Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums.
Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša, – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.
Bankas ir ieinteresētas ekonomikas attīstībā, tomēr kļūdaini būtu domāt, ka ekonomikas attīstība primāri ir atkarīga no bankām – tās ir gatavas finansēt jaunus projektus un idejas tad, ja paši uzņēmumi ir ieinteresēti kreditēšanā un saskata attīstības iespējas, kā arī tiem ir priekšnoteikumi aizdevumu saņemt. Tāpat bankām ir visai stingras prasības attiecībā uz riskiem, kas var rasties, piešķirot aizdevumus – lielākās bankas Latvijā bez vietējā regulatora uzrauga arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr arī tad, ja nekādas banku uzraudzības nebūtu vispār, bankas nevarētu sākt aizdot, piemēram, nodokļu nemaksātājiem vai uzņēmumiem bez skaidra un pamatota redzējuma par finansējuma mērķi, uzņēmumiem ar necaurskatāmu īpašnieku struktūru, kur var iestāties sankciju pārkāpumu riski.
Uzņēmējus raksturo piesardzība
Latvijā uzņēmējdarbības kreditēšana stagnē, lai gan ekonomika kopumā lēnām attīstās, inflācija ir stabilizējusies, un ECB šogad jau ir samazinājusi procentu likmes. Šādi lēmumi vairo cerību par tuvošanos ekonomikas attīstības cikla maiņai (stagnāciju nomaina augšupeja). Kredītu apjoms Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – šī gada otrajā ceturksnī tas bija vien 27% no IKP, bet vidējais rādītājs ES ir teju 75% . Uzņēmumu segmentā kreditēšanu var raksturot kā noturīgi stagnējošu, jūtams intereses kāpums nav vērojams. Arī Latvijas Bankas vērtējumā šogad kopējā kreditēšana, visticamāk, aizvien būs gausa, – galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ . Par piesardzību liecina arī aptaujas par uzņēmēju noskaņojumu. Šogad veiktā aptauja mazo un vidēju uzņēmēju segmentā iezīmē neiepriecinošu tendenci – vairums uzņēmumu Baltijā (Latvijā 71%, Igaunijā 59%, Lietuvā 71%) vai nu neplāno, vai vēl nav pieņēmuši lēmumu par papildu finansējuma piesaisti šogad. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi šogad lielākoties nebūs spējīgi veikt ieguldījumus attīstībā, un tas var bremzēt tautsaimniecības attīstību. Mūsu banka Baltijas līmenī piedāvā vienādas iespējas finansējuma saņemšanai, taču uzņēmēju vēlme to saņemt starp valstīm atšķiras. Ja Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs ir ap 6 miljardiem eiro, tad Lietuvā tas ir divreiz vairāk (12 miljardi eiro). Iespējamais iemesls – aizvien vēl nepārdzīvotā 2008. gada krīze, kas vissmagāk skāra tieši Latviju, un ir atstājusi daudz smagākas un paliekošākas sekas, nekā varētu domāt.
Sava loma kreditēšanas veicināšanā, protams, ir arī pašām bankām. Mēs turpināsim darbu, lai uzlabotu tos kreditēšanu ietekmējošos faktorus, kas ir mūsu rokās. Piemēram, ir būtiski, ka dažādu nozaru uzņēmumiem ir pieejama praktiska informācija par to, kā iespējams saņemt bankas finansējumu, izcelt veiksmīgu sadarbību piemērus, kā arī iespēju robežās spēt pielāgoties uzņēmumu specifiskajām vajadzībām.
