns 50 milj. Ls konsolidācijas pasākumos iekļaut arī akcīzes nodokļa paaugstināšanu. U.Ronis skaidroja, ka laikā, kad ceļas izejvielu cenas un izmaksas, tiek runāts nevis par atbalstu, bet gan jaunu nodokļu ieviešanu. U.Ronis uzsvēra, ka tas sadārdzināšot pārtikas produktus.

Pārtikas ražotājus satraucot iespējamā akcīzes nodokļa palielināšana. «Ir skaļi izskanējis minējums, ka lielākais ieguvums no šiem 50 milj. Ls, varētu nākt no alkohola. Tajā pašā laikā tiek ignorēta ēnu ekonomika. Mēs visi skaidri zinām, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi pēdējos gados ir kritušies un pie šīs lejupejošās tendences vēl palielināt likmi, manuprāt, ir absurdi,» bilda U.Ronis.

2019. gadā Konkurences padome padziļināti pētīs pārtikas mazumtirdzniecības, farmācijas, finanšu un apdrošināšanas jomas, vienlaikus pastiprināti raudzīsies uzņēmumu apvienošanas darījumos, lai novērstu tirgus kropļošanu.

Tādu prioritāšu plānu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa norāda, ka jautājumi saistībā ar konkurenci kļūst arvien aktuālāki. Turklāt arvien būtiskāku lomu šajā problēmā rada viedā ekonomika un tās radītās iespējas. S. Ābrama norāda, ka godīgas konkurences jomā svarīgs ir ne tikai uzraugs, kurš seko tam, kas un kā notiek tirgū, bet arī tas, kā godīgu vai - otrādi - negodīgu konkurenci vērtē sabiedrība, uzņēmēji. S. Ābramu satraucot 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas dati, jo tie rāda, ka katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti iesaistīties konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenas, lai nopelnītu, un tikai 27% aptaujāto neesot droši par šādu rīcību. Savukārt 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt savas kapitālsabiedrības iesaisti konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenu, lai nopelnītu, bet šajā jautājumā 37% respondentu par to nav droši. «To redzu arī ikdienas darbā kā priekšrocību radīšanu no pašvaldības sev piederošajai kapitālsabiedrībai vai citiem tīkamiem uzņēmumiem,» uzsver S. Ābrama.

Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr plāno par 38 935 eiro izsolīt namiņu, kurā savulaik vasarās uzturējušies dzejnieki Rainis un Aspazija.

Jūrmalas domes komitejās šis jautājums opozīcijas deputātu iebildumu dēļ tika skatīts vairākkārt. Tomēr, kā pastāstīja opozīcijas pārstāvis, deputāts Andris Čuda (VL-TB/LNNK), koalīcijas deputātu viedoklis un argumenti neesot mainījušies un arī aizvadītajā nedēļā notikušajā Izglītības un kultūras jautājumu komitejā domnieku pārsvars atbalstījis ideju par Salacas ielā 4 esošā īpašuma izsoli.

«Es uzskatu, ka uz šo īpašumu nav jāskatās kā uz dzīvokli, bet gan jāsaglabā tas publiskai pieejamībai. Neviens no šiem argumentiem netika komentēts un viņi vienkārši klusējot nobalsoja par izsoli,» apgalvoja Čuda.

Viņu satraucot arī tas, ka pēc izsoles tas kļūs par privātīpašumu un pašvaldība neplāno uzlikt par pienākumu jaunajam īpašniekam izvietot kādu informatīvu plāksni par ēkas vēsturi vai ko līdzīgu.

Lielākais īres dzīvokļu pieprasījums Rīgas mikrorajonos ir pēc nemēbelētiem dzīvokļiem ar iespēju slēgt ilgtermiņa līgumus vismaz uz gadu.

Īrniekus satraucot iespējamais dzīvokļu cenu kāpums un iespējamība, ka īres līgumus tiks pārtraukts, bet dzīvoklis – pārdots, ziņo Ober Haus Real Estate.

