Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

Bijušais premjerministrs Ivars Godmanis prognozē, ka Latvijā, visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

I. Godmanis prognozēja, ka «diezvai varēs palikt pie tā, ka neatkarīgi no tā, cik jūs saņemat, nodoklis paliek tas pats.»

Tāpat Godmanis arī uzsver, ka «nekustamo īpašumu nodoklis būs jāiebīda,» piebilstot, ka nodoklis uz nekustamajiem īpašumiem noteikti tikšot ieviests, lai arī daudziem tas nepatiks.

I. Godmanis arī norāda, ka šobrīd neko nevar pārmest premjeram, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu, tomēr problēma esot tāda, ka sarunās ar SVF nepiedalās ministri, kas rada lielus strīdus pēc tam, kad lēmumi jau pieņemti.

«Ja jūs gribiet, lai ir normālas pensijas, un pabalsti, tam pretim jābūt ir nodokļiem,» tā bijušais premjers.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.

Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.

I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, atzīst ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.

Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas, viņš uzsvēra LNT raidījumā 900 sekundes.

«Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm,» klāstīja Godmanis.

Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.

Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā no Skandināvijas valstīm ievestas 1000 lietotas automašīnas, kurām nodzēsti 78,3 miljoni nobrauktu kilometru, liecina portālu autoDNA.lv un AutoDetektīvs rīcībā esošā informācija.

Skandināvijas tirgus ir salīdzinoši neliels lietoto automašīnu importētājiem, taču ir bagāts ar ekstrēmiem piemēriem, kuri Latvijā nonāk ar klasisko nobraukumu zem 200 000 kilometru. autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs informē, ka Latvijas pircēji šajā periodā ir iegādājušies ievērojamu skaitu automašīnu, kurām oriģinālais nobraukums sniedzas krietni pāri 500 000 kilometru atzīmei.

Ja no Vācijas un tai blakus esošajām valstīm katru mēnesi Latvijā tiek ievesti vairāk nekā 4000 lietotu automašīnu, tad no Skandināvijas šis skaits ir būtiski mazāks - vidēji 111 automobiļi mēnesī.

Saskaņā ar portālu rīcībā esošo informāciju par ievestajiem automobiļiem no Skandināvijas, laika periodā no šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, ir ievesti nedaudz vairāk par 1000 spēkratiem. Taču 64% ievesto automašīnu no odometriem ir pazuduši 78,3 miljoni kilometru.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Krīze nav tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, turklāt skaidrības, kāda ir recepte izejai no šīs situācijas, īsti nevienam nav, kaut arī ir daudz ideju.

Tā bijušo Latvijas valdības vadītāju Dienas mediju rīkotjā diskusijā atzina Ivars Godmanis. Viņš uzsvēra, ka Latvija nebūt nav pašā sliktākajā situācijā, jo, piemēram, Īrijai pie budžeta ienākumiem — 30 miljardi eiro, izdevumi ir aptuveni 50 miljardi eiro, un budžeta deficīts ir katastrofāls. «Šobrīd privātkompāniju dati nerāda, ka būtu sākusies izeja no krīzes, un diemžēl neviens nezina izejas mehānismu,» tā I. Godmanis dalās par Eiroparlamentā gūto informāciju. Arī, aplūkojot šā gada janvāra nodokļu ieņēmumus, ekspremjers secina, ka Latvija joprojām atrodas krīzes situācijā.

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Ekspremjers Ivars Godmanis apgalvo, ka nedz viņš, nedz kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) nav guvuši nekādu personisku labumu no a/s Parex Banka pārņemšanas.

Atbildot uz Db jautājumu par sabiedrībā cirkulējošām baumām par to, ka Parex Bankas pārņemšanā iesaistītās amatpersonas ir saņēmušas milzīgus kukuļus, I. Godmanis neslēpa, ka arī pats ir dzirdējis runas, ka par bankas glābšanu viņš saņēmis «desmitus miljonu» un par šo naudu viņam tiekot būvēta māja Norvēģijā, kur ekspremjeru it kā atpazinuši celtnieki.