Neizmantotais potenciāls - būtisks
Jāuzsver, ka Latvijā ir spēcīgi un perspektīvi uzņēmumi, kuri varētu vairāk ieguldīt savā attīstībā un augt, taču pagaidām atturas to darīt. Kopumā Latvijā dažādās uzņēmējdarbības formās ir reģistrēti vairāk nekā 180 tūkstoši uzņēmumu un komersantu. Daļa no tiem nav aktīvi un uzņēmējdarbību neveic, taču aizdevumus kopumā ir saņēmuši vien ap 20 tūkstošiem uzņēmumu (t.sk. līzinga finansējums). Nozarei analizējot uzņēmumus, kuri teorētiski varētu pretendēt uz aizdevuma saņemšanu, tādu ir aptuveni 21 tūkstotis. Pieņemot, ka daļa nespētu izpildīt aizdevumu piešķiršanas nosacījumus un vēl daļai kredīts nav nepieciešams, atliktu aptuveni trešdaļa jeb 8 tūkstoši uzņēmumu. Ja tie tiktu finansēti līdzīgi kā esošie aizdevumu tirgus dalībnieki, kredītportfelis kopumā varētu palielināties par aptuveni 2 miljardiem eiro.
Kā savā Finanšu pieejamības pārskatā norāda Latvijas Banka, “pašlaik ir vērā ņemams uzņēmumu kreditēšanas potenciāls, tomēr būtiskākam aktivitātes kāpumam nepieciešams turpināt uzņēmumu finansiālās veselības stiprināšanu.” Ja agrāk kopumā novērojām, ka aizdevumiem pieteicās uzņēmumi, kuri tiem lielākoties nekvalificējās, tad patlaban diemžēl esam nokļuvuši otrā galējībā – tie uzņēmumi, kuri potenciāli varētu saņemt aizdevumu un turpināt izaugsmi, pat nepiesakās finansējumam, tostarp baidoties no atteikuma.
Attīstībai nepieciešami ilgtermiņa risinājumi
Uzņēmumu kreditēšanas kāpināšanai nav kāda viena “superlīdzekļa”, kuru pielietojot viss atrisinātos. Tas ir vairāku faktoru kopums, kurā paši galvenie, manuprāt, ir četri. Pirmkārt, ir būtiski jāsamazina ēnu ekonomikas izplatība, jo, piemēram, aplokšņu algu maksātāji nevar un nevarēs kvalificēties aizdevuma saņemšanai, un tā tie faktiski laupa sev iespēju attīstīties. Otrkārt, uzņēmēji dažādās aptaujās un diskusijās ir norādījuši uz birokrātiju kā bremzējošu faktoru – valstij ir jāidentificē smagnējākās procedūras un prasības un tās jāvienkāršo. Treškārt, uzņēmumu vēlme augt un attīstīties ir cieši saistīta ar uzticēšanos valstij un tās attīstībai kopumā. Šis ir daudz plašāks ilgtermiņa jautājums, taču politikas veidotāju rokās ir radīt un uzturēt kopīgu redzējumu par valsts attīstības virzienu, kuram pievienotos arī uzņēmēji. Viens no šādiem virzieniem varētu būt, piemēram, drošības un aizsardzības stiprināšana, kur bankas ir gatavas piedalīties kā jaunas nozares finansētāji.
Lai kreditēšana augtu, jāatbalsta kapitālintensīvas nozares, kā, piemēram, rūpniecība, kur ir plašas attīstības iespējas, un zaļās enerģijas projekti. Pēc savas bankas datiem redzam, ka aktīvi līdzekļus attīstībā iegulda lauksaimniecības, mežsaimniecības un kokapstrādes nozares. Jo vairāk tiek ieguldīts rūpniecības infrastruktūrā, jo straujāk aug pieprasījums pēc kreditēšanas. Šajā kontekstā ir būtiski spēt apgūt arī pieejamos ES fondu līdzekļus.
Vienots valsts attīstības redzējums atraisītu uzņēmējos drosmi ieguldīt savā attīstībā, jo, kā liecina mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas, 38% uzņēmēju aizņemas pēc iespējas mazāk, jo guvuši savu mācību iepriekšējās krīzes laikā. Pašpārliecināti un ambiciozi uzņēmēji ir ceturtais ekonomisko attīstību veicinošais faktors. Bez šiem, iespējams, varētu meklēt vēl citus veidus, kā veicināt uzņēmumu vēlmi ieguldīt savā attīstībā, taču skaidrs ir tas, ka spēcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanās un no tās izrietošā valsts ilgtermiņa attīstība nebūs iespējama bez ilgtermiņa risinājumiem minēto problēmu risināšanai.
