Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Autortiesību likums paredz, ka arī publicējot autora darbus - dzejas rindas vai prozas gabalu - sociālajos medijos, piemēram Twitter vai Draugiem.lv, to publicētājam var nākties autoram maksāt atlīdzību par viņa darba izmantošanu.

«Likumā sociālie mediji netiek kā sevišķi izdalīti – autortiesību likums attiecas uz jebkuru vietni, kur tiek izmantoti autora darbi,» Db.lv stāstīja AKKA/LAA Literāro darbu nodaļas pārstāve.

Pirms dzejas rindu vai prozas gabala publicēšanas sociālajos tīklos ir jāsaņem darba autora atļauja. «Pretējā gadījumā autors vai iestāde, ko autors ir pilnvarojis, ir tiesīgs par pārkāpumu sūdzēties, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī,» norādīja AKKA/LAA pārstāve.

Viņa gan norādīja, ka biedrība neveic uzskaiti par to, vai šādi gadījumi, ir bijuši.

Jau vēstīts, ka AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka mobilā lietotne Taxify Vecgada vakarā un Jaungada naktī paaugstināja pārvadājumu pakalpojuma tarifus, vairākas reizes pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka tā bijusi prettiesiska rīcība, informē departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

DB jau rakstīja, ka Taxify brīdināja par tarifu paaugstināšanu Vecgada vakarā un Jaungada naktī. Vienlaikus uzņēmums norādīja, ka tie atbildīs Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktajiem taksometru maksimālajiem tarifiem.

Taxify skaidro, ka Jaungada naktī pieprasījums bijis ievērojami lielāks, nekā tika paredzēts; vairāki desmiti tūkstoši cilvēku Rīgas centrā vēlējās tikt mājās, bet aplikācijā nebija pieejams neviens auto. Lai būtu droši, ka visi, kuri to vēlas, var droši nokļūt mājās, un klientiem ir izvēles iespējas, Taxify laika periodā no plkst.02.00 līdz 05.00 naktī izmantoja dinamiskās cenas aprēķinu algoritmu, lai motivētu aplikācijai pieslēgties vairāk vadītāju. Šo trīs stundu laikā, atbilstoši pieprasījumam, tarifi bija paaugstināti divas līdz piecas reizes attiecībā pret standarta tarifu (0.71€ / 0.36€ / 0.14€). Aplikācija visiem klientiem uzrādīja faktisko tarifu vēl pirms taksometra izsaukšanas, kā arī klienti varēja aprēķināt brauciena gala summu, pirms izdarīt izvēli.

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Īsziņu rakstīšana, izmantojot latviešu valodas diakritiskās zīmes, var izmaksāt pat dubultā. Tas notiek tāpēc, ka šādas īsziņas kods ir garāks un tādējādi samazinās ierakstāmā teksta daudzums.

LNT raidījuma 900 sekundes aptaujātie mobilo sakaru operatori komentējot to, kāpēc latviski rakstīta īsziņa ir mazāk ietilpīga, sniedza atšķirīgas versijas.

«Ja tie ir latīņu burti – tie ir 160 simboli, bet ja jūs rakstāt ar garuma vai mīkstinājuma zīmēm vai krievu valodā, tad jūs varat sastādīt arī vienu teikumu no kādiem 10 simboliem, bet īsziņas aizies divas,» sacīja BITE Latvija uzziņu dienestā. Savukārt Tele 2 uzziņās skaidroja, ka garumzīme ir atsevišķs simbols, kas tiek sūtīts papildus. Tas gan nenozīmējot, ka nākies uzreiz dubultā maksāt – ja īsziņa ir īsa un, ja simboli kopā nepārsniedz 160 (vienā īsziņa ietilpstošu simbolu skaits), tad esot viena īsziņa.

Kāpēc vēja enerģijai ir slikta reputācija jeb kam izdevīgs dubultais tarifs?

Ar nožēlu jāatzīst, ka vēja enerģijai Latvijā ir «slikta reputācija». Sabiedrība vienmēr manāmi uzkarst, kad publiskajā telpā tiek piesaukti vēja parki jebkurā kontekstā. Galvenais negatīvisma iemesls sakņojas pieņēmumā, ka vēja enerģijas ražošana esot ievērojami dārgāka par tradicionāliem (fosiliem) enerģijas avotiem un, ka šis «bizness» balstās likumdošanā noteiktajā «obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu». Attiecīgi ikviens, kas mēģina ko nebūt uzsākt vēja enerģija sektorā, automātiski tiek pielīdzināts krāpniekam, kura vienīgais mērķis ir nopelnīt dubultā uz vienkāršās tautas rēķina. Lūdzu lasītāju nejaukt Baltic Wind Power Corporation (100MW projekts uz sauszemes) ar Baltic Wind Park (200MW projekts jūrā).

