Latvijas 2010.gada budžeta sabalansēšana par 500 milj. Ls nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem, 6.oktobrī uzsvēris ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt sociālās drošības tīklus un ar ES fondiem saistītos izdevumus, lai nodrošinātu budžeta korekcijas ietekmes uz iedzīvotājiem godīgu pārdali un veicinātu valsts konkurētspēju,» norādījis H.Almunja.

Pieņemtais budžeta līdzsvarošanas pasākumu kopums, kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP 2012. gadā, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka Latvijas parāds kļūst ekontrolējams, un lai atbalstītu Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai.

Eiropas Komisija (EK), kas izvērtēja vairāku Eiropas Savienības valstu rīcību budžeta deficīta ierobežošanā, secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IK) noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, uzskata ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), ziņo Diena.

«Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver ES sniegto aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu,» norāda H. Almunja.

Hipotekārās kreditēšanas likumdošanas grozījumi ir uzmanīgi jāizvērtē, jo kardināla noteikumu maiņa ietver sevī draudus visai Latvijas ekonomikai.

Proti, tiktu ievērojami apgrūtināts turpmākais kreditēšanas process un samazinātos Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs, tādu viedokli tikšanās laikā ar banku pārstāvjiem Latvijas komercbanku asociācijā teicis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komercbanku asociācija informēja, ka tikšanās laikā tika aplūkotas problēmas, kas saistās ar maksātnespējas procesu gan pret privātpersonām, gan juridiskajām personām. Asociācijas pārstāvji arī norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmējdarbības vides un to regulējošās likumdošanas uzlabošanai, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju gan kaimiņvalstu vidū, gan visā Eiropā.

Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), tiekoties ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, paudis satraukumu par valdību veidojošo partiju politiķu rīcību, izliekoties, ka iepriekš parakstītā vienošanās, kas uzliek saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, politiķiem nav saistoša.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas vairākums neatbalstīja likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. «Pret» likumprojektu, kas paredzēja no 2010. gada mājokļus aplikt ar 0.2 % lielu īpašuma nodokli, bet īpašuma nodokļa likmi par zemi palielināt no pašreizējā 1 % līdz 1.5 % no kadastrālās vērtības, nobalsoja 52 Saeimas deputāti, tajā skaitā arī valdību atbalstošo partiju – Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti.

Eiropas Savienības politikas veidotājiem nav plāna B, lai palīdzētu Grieķijai, sacījis Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), cenšoties pārliecināt investorus, ka atbildīgās amatpersonas Atēnās spēj samazināt apjomīgo budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

«Glābšanas problēma nepastāv,» intervijā Bloomberg Television Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā sacījis H. Almunja, piebilstot: «Grieķijā nebūs defolta. Eirozonā defolts neeksistē.»

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) vakar sacījis, ka Grieķija kļuvusi par upuri baumām finanšu tirgos un noliedzis centienus aizņemties no Eiropas partneriem.

H. Almunja noraidījis mediju vēstīto, ka eiro reģions apspriež iespēju glābt Grieķiju.

Vācijas laikraksts Handelsblatt šodien citējis ES dokumenta projektu, kurā teikts, ka eiro reģiona finanšu ministriem ir nopietnas bažas par valūtas bloku, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras Grieķija un citas valstis.

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Pēc pārrunām ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (JL) ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja paziņojis, ka personīgi ieradīšoties Latvijā. Visai pārsteidzošs šāds pavērsiens ir kaut vai tāpēc, ka varētu šķist teju vai pašsaprotami — kāda gan jēga cilvēkam braukt uz valsti, ar kuras valdības vadītāju viņš nupat kā visu būtu izrunājis.

Šādam solim varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, nav izslēgts, ka Almunja ir iecerējis apmeklēt ja ne visas ES valstis, tad vismaz tās, kas ir iemanījušās lūgt starptautisko finansiālo palīdzību, pašām netiekot galā ar savām problēmām.

Taču otrkārt… Jāatceras, ka pēdējā laikā Latvijā ir bijuši dažādi notikumi, kas Eiropas Komisijai kā lielākajam mūsu naudas aizdevējam varētu diez ko nepatikt. Vispirms izskanēja dažādas versijas par to, ka Dombrovska valdība varētu arī nenoturēties līdz sev atvēlētā termiņa beigām. Jau tobrīd tieši no Almunjas biroja puses atskanēja mājieni, ka valdības krīzes gadījumā Latvija turpmākos naudas pārskaitījumus varētu arī nesaņemt. Faktiski tikai mirkli vēlāk Saeimas deputāti pauda noraidošu attieksmi pret Finanšu ministrijas ieplānoto mājokļa nodokli, ar kura palīdzību budžetā nākamgad bija paredzēts iekasēt ap 90 miljoniem latu.

