Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.
Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.
Papildus notika diskusijas ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu, lai pilnveidotu vai mainītu kadastrālo vērtību noteikšanas modeli attiecībā uz ēkas un zemes kadastrālās vērtības proporciju. Tomēr šīs sarunas noslēgušās bez rezultātiem. «Savukārt uz 2018.gadu piedāvāto kadastrālo vērtību diapazons attiecībā uz apbūves zemi visā Latvijā ir tādā amplitūdā, ka problēmu NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru,» uzsvēra Jarockis.
Rezultātā FM darba grupā piedāvāja risinājumu par atvieglojumu mājokļa platību par katru īpašumā deklarēto personu, piedāvājot to attiecināt gan uz ēku, gan zemi. Atvieglojuma apmērs varētu būt mainīgais, par kuru vēl varētu diskutēt.
Darba grupā tika konstatēts, ka sarežģītā zemju un ēku struktūru Latvijā, tai skaitā arī piespiedu nomas attiecības, rada problēmas nodokļa atvieglojumu piemērošanā attiecībā uz zemi. Patlaban FM papildus izvērtēs pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšanas mehānismu, jo darba grupā tika norādīts, ka tas ir šķērslis pašvaldībām piemērot dāsnākas nodokļa atlaides problēmu situācijās.
«Sagaidāms, ka NĪN likuma grozījumi varētu tik virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā šā gada martā vai aprīlī, taču viss būs atkarīgs no darba grupas rezultāta,» piebilda Jarockis.
LETA jau rakstīja, ka FM rosinās ar NĪN neaplikt vai aplikt ar samazinātu likmi noteiktu platību uz katru mājoklī deklarēto personu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš norādīja, ka FM ir sagatavojusi priekšlikumus NĪN reformai un tuvākajā laikā tie tiks prezentēti valdībā. «Ziņojums ir gatavas, tomēr patlaban tiek izstrādāts detalizētāks piedāvājums, lai ministri gūtu labāku priekšstatu par FM piedāvājumu,» sacīja Reizniece-Ozola un piebilda, ka darbs pie NĪN reformas bijis sarežģīts, ņemot vērā, ka Latvijā ir atšķirīgas kadastrālās vērtības, turklāt šur tur atšķirība ir pat 5000 reižu.
«Ņemot to vērā, tika izskatīti vairāki varianti, taču ir grūti atrast universālu risinājumu. FM valdībai piedāvās ar NĪN neaplikt vai aplikt ar samazinātu likmi noteiktu platību uz katru mājoklī deklarēto personu,» informēja Reizniece-Ozola.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka 2016.gada oktobrī FM informēja valdību, ka tā izskata divus risinājumus samērīga NĪN sloga nodrošināšanai.
Pirmais modelis paredzēja ar nodokli neapliekamu vai ar samazinātu nodokļa likmi apliekamu minimuma (platības) noteikšanu attiecībā uz dzīvojamiem īpašumiem (dzīvokļiem, ēkām), par katru īpašumā deklarēto personu, atlikušajai ar nodokli apliekamajai daļai piemērojot vienu nodokļa likmi, vienlaikus saglabājot pašvaldībām tiesības ar saistošajiem noteikumiem paredzēt šai daļai no likuma atšķirīgu nodokļa likmi.
FM kā pirmā modeļa plusus minēja to, ka tiek aizsargātas arī īrnieku intereses un tiek saglabātas pašvaldību tiesības un iespējas, labāk pārzinot savu iedzīvotāju vajadzības un pašvaldību iespējas, īstenot atbilstošu nodokļa politiku. Savukārt pirmā modeļa negatīvie aspekti ir tādi, ka pastāv «shēmošanas» risks ar dzīvesvietas deklarēšanu dārgākajā īpašumā, piedāvājums nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei, kā arī ir sarežģīta administrēšana, kurai papildus nepieciešami finanšu resursi.
Otrais modelis paredzēja esošo kadastrālo vērtību sliekšņu pārskatīšanu, no kuriem tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, proti, 0,4% un 0,6% likmi piemēro tikai sliekšņa pārsniegumam - līdz 150 000 (vai 100 000) eiro 0,2%, no 150 000 (vai 100 000) eiro līdz 300 000 (vai 200 000) eiro - 0,4%, bet virs 300 000 (vai 200 000) eiro - 0,6%.
FM norādīja, ka papildus iespējams paredzēt, ka līdz dzīvojamo īpašumu 50 000 eiro slieksnim piemēro likmi 0,1%.
Šī piedāvājuma plusi FM ieskatā bija tādi, ka tiek novērsts nesamērīgs nodokļa sloga pieaugums mājokļiem un līdz ar to arī kopumā, tiek vienkāršota nodokļa administrēšana, nav nepieciešami papildus izdevumi nodokļa administrēšanai un nodokļa aprēķins ir vienkāršs un saprotams nodokļa maksātājiem. Savukārt negatīvs faktors ir tas, ka šis piedāvājums nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei.
Ja slieksnis ir 150 000 eiro, ar 0,2% likmi tiktu aplikti 98,7% no visām savrupmājām Latvijā, bet - 91,2% Pierīgā. Ja alternatīvais slieksnis ir 100 000 eiro, tie būtu attiecīgi 97,1% un 80,9%. Savukārt 0,6% likme kadastrālās vērtības pārsniegumam virs 300 000 eiro tiktu piemērota vienīgi 0,25% no visām savrupmājām Latvijā, bet 1,98% - Pierīgā.
FM norāda, ka abu modeļu galvenais trūkums ir tas, ka tie būtībā nerisinās jautājumu par NĪN zemei, kas ir pamata iemesls iedzīvotāju maksājumu pieaugumam.