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Jautājums par komunālo parādu problēmām atkal tiek aktīvi apspriests gan ministrijās, gan medijos, gan sabiedrībā. Apkārt daudz idejas un viedokļi par to, ko tad darīt un kā risināt šos jautājumus - piedzīt, tiesāties, u.c. Kā jau jebkuras problēmas risināšanai, man šķiet ir būtiski saprast loģisko ķēdi: problēmas cēloņi, mērķi, ko vēlamies sasniegt un tad līdzekļi, kā to izdarīt.

Kas tad ir šie cēloņi? Manuprāt, šai situācijai ir trīs galvenie cēloņi. Viens no būtiskiem iemesliem ir zemie iedzīvotāju ienākumi. Mērķis šeit visiem saprotams - veicināt ieņēmumu palielināšanu (algas, sociālie pabalsti, u.t.t.) un samazināt izmaksas pakalpojumu sniedzējiem. Tas panākams veicinot efektīvu un pamatotu valsts ekonomisko attīstību (ne uz ekonomisko burbuļu rēķina).

Otrs iemesls lielajiem parādu apjomiem ir sliktā maksāšanas disciplīna Latvijā. Daļa no parādiem ir tādi, kas iedzīvotājiem veidojās nespējot norēķināties par pakalpojumiem, bet daļa veidojās tādēļ, ka vienkārši negribējās maksāt. Ikdienā bieži komunicējot ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, saprotu, ka vislielākā sāpe ir tieši par šiem, kas nemaksā ļaunprātīgi. Kāds mājas pārvaldnieks man reiz sacīja: «Viņam parāds ir vairāki tūkstoši, brauc ar dārgām mašīnām, bet rēķinus nemaksā. Kad mēģinu uzsākt sarunu, man tikai piesola pa ģīmi sadot, negribot maksāt un nemaksās. Un es neko viņam nevaru padarīt». Ja mēs spētu cīnīties ar ļaunprātībām, domāju liela daļa problēmas jau būtu atrisināta.

Piena karš uzņem apgriezienus - aptuveni tā varētu raksturot cīņas par to, kur un kā Latvijas lauksaimniekiem būtu jāpārdod savs piens. Proti, tepat Latvijā, nododot to vietējiem ražotājiem, vai arī kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmējiem.

Var saprast pārstrādātājus - dažādu dabas kataklizmu un viena otra cita procesa dēļ pieprasījums pēc piena produktiem šobrīd pasaulē ir ļoti liels, bet pašmāju zemnieki ļauj pelnīt lietuviešiem, viņiem aizvedot savu pienu. Tiek pat piesaukti miljoni, ko tādā veidā zaudējot valsts budžets. Vēl vairāk - Latvijas pārstrādātāji ir sašutuši par to, ka šāda vērtīga izejviela tiek izvesta, bet valsts neko nedara lietas labā. Izklausās iespaidīgi! Tomēr uz šo jautājumu būtu jāpaskatās arī no citas puses.

Pirmkārt, lauksaimnieki, piena ražotāji ir tādi paši uzņēmēji kā pārstrādātāji, un arī viņu darbības mērķis ir nopelnīt, nevis vienkārši laiku pa laikam izslaukt gotiņu. Tāpēc ir tikai normāli, ka zemnieki savu produkciju cenšas pārdot tam, kurš ir gatavs maksāt vairāk. Šeit darbojas atvērtā tirgus principi. Otrkārt, prasīt, lai valsts iejaucas un neļauj lauksaimniekiem pienu izvest, ir riskanti tieši no pašu pārstrādātāju viedokļa. Iztēlosimies situāciju, ka Ministru kabinets tiešām pieņemtu lēmumu, nosakot, ka zemnieki nedrīkst pienu izvest un viņu svēts pienākums ir to pārdot vietējiem pārstrādātājiem. Sanāk, ka tādā gadījumā, pārstrādātāju pienākums būtu to pirkt, neraugoties uz to, vai, piemēram, nākamgad pēc piena produktiem pasaulē vēl būs tik liels pieprasījums vai nebūs. Un tad tā jau būs pavisam cita problēma.

Lai arī iecere zemniekiem maksāt 65% no ES vidējā ir vairāk nekā pašreiz, laukos ir sašutuši par saglabāto nevienlīdzību. Vairums zemnieku uzskata, ka tas nav pieņemami un Latvijas amatpersonām un lobijiem jādara viss, lai kauja par vienlīdzīgākiem maksājumiem beigtos Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi. Pretējā gadījumā protesta akcijas un streiki būšot neizbēgami.

Pēc pusotras nedēļas - 19. jūnijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli tiks prezentēti kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātie priekšlikumi, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs deputāts Luiss Manuels Kapoulašs Santušs. Viņš rosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru, informē Lauksaimniecības komitejas deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. Sandra Kalniete šos grozījumus vērtē kā soli pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzinot līdzšinējo nevienlīdzību. Deputāte uzskata, ka pagaidām noiets tikai pusceļš un svarīgākais vēl priekšā. Viņa sola iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanas ziņojumā, lai paaugstinātu tiešmaksājumus Latvijai un aizstāvētu grozījumus tālākajās sarunās, kuras sāksies septembrī. Pēc tam, kad komitejā būs notikusi sagatavoto priekšlikumu apspriešana, līdz jūnija beigām varēs iesniegt grozījumus. Šobrīd plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām.

