Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Īres tirgus ir aktīvs visa gada garumā, bet īpaši «karsts» tas ir vasaras beigās, kad par īres dzīvokļiem vislielāko interesi izrāda studenti, kā arī tie, kas atgriežas Rīgā pēc atvaļinājuma perioda, stāsta «ARCO REAL ESTATE» īres nodaļas nekustamo īpašumu aģents Mārtiņš Miezītis, uzskatot, ka piedāvājums šajā laika posmā ir gaužām mazs.

«Dzīvokļu īpašnieku noteiktā neadekvāti augstā cena, nepietiekamais piedāvājums, dzīvokļu sliktais stāvoklis, vecmodīgais iekārtojums un sliktā atrašanās vieta ir tikai daži no faktoriem, kas īres meklētājiem uz savu iespējamo pagaidu mājokli liek raudzīties pesimistiski. Situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cilvēki joprojām nav gatavi pieņemt ātrus lēmumus,» ar saviem novērojumiem dalās speciālists.

Īres maksu var iedalīt vairākās cenu amplitūdās, un katrai no tām ir dažādas pazīmes. Piemēram, cenu kategorijā līdz 10 eiro par kvadrātmetru var izīrēt dzīvokli, kurā, visticamāk, būs nolietota iekšējā apdare, nefunkcionāls plānojums, liela, nepraktiska platība, kā arī vecmodīgs iekārtojums. Iespējams, ka arī pati ēka var būt sliktā tehniskā stāvoklī vai dzīvoklim tajā ir lieli komunālie maksājumi.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.

Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Man šķiet, ka jebkuram nekustamā īpašuma attīstītājam un jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam bažas izraisa fakts, ka tagad Latvijā ir divas nekustamā īpašuma vērtības – viena nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet otra – visām pārējām vajadzībām.

Pirmā balstās uz 2012. gada nekustamo īpašumu kadastra vērtībām, otra – pielīdzināta pašreizējai tirgus situācijai.

Skaidrs, ka šādas otras, aktualizētas, kadastra vērtības parādīšanās ir pazīme virzībai uz jaunu nekustamā īpašuma nodokļu noteikšanu, jo ilgstoši uzturēt divu kadastra vērtību sistēmu nav nekādas jēgas. Domāju, ka šo divu kadastra vērtību parādīšanās galvenais mērķis ir pieradināt sabiedrību pie domas, ka kadastra vērtības agri vai vēlu mainīsies uz augšu. Tādēļ nevajadzētu ļauties iemidzinošajiem vārdiem, ka tuvākajā laikā nekustamā īpašuma nodokļa likmes mainītas netiks. Sagaidīs piemērotu brīdi un mainīs gan, vai nu tādēļ, ka atkal nevarēs sastādīt budžetu vai kāda cita iemesla dēļ.

Domājot par kredītņēmēju finansiālo drošību, DNB banka klientiem piedāvās Latvijā jaunu pakalpojumu – kredītu un regulāro maksājumu apdrošināšanu, informē bankā.

«2015. gada mājsaimniecību patēriņa struktūra liecina, ka 19% no mājsaimniecības budžeta tiek novirzīti ikmēneša maksājumiem par komunālajiem un komunikāciju pakalpojumiem. Savukārt 14,5% - ikmēneša kredītmaksājumiem. Tās ir divas lielākās maksājumu pozīcijas aiz pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem (24,4%). Tādēļ ir tikai loģisks jautājums, ko bieži vien mums uzdod potenciālie kredītņēmēji – kas notiks, ja man pēkšņi samazināsies ienākumi,» situāciju skaidro DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā gada laikā katrs devītais darba ņēmējs piesakās bezdarbnieku pabalstam, kamēr katrs sestais ir spiests saņemt darbnespējas lapu. Šādus apstākļus jo sarežģītākus padara neatliekamas finansiālās saistības - komunālie maksājumi, kā arī ikmēneša kredītmaksājumi. Šie apstākļi mudinājuši banku nākt klajā ar Latvijā jaunu apdrošināšanas produktu, kas hipotekārā kredīta maksātājiem garantē drošības spilvenu finansiāli sarežģītos brīžos, kad cilvēks neparedzēti paliek bez ienākumiem.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas

No vienas puses uzņēmēju organizācijas pieklājīgi uzslavē esošās valdības darbību, no otras arī ieber sāli medus ūdenī, atzīstot, ka topošais budžets nav vērsts uz attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone izteikusies, ka atsevišķām iniciatīvām var būt sniega bumbas efekts. Tā var attīstīties, piemēram, grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā, tāpat dabas resursu nodokļa pārvērtības, valdībai ar savu lēmumu sadārdzinot ūdeni gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem.

Līdz ar to nākamā gada budžets valstij nenesīs sevišķi labākas dienas, jo platforma, kurā strādāt uzņēmējiem, joprojām nav stabila. Atceroties, kā Finanšu ministrijai iepriekš izdevās ministriju tēriņos atrast 50 lieki tērētus miljonus, jādomā, ka vajag tik rakt. Daudz iespēju rosībai. Šis piemērs liek vēlreiz jautāt par lēmumu pieņēmēju atbildību, jo kāds bija lēmis šo naudu tērēt nelietderīgi un kāds to diendienā tērēja bez atdeves. Tika pārskatīti ne vien komunālie maksājumi, bet arī, piemēram, tēriņu lietderīgums, izdevumus salāgojot ar rezultātiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «KBO» tā dēvētajā ekonomiskās klases segmentā, kurā jaunu dzīvokļu cena šobrīd svārstās no 1650 līdz 1780 eiro kvadrātmetrā, novēro augstu pieprasījumu un izaugsmes potenciālu, tādēļ uzsācis jaunu projektu plānošanu un saskaņošanu.

«KBO» šā gada vasarā pabeidza četru daudzdzīvokļu namu projektu «Akācijas» Imantā un līdz šim brīdim pārdevis apmēram pusi no pieejamajiem dzīvokļiem, informēja nekustamo īpašumu attīstītāja valdes loceklis Oskars Dzirnieks.

Visbiežāk jaunas mājvietas meklējot jaunās ģimenes, kurās aug viens vai divi bērni. Ģimenes labprātāk iegādājas L vai XL izmēra dzīvokļus jeb ar divām vai trim guļamistabām, platībā no 60 līdz 79 kvadrātmetriem. Kā liecina informācija projekta «Akācijas» interneta vietnē, 78,2 kvadrātmetrus liela dzīvokļa ar trīs guļamistabām cena projekta 9. stāvā ir 135 286 eiro, savukārt, pirmajā stāvā - 115 680 eiro. 59,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa ar divām guļamistabām cena projekta 9. stāvā ir 107 042 eiro, bet pirmajā stāvā - 86 080 eiro. Jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem visbiežāk izvēloties mazākas platības dzīvokļus - no 39 līdz 50 kvadrātmetriem, jo pērk dzīvokli konkrētam dzīves brīdim un nākotnē ir gatavi dzīvesvietu mainīt pēc nepieciešamības, secinājis «KBO». Tā, piemēram, jaunajam speciālistam, kurš vēlētos iegādāties 45,3 kvadrātmetrus plašu dzīvokli projekta 1. stāvā, būtu jāšķiras no 62 560 eiro, bet 9. stāvā - no 81 087 eiro.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Latvia Sotheby's International Realty uzsāk mazas kvadratūras dzīvokļu tirdzniecību Mežaparkā, projektā Ezera Solo, piedāvājot biznesa klases dzīvokļus, kas kompaktuma dēļ ļauj ieekonomēt tā uzturēšanas izmaksas.

Uzņēmumā norāda, ka, mainoties cilvēku vajadzībām, kā arī ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, ir skaidrs, ka cilvēki meklē veidus, kā tērēt mazāk. Nenoliedzami, ka liela daļa resursu tiek veltīta tieši mājokļu īrei un komunālajiem maksājumiem, kurus šosezon sola īpaši dārgus.