Lietuvas Veselības ministrija pirmdien publiskoja 27 valstu sarakstu, no kurām Lietuvā drīkst ierasties ārzemnieki.

Turklāt tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no 24 valstīm šajā sarakstā, divas nedēļas nebūs jāpavada pašizolācijā.

Pašizolācija nebūs nepieciešama tiem ārzemniekiem, kas būs ieradušies no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Lietuvā drīkst ierasties arī ārzemnieki no Īrijas, Maltas un Spānijas, taču viņiem pēc ierašanās divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

No šodienas 16 Šengenas valstu pilsoņi var ieceļot Igaunijā bez karantīnas 

No šodienas Igaunijā būs atļauts ieceļot 16 Šengenas valstu pilsoņiem, vairs neizvirzot...

Veselības ministrija paskaidrojusi, ka no valstīm, kurās pēdējo 14 dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir 15 līdz 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemniekiem būs atļauts ierasties Lietuvā, taču pēc ierašanās viņiem 14 dienas būs jāpavada pašizolācijā.

Ja valstī saslimušo skaits ir mazāks par 15 uz 100 000 iedzīvotājiem, ārzemnieki no šīm valstīm drīkst ierasties Lietuvā un viņiem pašizolācija nav nepieciešama.

Šī kārtība attiecas tikai uz ārzemniekiem no Eiropas Ekonomiskās zonas, Šveices un Lielbritānijas. Ārzemniekiem no trešajām valstīm Lietuvā ierasties joprojām aizliegts.

Valstu sarakstu Veselības ministrija atjaunos katru pirmdienu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas izmaiņas katrā valstī.

Latvija Māstrihta kritērijus izpildīs jau šogad, bet eiro tā varētu ieviest jau 2011. gadā, norādīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, un varētu sākt runāt par Latvijas pievienošanu eirozonai.

Igaunija plāno pievienoties eirozonai 2011. gadā, bet viņu centieni ir pārāk lēni, tāpēc, visticamāk, Latvija apsteigs savu kaimiņvalsti un ieviesīs eiro ātrāk par to, sacīja H. Almunja.

Eiropas Komisija noteikusi 2012. gadu kā gala termiņu, kad Latvijas budžeta deficītam jābūt samazinātam līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, ziņo The Guardian.

Neskatoties uz šo lēmumu Eiropas Komisija nolēmusi atbalstīt ekonomikas stabilizācijas programmu un Latvijai piešķirt otro aizdevuma daļu - 1.2 miljardi eiro (0.84 mljrd. LVL).

Latvija pie otrās aizdevuma daļas tiks jūlija beigāsEiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquín Almunia) parakstīja lēmumu par otro aizdevuma daļu Latvijai. The Guardian raksta, ka aizdevums tiks izmaksāts jūlija otrā pusē.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ir pauduši atbalstu Ministru kabineta sagatavotajam nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un tā pavadošo likumu paketei, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja apsveic Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem nākamā gada budžeta likumprojektā un cer, ka 1.decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs.

Nākamā gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. Valdības veiktie pasākumi ir nozīmīgi, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda Almunja.

Finanšu tirgu pacietības mērs ir pilns pret tādām valstīm ar milzīgu parāda līmeni kā, piemēram, Grieķija, šodien paziņojis Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, raksta Bloomberg.

«Tirgus attiecībā pret atsevišķām valstīm, ieskaitot Grieķiju, draud sasniegt punktu, kad investori pārtrauks kreditēšanu. Šo valstu valdībām jāveic pasākumi, lai samazinātu savu parāda līmeni,» tā H. Almunja.

Jāpiebilst, ka Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) 2010. gadā apņemies valsts budžeta deficītu samazināt līdz 9.1 % no 12.7 % šogad.

Valdot šādam fonam Grūtības pārdzīvo arī Grieķijas akciju tirgus, kura viena no raksturojošā indeksa Athex Composite Share vērtība decembrī samazinājusies par 9.3 %. Pasaule pastiprinātu uzmanību Grieķijai pievērsa pēc tam, kad valstij uzbruka starptautiskās reitingu aģentūras samazinot valsts kredītreitingu (to samazināja gan Standard & Poor’s, gan Fitch, gan Moody’s Investors Service). Līdz ar to Grieķijai ir zemākie kredītreitingi no eiro zonas valstīm.

Eiropas Komisija (EK), galvenais konkurences uzraugs Eiropā, pirms iespējamas apsūdzības izvirzīšanas uzmanīgi vēro interneta giganta Google darbības, kas varētu kropļot konkurenci, raksta Wall Street Journal.

