2018. gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju ES fondu projektu ieviešanu pašvaldībās. Kopējie izdevumi, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, pieauguši par 51,5 miljoniem eiro jeb 10,5%, informē Finanšu ministrija.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 30,9 miljoniem eiro jeb 5,3% un sasniedza 619,1 miljonus eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 7,9 miljoniem jeb 2%.
Vērtējot lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) – redzams, ka IIN ieņēmumi pieauguši par 19,9 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēdējo piecu gadu laikā šis ir otrs straujākais IIN pieauguma temps, atpaliekot tikai no pieauguma tempa 2016. gada pirmajā ceturksnī 7,5%. Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 13,4 miljoniem eiro jeb 14,7%. Šī ir vienīgā reize piecu gadu laikā, kad NĪN ieņēmumi krītas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
IIN izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā, nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmē IIN ieņēmumus, kā, piemēram, paaugstināta minimālā alga no 380 eiro uz 430 eiro, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem.
IIN ieņēmumus palielināja arī straujais bruto darba algas pieauguma temps, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā sasniedza 7,9%, un 2018. gadā pēc Finanšu ministrijas prognozēm darba alga turpinās pieaugt. IIN ieņēmumu pieaugums būtu vēl straujāks, taču tos būtiski samazināja IIN atmaksas.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem šā gada pirmajā ceturksnī tika veiktas IIN atmaksas 43,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,4 miljoniem eiro jeb 39,9% vairāk kā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Svarīgi ir atzīmēt, ka IIN ieņēmumi pirmajā ceturksnī ir pārsnieguši valsts budžeta likumā minēto garantēto IIN apjomu pašvaldībām pirmajā ceturksnī.
NĪN ieņēmumi pirmajā ceturksnī samazinājušies visās pozīcijās – par zemi, par ēkām, kā arī par mājokļiem. NĪN ieņēmumi par zemi samazinājušies par 7,3 miljoniem eiro, šo samazinājumu daļēji var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis–, kā arī pašvaldību apstiprinātie atvieglojumi.
Tomēr, ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma likmi no 0,2% līdz 3,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldības, NĪN ieņēmumi jāanalizē pašvaldību griezumā. 2018. gada pirmajā ceturksnī NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies 108 no 119 pašvaldībās (110 novadi un 9 republikas pilsētas).
No kopējiem NĪN ieņēmumiem 41,7% jeb 32,6 miljoniem eiro ir NĪN ieņēmumi Rīgā. Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, NĪN ieņēmumi Rīgā samazinājušies par 8 miljoniem eiro, kas ir daļēji skaidrojams ar Rīgas domes pieņemtajiem atvieglojumiem.