Pagājis pusgads pēc grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz risināt bezcerīgo parādu problēmu, tomēr likuma normu dažādo interpretāciju dēļ netiek risināta bezcerīgo parādnieku problēma pēc būtības, uzskata dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Hausmaster.

Tādējādi uzņēmums uzsver, ka godprātīgie maksātāji joprojām ir spiesti maksāt par kaimiņu nemaksātāju parādiem, lai saglabātu nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un tie netiktu atslēgti.

Hausmaster atzinīgi vērtē likuma grozījumus, kas skaidri pasaka, ka bezcerīgā parāda gadījumā, kad iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojumu sniedzējiem ir jānoraksta bezcerīgie parādi – uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma. Taču realitātē likums šobrīd tiek interpretēts formāli un tā vietā, lai patiešām risinātu parādnieku jautājumu, joprojām tiek īstenota prakse, kad kaimiņš ir spiests maksāt par kaimiņu nemaksātāju, uzsver kompānijas pārstāvji.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Aiz pozitīvisma kampaņas spožā lakojuma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli slēpjas dažādi nodokļu sloga palielināšanas manevri, kas var aizēnot reklamētos ieguvumus

DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija uzstāj uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija, turklāt UIN likmes piedāvātā celšana no pašreizējiem 15% līdz faktiski 25% (ņemot vērā specifisko aprēķināšanas formulu 80/20) pašlaik spēcīgi korelē ar Igaunijā notiekošajām diskusijām par pretējo – šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15% (DB 27.03.2017.). Ar igauņiem varam salīdzināties arī par piegājienu mārketinga tēriņu aplikšanā vai neaplikšanā ar nodokli.

Igaunijā mārketinga tēriņus noteiktā apmērā neapliek ne ar uzņēmuma, ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet Latvijas gadījumā ap šo jautājumu savilkušies mākoņi, kas sola zibeņot, ja netiks rasts saprātīgs risinājums. Pašlaik tiek iets uz to, ka daļa uzņēmumu mārketinga aktivitātēs tiks padarīti varošāki par citiem. Mārketinga izmaksas pašlaik ar UIN neapliek, bet turpmāk tiek piedāvāts, ka UIN nepiemēros tikai tik lielai mārketinga izmaksu daļai, kas atbildīs 2% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma. Tādējādi nozares ar lielāku darbinieku skaitu un augstākām darbaspēka izmaksām varēs mārketingam tērēt vairāk, bet pārējie uzņēmumi tiks diskriminēti ar soda sankcijām jeb nodokli tiem mārketinga tēriņiem, kas pārsniegs 2% sociemaksu limitu. Nodevas «izspiešana» nav atbalstāma ne tikai nevienlīdzīgas situācijas radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka šāds princips var bremzēt uzņēmumu mārketinga centienus, piemēram, jaunu tirgu iekarošanā. Domājams, ka valsts taču nevēlētos kavēt Latvijas uzņēmumu eksporta izaugsmi vienā vai citā tirgū. Valsts gan, protams, negrib par to uzņemties atbildību, līdzīgi arī Krievijas embargo krupi uzņēmumiem vajadzēja norīt pašiem bez sevišķas valsts līdzdalības.

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Šī gada oktobrī apdrošinātāji uzsākuši veikt iemaksas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) administrētajā OCTA Garantijas fondā, informē LTAB.

To paredz normatīvie akti gadījumā, ja Garantijas fonda apmērs samazinās zem 20 milj. EUR.

LTAB pašreizējie aprēķini liecina, ka iemaksas Garantijas fondā apdrošinātājiem būs jāveic daudzus gadus, turklāt ļoti iespējams, ka pēc pāris gadiem tas būs jādara dubultā apmērā, informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Galvenais iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva vietā. Divarpus gados no Garantijas fonda MAAS Balva vietā jau izmaksāti 3,7 milj. EUR, no kuriem maksātnespējīgais apdrošinātājs ir spējis atlīdzināt vien 1 miljonu EUR, turklāt jāņem vērā, ka izmaksas joprojām turpinās.

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

Galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme noteicis kārtību, kādā Rīgā deklarētie varēs saņemt Rīdzinieka kartes, kas nodrošinās divreiz lētākus braucienus nekā ārpus Rīgas dzīvojošajiem. Saņemšanas kārtība atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām.

Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc ar atlaidēm vai bez maksas, līdz personalizētā e-talona derīguma termiņa beigām var lietot esošos personalizētos e-talonus un šobrīd viņiem nav jādodas pēc Rīdzinieka kartes. Tā tiks izsniegta brīdī, kad būs jāmaina esošais e-talons.

Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc bez atlaidēm, no 8. oktobra jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centriem un jāaizpilda rīdzinieka statusa pieteikuma anketa. Dodoties uz klientu apkalpošanas centru, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Decembrī minētajiem klientiem būs jādodas pie e-talona biļešu automāta un jāievieto tajā e talons, lai Rīdzinieka statuss tiktu aktivizēts.