Aprīlī sērijveida dzīvokļi Rīgas mikrorajonos tika piedāvāti par 60 – 120 latiem vienistabas dzīvokļu gadījumā un par 80 – 150 latiem – divu un trīs istabu gadījumā. Prasītā maksa ir atkarīga no dzīvokļa stāvokļa, atrašanās vietas un tuvumā esošās infrastruktūras.

Jaunajos projektos īres cenas dzīvokļiem bija teju divreiz augstāka: vienas istabas dzīvokļu piedāvāti par 100 – 200 latiem, 2 istabu dzīvokļi – par 150 – 200 latiem, bet 3 istabu dzīvokļi – par 200 – 300 latiem mēnesī.

Ventspils zivju konservu kombināts (VZKK) saņēmis zvērināta revidenta ziņojumu par sabiedrības saimniecisko darbību, kurā, iespējams, konstatēti šaubīgi darījumi vairāku simtu tūkstošu ASV dolāru apmērā, kas īstenoti iepriekšējās vadības laikā.

Par atklātajām nelikumībām tiks ziņots Finanšu policijai, sola Ventspils Zivju konservu kombināta (VZZK) pārvaldnieks Ainārs Zīle.

Atklātie fakti liecinot, ka maksātnespējas administratore Rita Skrinda un viņas civilvīrs, bijušais pārvaldnieks Vladimirs Šapeļs, iespējams, sadarbojoties ar SIA DVM, ko pārstāv kāds Jagutils Abramovs, veikuši virkni darījumu, kuru rezultātā uzņēmums nonācis nopietnās finansiālās grūtībās. Tā vietā, lai kārtotu VZKK saistības ar kreditoriem atbilstoši sanācijas plānam, iepriekš minētais grupējums īstenojis shēmu, kas samazināja uzņēmuma ienākumus, pārdodot produkciju par nepamatoti pazeminātām cenām. Tostarp, īsi pirms VZKK administratora maiņas, uz kompāniju SIA DVM izvests nepamatoti daudz gatavās produkcijas, apgalvo pārvaldnieks.

Vairākums vāciešu vēlas, lai parādos ieslīgusī Grieķija tiktu «izmesta» no eirozonas, ja tas būs nepieciešams, un vairāk nekā divas trešdaļas iebilst pret miljardiem eiro liela kredīta izsniegšanu Atēnām, atsaucoties uz jaunākajiem aptaujas datiem, vēsta Reuters.

Turklāt skeptiski par naudas izsniegšanu Grieķijai nav tikai Vācijas iedzīvotāji, savas bažas nedēļas nogalē izteikuši arī vairāki politiķi, norādot uz to, ka pašas Vācijas atlabšana vēl ir trausla.

Db.lv jau rakstīja, ka Vācijas ekonomikas atlabšana pagājušā gada ceturtajā ceturksnī negaidīti apstājusies. Sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bijis nemainīgs, salīdzinot ar trešo ceturksni, kad tas pieauga par 0,7%. Līdz ar to nelielā augšupejošā tendence, kas Vācijas ekonomikā bija vērojama pagājušā gada otrajā un trešajā ceturksnī, nav turpinājusies.

Labākais solis, ko varētu spert ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), lai uzlabotu darba tirgus situāciju un samazinātu inflāciju, būtu neliela aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana jau decembra sanāksmē, uzskata Sentluisas Federālo Rezervju bankas vadītājs un FRS pārstāvis Džeims Bulards.

Viņš norāda, ka neliela bremzēšana situāciju tirgū uzlabotu, turklāt ļautu FRS sekot līdzi inflācijas rādītājiem nākamā gada pirmajā pusē, citējot Dž. Bulardu, raksta MarketWatch. Ja inflācija netuvojas FRS noteiktajam mērķim, centrālā banka var nākamajās sanāksmēs apstādināt bremzēšanu.

Dž. Bulards uzsvēris, ka monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanas iespējamība ir augusi, jo pēdējo mēnešu laikā audzis jaunu darba vietu skaits.

Cits FRS pārstāvis – Ričmondas Federālās bankas vadītājs Džefrijs Lakers uzsvēris, ka FRS dalībnieki diskutēs par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, taču viņš nedeva nekādus mājienus par iespējamo diskusijas rezultātu.