EK saistībā ar konkurenci interneta meklētāju vidū izskata iespējams apsūdzības, kas varētu tikt izvirzītas pret Google. Hoakins Almunja gan norāda, ka izmeklēšana vēl ir sākuma stadijā tāpēc iespējamās apsūdzības tiek izskatītas īpaši uzmanīgi.

Izmeklēšana saistībā ar iespējamiem Google godīgas konkurences pārkāpumiem aizsākta šā gada februārī. Izmeklēšana uzsākta pēc saņemtām sūdzībām no trīs Google konkurentiem. Zināms, ka izmeklēšana koncentrēta uz Google dominanci tiešsaistes meklētāju un reklāmas tirgū.

H. Almunja uzsver, ka izprast konkurences vidi tiešsaistes tirgū ir ļoti sarežģīti, jo to veido novatoriski uzņēmējdarbības modeļi, kas nepārtraukti attīstās.

Igaunija varētu būt pirmā no Baltijas valstīm, kura saņems apstiprināju par eiro ieviešanu, ziņo Reuters.

Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia) uzsvēra, ka Igaunija jau 2010. gada jūnijā varētu saņemt apstiprinājumu eiro ieviešanai valstī 2011. gadā.

«Eiro ieviešanai 2011. gadā ir tikai viens iespējamais kandidāts- Igaunija,» norādīja H. Almunja.

«Igaunija ir strādājusi un guvusi labus panākumus, lai sasniegtu nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai. Ja viss arī turpmāk noritēs labi, tad jau 2010. gada jūnijā mēs varētu dot «zaļo gaismu» 17. dalībvalstij, kura varētu pievienoties eirozonai,» sacīja H. Alumnja.

Igaunijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Martens Ross (Marten Ross) paziņoja, ka Igaunija Māstrihta kritērijus varētu sasniegt nākamā gada jūnijā. Taču viņš uzsvēra, ka lielākais šķērslis šajā procesā būs valsts budžets.

Novembra beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja un Luksemburgas finanšu ministrs Žans Klods Junkers dosies uz Ķīnu, lai spriestu par pašreizējiem valūtu kursu līmeņiem, raksta Reuters.

Ķīnas juaņas vērtība pēc strauja vērtības pieauguma 2008. gada otrajā pusē kopš šā gada marta ir piedzīvojusi krasu cenas kritumu pret eiro (līdzīgi kā ASV dolārs).

Eiropas amatpersonas uzskata, ka juaņas vērtībai milzīgās Ķīnas tirdzniecības bilances pārpalikuma dēļ būtu jābūt daudz lielākai. Līdzīgu viedokli pauž arī ASV, Japāna un Kanāda (turklāt ASV vājās juaņas dēļ Ķīnu sauc par vienu no finanšu krīzes izraisītājiem).

«Mēs runāsim ar Ķīnas varas iestādēm par daudz elastīgāku valūtas kursu maiņas likmju nepieciešamību,» tā reportieriem ziņojis H. Almunja.

Mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret ASV un eiro zonu (Ķīnas eksporti ir lētāki) un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Pašlaik Ķīnas ārvalstu rezervju apjoms sasniedzis 2.27 triljonus ASV dolāru un apmēram divas trešdaļas no tām ir investētas dolāros cenotos aktīvos, raksta Bloomberg.

Ārkārtas fonds eirozonas ekonomiku glābšanai varētu būt ilgtermiņa iespēja, sacījis Eiropas Savienības Konkurences komisārs Hoakins Almunja, ziņo AFP.

«Eiropas monetārais fonds, tas ir kaut kas, par ko domāt ilgtermiņā,» viņš sacījis, piebilstot: «Taču mēs nevaram atļaut sev greznību domāt ilgtermiņā , ja mēs nedomājam īsā un vidējā termiņā.»

H. Almunja arī norādījis, ka parādu krīze Grieķijā ir jāatrisina, lai «nostādītu eirozonas ekonomiku atkal uz ceļa».

AFP atgādina, ka Grieķijas fiskālā krīze ir radījusi saspīlējumu 16 valstu eirozonā un izraisījusi debates par to, vai vājākajām ekonomikām ir jāsaņem atbalsts no citām dalībvalstīm, un, ja - jā, tad kāda veida atbalstam tam jābūt.

Vācija ir izvirzījusi ideju par Eiropas monetārā fonda izveidi grūtībās nonākušo eirozonas ekonomiku glābšanai.

Reklāmas aģentūras !MOOZ radošajam direktoram, kustības Par labu Latviju! padomes loceklim un politiskā reklāmas saukļa (AŠ)² autoram Ērikam Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā par policijas prasību nepildīšanu.

Valsts policija (VP) viņam noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Šis protokols Stendzeniekam noformēts tāpēc, ka policijas darbinieki viņam vairākkārt nosūtījuši uzaicinājumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus saistībā ar automašīnas Land Rover novietošanu neatļautā vietā šā gada 28.aprīlī, taču Stendzenieks uz uzaicinājumiem ierasties paskaidrojumu sniegšanai neesot atsaucies, aģentūra LETA uzzināja VP.

Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi

Reizi nedēļā parasti novelku kādu filmu vai dziesmu, LD saka Matīss (vārds mainīts). Viņam nav ne jausmas un ne mazākās intereses, kā tas vērtējams no likumdošanas puses.Failu apmaiņas servisu DC++ viņš izmanto jau piecus gadus. Tomēr tas nav likumīgi, un līdz šim policija par šādām darbībām jau ierosinājusi astoņus kriminālprocesus. «Interneta vietne tiek pārlūkota nepārtraukti,» LD brīdina Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko. Plašāku informāciju, kā notiek pārbaudes, policija nesniedz. Maksimālais sods, ko šādos gadījumos var piemērot, ir visai bargs - 200 minimālo mēnešalgu vai septiņi gadi cietumā.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Vakar bija paredzēta finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs arodbiedrības priekšsēdētāja Jāņa Gravas un aptuveni 15 uzņēmuma cehu arodbiedrību līderu tikšanās ar uzņēmuma lielāko akcionāru Sergeju Zaharjinu, taču tā atcelta, jo liela daļa cehu arodbiedrību līderu atteikušies uz to ierasties.

Tā Rietumu Radio norādīja Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators un ceha arodbiedrības līderis jeb arodbiedrības pilnvarotā persona Egons Kļava.

Kļava un Grava bijuši vienīgie, kas esot bijuši gatavi tikties ar Zaharjinu, un tas, visticamāk, bijis iemesls, kāpēc tikšanās atcelta.

Kā pastāstīja Kļava, tikšanās bijusi plānota plkst.16, taču jau ap plkst.13 uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Grava informēja, ka tikšanās atcelta, jo cehu arodbiedrību līderi atteikušies uz to ierasties. «Daži nevarēja ierasties, jo ir izbraukuši no pilsētas, citi teica - kāda jēga vairs runāt,» iemeslus minēja Kļava. Viņš šādu cehu arodbiedrību pilnvaroto personu rīcību neatbalsta, norādot, ka viņi pārstāv arī savu kolēģu intereses.

Ventspils dome aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai pamatotu pierādījumus pret Aivara Lemberga iespējamajiem likumpārkāpumiem.

Par to pieņemts īpašs domes lēmums. Ventspils pilsētas dome šajā lēmumā norāda, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā arī pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža 2012. gada 22. oktobra rīkojuma Nr. 343 izdošanas un publicēšanas.

Tāpat lēmumā ir nolemts lūgt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu steidzami nosūtīt Ventspils pilsētas pašvaldības domei savā 2012. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 343 norādīto apgalvojumu par Aivara Lemberga pieļautajiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem dokumentārus pierādījumus, kā arī personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai šos pierādījumus pamatotu.

Redzot, kā notiek darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, beidzot kļūst skaidrs, kādas ir Latvijas prioritātes un cik lielā mērā tiek domāts par nākotni, it īpaši to, kas būs pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām. Proti…

Tajā pašā laikā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ir skaidri pateicis, ka nākamgad deputātu algas aiztiktas netiks. Sanāk pamatīgs paradokss… Pabalstiem var noteikt «griestus», tādējādi riskējot gan ar dzimstības pieauguma rādītājiem, gan iespēju, ka daudzi uzņēmumi pievērsīsies darbam «pelēkajā» zonā, bet deputātu algas mazināt nedrīkst, jo «šogad veiktais algu griezums ir bijis pietiekams». Neatkarīgi no tā, cik lielā mērā jau ir samazināta depuātu alga, šādus izteikumus Saeimas priekšsēdis varētu atļauties vien tad, kad katra tā saucamā tautas kalpa mēneša ienākumi nepārsniegtu vidējo pensiju Latvijā. It īpaši ņemot vērā, ka Saeimas loma šodienas Latvijā ir dziļi simboliska, jo galvenos jautājumus izlemj koalīcijas padome.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas vizītes loma Latvijā, vienkārši sakot, bija šāda — atbrauca, lai pakratītu mums ar pirkstu. Izsakoties sarežģītāk, komisāra ierašanās Latvijā divas reizes viena mēneša laikā nozīmē vien to, ka Eiropas Komisija nav apmierināta ar mūsu valstī realizēto politiku, tā politilogs Jānis Ikstens.

Acīmredzot H. Almunja uzskatīja par nepieciešamu ierasties šeit, lai valdībai, politiskajām partijām un, iespējams, arī tā saucamajiem sociālajiem partneriem izskaidotu situācijas nopietnību un to, ka noslēgtās vienošanās ir jāpilda.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!