Aiz pozitīvisma kampaņas spožā lakojuma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli slēpjas dažādi nodokļu sloga palielināšanas manevri, kas var aizēnot reklamētos ieguvumus
DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija uzstāj uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija, turklāt UIN likmes piedāvātā celšana no pašreizējiem 15% līdz faktiski 25% (ņemot vērā specifisko aprēķināšanas formulu 80/20) pašlaik spēcīgi korelē ar Igaunijā notiekošajām diskusijām par pretējo – šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15% (DB 27.03.2017.). Ar igauņiem varam salīdzināties arī par piegājienu mārketinga tēriņu aplikšanā vai neaplikšanā ar nodokli.
Igaunijā mārketinga tēriņus noteiktā apmērā neapliek ne ar uzņēmuma, ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet Latvijas gadījumā ap šo jautājumu savilkušies mākoņi, kas sola zibeņot, ja netiks rasts saprātīgs risinājums. Pašlaik tiek iets uz to, ka daļa uzņēmumu mārketinga aktivitātēs tiks padarīti varošāki par citiem. Mārketinga izmaksas pašlaik ar UIN neapliek, bet turpmāk tiek piedāvāts, ka UIN nepiemēros tikai tik lielai mārketinga izmaksu daļai, kas atbildīs 2% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma. Tādējādi nozares ar lielāku darbinieku skaitu un augstākām darbaspēka izmaksām varēs mārketingam tērēt vairāk, bet pārējie uzņēmumi tiks diskriminēti ar soda sankcijām jeb nodokli tiem mārketinga tēriņiem, kas pārsniegs 2% sociemaksu limitu. Nodevas «izspiešana» nav atbalstāma ne tikai nevienlīdzīgas situācijas radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka šāds princips var bremzēt uzņēmumu mārketinga centienus, piemēram, jaunu tirgu iekarošanā. Domājams, ka valsts taču nevēlētos kavēt Latvijas uzņēmumu eksporta izaugsmi vienā vai citā tirgū. Valsts gan, protams, negrib par to uzņemties atbildību, līdzīgi arī Krievijas embargo krupi uzņēmumiem vajadzēja norīt pašiem bez sevišķas valsts līdzdalības.
Peļņas nodokļa jaunās ādas kontekstā netrūkst arī citu neveiklību. Kā DB norādīja nodokļu eksperts Egons Liepiņš (04.04.2017.), ar 25% UIN likmi varētu aplikt arī uzņēmumiem aprēķinātās soda naudas. Ja uzņēmuma tikšanu pie soda veicinājis tas, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, dubulta sodīšana, ar nodokli apliekot arī soda naudu, visticamāk, nebūs tas stimuls, kas izvedīs uzņēmumu no grūtībām.
Neskaidra ir situācija ar iepriekšējos gados gūto, bet nesadalīto peļņu, par kuru jau iepriekš ir samaksāts UIN 15% apmērā. Reformas ieskatā iepriekšējo gadu peļņu īpašnieki varētu izņemt tikai pirmajā gadā (kad stāsies spēkā izmaiņas), bet pēc tam par šo pašu būtu jāmaksā jaunais nodoklis. Tādējādi ar UIN vienu un to pašu naudu apliks dubultā. Lai no tā izvairītos, sagaidāms dividenžu izņemšanas bums izmaiņu ieviešanas gadā. Rezultātā viena peļņa tiks aplikta ar diviem peļņas nodokļiem. Tas varētu sarūgtināt ārvalstu investorus tiktāl, ka valstij būtu jārēķinās ar nesmukiem investīciju strīdiem. Tas viss rada iespaidu, ka valsts pārvaldē arvien nostiprinās uzskats, ka biznesa vienīgā funkcija ir būt neizsīkstošam avotam valsts tēriņu apmaksāšanai. Uzņēmēji un investori šādu domu gaitu gan varētu pārprast un uztvert par kādu ļoti nepieklājīgu žestu.