“Ņemot vērā pašreizējo situāciju un sekojot līdzi patērētāju vajadzībām, pirmo reizi piedāvājam iegādāties kompaktus biznesa klases dzīvokļus no 20 līdz 35 kvadrātmetriem, taču tajā pašā laikā piedāvājot iespēju apvienot vairākus dzīvokļu īpašumus kopā, iegūstot lielāku dzīvojamo platību,” norāda Latvia Sotheby's International Realty pārdošanas konsultante Dace Sīle.

Kopā projektā ir pieejami 105 dzīvokļi, kas izvietoti piecos stāvos, un tie tiek piedāvāti bez apdares. Dzīvokļu cena svārstās no 2000 līdz 2200 eiro par kvadrātmetru.

Šā gada rudenī, Draugiem Group uzņēmumiem pārceļoties uz jaunām telpām, tiek iznomāta pašreizējā vairāk nekā 1800 kvadrātmetrus lielā grupas uzņēmumu biroju ēka Ziedleju ielā 1 Mārupē.

Prasītā īres maksa ir 13 000 EUR / mēnesī + PVN + komunālie maksājumi.

Arhitekta Andreja Ģelža 2007.gadā projektētā ēka ir būvēta ne tikai biroju vajadzībām, bet arī kā pinakotēka - mākslas galerija dažāda veida ekspozīcijām.

Būve tika nodota ekspluatācijā 2009.gadā, bet 2010.gadā tika izvirzīta Latvijas Arhitektūras gada balvai. Ēkas tehnisko projektu izstrādāja Vācijas būvinženieru birojs IngBP Ingenieurgesellschaft GmbH.

Biroju ēkas iznomājamā platība ir vairāk nekā 1600 kvadrātmetri. Īpaši tiek izcelta apzaļumotā jumta terase 450 kvadrātmetru platībā, kas kompensē maz apzaļumoto ēkas zemes līmeņa teritoriju. Turpat uz jumta ir izbūvēta arī 140 kvadrātmetrus liela stiklota konferenču zāle.

Populārākais priekšstats par nekustamā īpašuma investīciju ir: iegādāšos to un izīrēšu un, kad vēlēšos, pārdošu un gūšu labus ienākumus

«Par sliktu bankas depozītiem šobrīd spēlē ļoti zemās procentlikmes. Bet, kā jau jebkuros ieguldījumu veidos, arī investīcija nekustamajā īpašumā līdzi sev nes gan izdevumus, gan riskus. Izdevumu sadaļā ietilpst pastāvīgās izmaksas – nekustamā īpašuma nodoklis, komunālie maksājumi, kuriem pēdējos gados ir tendence pieaugt. Spilgts piemērs ir PVN likmes piemērošana apsaimniekošanas maksai. Ja no īpašuma izīrēšanas tiek gūts ienākums, tad izdevumu daļā ietilpst arī ienākuma nodokļa nomaksa un nolietojums. Vēl būtu jārēķina arī apdrošināšana,» skaidro Pillar Management izpilddirektora vietnieks Raits Kite. Viņš zina teikt – kaut arī īpašumu īres tirgus aktivitāte Rīgā pēdējos piecos gados ir stipri augusi, riskam iekulties pamatīgos zaudējumos vajadzētu būt iemeslam, lai tomēr rūpīgi izsvērtu šādu soli. Galvenais no riskiem esot novecojušais dzīvojamo telpu īres likums, kurš daudz tiesību paredz īrniekam, bet saimniekam strīdu vai nemaksāšanas gadījumā ir vien iespēja vērsties tiesā, lai savu īpašumu atbrīvotu. Jauna likuma izstrāde ir procesā, taču denacionalizēto namu īrnieku jautājums liekot domāt, ka situācija tik drīz netiks sakārtota.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.