I. Godmanis atzīst, ka jautājumus par iespējamiem kukuļiem esot uzdevuši arī viņam tuvi cilvēki.

Saistībā ar plaši izvērsto diskusiju par to, kāpēc Latvijā uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītus, un ka bankas uzskata ka visiem kam varētu izsniegt kredītus, tas jau ir izdarīts - gribētu dalīties ar dažiem novērojumiem, kas radušies laika gaitā strādājot ar finansējuma piesaisti ar Latvijas uzņēmumiem.

Šobrīd Latvijā kreditēšanas apmēru ziņā izveidojusies patiesi traģiska situācija – izsniegto kredītu apjoms Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir apmēram trīs reizes zemāks nekā vidējā Eiropas Savienības valstī. Sekas šādai situācijai ir lēna ekonomikas attīstība, valsts budžeta sastādīšanas grūtības un arvien augošā sajūta, ka ES valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajā laikā mums panākt neizdosies.

Tomēr jāsaka, ka problēma ir krietni dziļāka nekā tikai banku nevēlēšanās kreditēt. Daži no šīs situācijas iemesliem, piemēram, ir dziļi iesakņojusies uzņēmēju neuzticība banku sistēmai, nevēlēšanās aizņemties bankās, kā arī neprasme to darīt. Uzņēmēji šobrīd drīzāk aizņemsies no kāda drauga, centīsies sarunāt pēcapmaksas nosacījumus no preču piegādātāja vai priekšapmaksu no klientiem, nevis ies uz banku. Un pietiekami daudziem uzņēmējiem izdodas šādā veidā regulēt sava uzņēmuma naudas plūsmu un laimīgi dzīvot bez kredītiem. Jāsaka, problēmas ir arī banku pusē – ja uzņēmējam pretī gadīsies ieinteresēts un uzklausīt gatavs klientu menedžeris, tad viņš, ticamāk, ka kredītu saņems. Un gluži otrādi – vairāki šobrīd Latvijas bankās strādājoši klientu menedžeri jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, jo vienmēr atbild uzņēmējiem ar “nē”. “Oferta Finance” savā pagaidām neilgajā vēsturē ir saskāries ar vairākiem biznesa klientiem, kas pārstāv dažādus uzņēmumus ar pilnīgi dažādu finanšu situāciju, kas no vieniem un tiem pašiem klientu menedžeriem bankās saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes uz kredīta pieprasījumiem – proti, “nē’”.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Labāku nākamā gada budžetu valdība izstrādāt nevarēja, taču ekspremjers Ivars Godmanis uzskata, ka labāk būtu jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodoklis līdz 25%, nevis jāievieš progresīvais nodoklis.

To intervijā raidījumam 900 sekundes sacīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC).

Godmanis atzīmēja, ka ieviests jaunus nodokļus nevajadzētu, «lai paliek tā, kā ir».Taču viņš uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana no 23% uz 25% būtu vērtējama pozitīvāk nekā progresīvo nodokļu ieviešana.

Bijušais premjers uzskata, ka nekustamā īpašuma nodoklim ir jābūt ar mazu likmi un tam ir jāattiecas uz visiem. Šī nodokļa likmes diferencēšana radīs problēmas atmaksāt hipotekāros kredītus, intervijā sacīja premjers.

Godmanis intervijā sacīja, ka nākamā gada budžets atstās ietekmi arī uz 2011.gada budžetu.

Ja ar šādu nenormālu izdevumu samazinājuma tempu, Latvija nenonāks pie maksātnespējas un saglabās lata valūtas kursu, kas tāds būs izdevies pirmoreiz pasaules vēsturē.

To intervijā Neatkarīgai atzīst ekspremjers un Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC). «Eiropas un arī pasaules lielākā daļā krīzes pārvarēšana notiek uz nenormālas valsts parādu palielināšanas rēķina. Atsevišķām valstīm tie pieaug pat divreiz. Eiropas banku glābšanā ir ieguldīti vairāk nekā 300 miljardi. Latvija šajā ziņā ir pilnīgi citā nometnē, jo mums neviens naudu uz tādiem nosacījumiem neaizdod. Lielo un stabilo nometnē Māstrihtas kritēriju ievērošana paliek uz papīra — 10, 12% budžeta deficīts. Bet uz mums šajā brīdī skatās reāli. Kā uz eksperimentālu laboratoriju,» tā I. Godmanis.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.