Latvijas 2010.gada budžeta sabalansēšana par 500 milj. Ls nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem, 6.oktobrī uzsvēris ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt sociālās drošības tīklus un ar ES fondiem saistītos izdevumus, lai nodrošinātu budžeta korekcijas ietekmes uz iedzīvotājiem godīgu pārdali un veicinātu valsts konkurētspēju,» norādījis H.Almunja.

Pieņemtais budžeta līdzsvarošanas pasākumu kopums, kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP 2012. gadā, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka Latvijas parāds kļūst ekontrolējams, un lai atbalstītu Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai.

Eiropas Komisija (EK), kas izvērtēja vairāku Eiropas Savienības valstu rīcību budžeta deficīta ierobežošanā, secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IK) noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, uzskata ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), ziņo Diena.

«Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver ES sniegto aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu,» norāda H. Almunja.

Hipotekārās kreditēšanas likumdošanas grozījumi ir uzmanīgi jāizvērtē, jo kardināla noteikumu maiņa ietver sevī draudus visai Latvijas ekonomikai.

Proti, tiktu ievērojami apgrūtināts turpmākais kreditēšanas process un samazinātos Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs, tādu viedokli tikšanās laikā ar banku pārstāvjiem Latvijas komercbanku asociācijā teicis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komercbanku asociācija informēja, ka tikšanās laikā tika aplūkotas problēmas, kas saistās ar maksātnespējas procesu gan pret privātpersonām, gan juridiskajām personām. Asociācijas pārstāvji arī norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmējdarbības vides un to regulējošās likumdošanas uzlabošanai, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju gan kaimiņvalstu vidū, gan visā Eiropā.

Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes sekas Latvijā būtu saudzīgākas, ja Latvijas valdība būtu ieklausījusies Eiropas Savienības sniegtajos brīdinājumos gadiem ilgi pirms krīzes sākuma.

Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viņš arī atklāja, ka Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam nepieciešamas vēl dažas nedēļas, lai izlemtu par otrās aizdevumu daļas – 1.2 miljardu eiro izsniegšanu Latvijai.

«ES pēdējos gados ir neskaitāmas reizes brīdinājusi Latviju, ka ekonomika pārkarst un tam var būt smagas sekas, taču Latvijas valdība neklausījās. Tagad nākas samazināta arī uz skolotāju rēķina. Tagad ir smaga krīze. Katram šajā laikā būs jāsamazina Latvijai nav cita iespēja,» saka H. Almunja.

Pēc sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja negaidīti paziņojis, ka pats personīgi ieradīsies Latvijā.

Par to šorīt ziņoja vairāki TV kanāli. Db.lv jau rakstīja, ka H. Almunja, tiekoties ar V. Dombrovski, paudis savu neapmierinātību ar to, ka Saeimas koalīcijas partijas, kas iepriekš ar savu parakstu bija apliecinājušas to, ka jāievieš jauns nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, Saeimas sēdē atļāvās balsot pret šī projekta tālāku virzību Saeimā. ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs uzsvēris, ka no Latvijas valdības un Saeimas sagaida atbildīgu darbu pie 2010. gada budžeta izveides, atbilstoši tai vienošanās vēstulei, kas noslēgta ar starptautiskajiem aizdevējiem.

ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), tiekoties ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, paudis satraukumu par valdību veidojošo partiju politiķu rīcību, izliekoties, ka iepriekš parakstītā vienošanās, kas uzliek saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, politiķiem nav saistoša.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas vairākums neatbalstīja likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. «Pret» likumprojektu, kas paredzēja no 2010. gada mājokļus aplikt ar 0.2 % lielu īpašuma nodokli, bet īpašuma nodokļa likmi par zemi palielināt no pašreizējā 1 % līdz 1.5 % no kadastrālās vērtības, nobalsoja 52 Saeimas deputāti, tajā skaitā arī valdību atbalstošo partiju – Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja Latvijas uzsākto darbu pie budžeta grozījumu sagatavošanas atzinis par labu esam, taču uzsver tā nozīmi Latvijas iestājai eirozonai.

Pēc tikšanās H. Almunja uzsvēra, ka ir gandarīts par iespēju apspriest Latvijas virzību uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

«Latvijai šobrīd ir svarīgi sasniegt izvirzīto mērķi – atjaunot ekonomisko izaugsmi un mazināt bezdarbu. Tas ir iespējams, ja tiks īstenotas nepieciešamās reformas un ja valsts finanses tiks stabilizētas. Lai Latvija 2011. gadā [31.decembrī] varētu pievienoties eiro zonai, nepieciešams veikt budžeta grozījumus un samazināt inflāciju,» teica H. Almunja.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Eiropas Savienības politikas veidotājiem nav plāna B, lai palīdzētu Grieķijai, sacījis Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), cenšoties pārliecināt investorus, ka atbildīgās amatpersonas Atēnās spēj samazināt apjomīgo budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

«Glābšanas problēma nepastāv,» intervijā Bloomberg Television Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā sacījis H. Almunja, piebilstot: «Grieķijā nebūs defolta. Eirozonā defolts neeksistē.»

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) vakar sacījis, ka Grieķija kļuvusi par upuri baumām finanšu tirgos un noliedzis centienus aizņemties no Eiropas partneriem.

H. Almunja noraidījis mediju vēstīto, ka eiro reģions apspriež iespēju glābt Grieķiju.

Vācijas laikraksts Handelsblatt šodien citējis ES dokumenta projektu, kurā teikts, ka eiro reģiona finanšu ministriem ir nopietnas bažas par valūtas bloku, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras Grieķija un citas valstis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ir pauduši atbalstu Ministru kabineta sagatavotajam nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un tā pavadošo likumu paketei, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja apsveic Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem nākamā gada budžeta likumprojektā un cer, ka 1.decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs.

Nākamā gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. Valdības veiktie pasākumi ir nozīmīgi, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda Almunja.

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Latvijā ir vajadzīgas reformas — šī frāze mūsu valstī ir dzirdama jau kopš pagājušā gada, bet vismaz līdz šim ir izpaudusies faktiski kā lineāra izdevumu apgriešana, nesaudzīgi izturoties gan pret investīciju projektiem, gan arī strādājošo algām.

Pirmkārt, lai atveseļotu ekonomiku, ir nepieciešams ne tikai veikt reformas un samazināt izdevumus, bet arī to stimulēt. Šeit noteikti jāpiebilst, ka jēdziens «ekonomikas stimulēšana» mūsu valdībai varētu būt kaut kas pavisam jauns. Tiesa, tuvāko divu nedēļu laikā šo jēdzienu nāksies apgūt, jo EK, būdams lielākais naudas aizdevējs, ir noteicis šādu termiņu, lai Latvija izstrādātu ekonomikas stimulēsanas plānu. Otrkārt, Almunja skaidri pateica — tieši Latvijas amatpersonas joprojām nav sapratušas pašreizējās situācijas nopietnību. Par viņa vārdu patiesumu liecina ne viens vien aspekts. Nu kaut vai… Jau ilgāku laiku sabiedrība tiek turēta neziņā par to, cik lielu valsts budžeta deficītu Latvijas gadījumā pieļauj starptautiskie aizdevēji: vienu brīdi izskan, ka var būt 7% no IKP, bet jau nākamajā — ka nekas tāds nav iespējams. Un tā bez mitas… Citiem vārdiem sakot, versijas ir dažādas, bet nav nekādas skaidrības par to, kura no tām ir pareizā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.