Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.
Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.
“Patiesībā tā nav restaurācija, kas šeit ir notikusi, bet tā ir mūsu ļoti lielā vēlēšanās šajā vietā Ķīpsalu nepārtraukt, bet turpināt – cilvēciski, saprotami un iespējami patiesi,” stāsta atjaunoto ēku projekta līdzautors arhitekts Pēteris Blūms, uzsverot, ka tas nebūtu iespējams bez projekta komandas, kurā gandrīz brīnumainā kārtā satikušies līdzīgi domājoši un vidi ap sevi līdzīgi izjūtoši cilvēki, sākot jau ar projekta pasūtītāju Borisu Semjonovu, arhitekti Ditu Liepiņu ar kolēģiem, un šis nav pirmais viņu kopīgi realizētais projekts.
Nezaudējot Ķīpsalas īpašo šarmu
Nav šaubu, ka rekonstruēt vai uzbūvēt no jauna ir lētāk, un tā tas vairumā gadījumu ar šādām vēsturiskām ēkām arī notiek, bet Ogļu ielas 30. nama īpašnieks uzsvēra savu vēlmi tieši atjaunot, nevis pilnībā pārbūvēt, jo tas ir daudz interesantāk. “Protams, šis projekts ir arī bizness, bet man gribas izveidot vēl vienu skaistu Rīgas stūrīti, tuvu tam, kāds tas bijis kādreiz, un tādu, kas organiski iekļaujas visā pārējā salas apbūvē. Es pats dzīvoju Ķīpsalā, un man ļoti gribētos, lai Ķīpsala saglabātu šo savu īpašo šarmu, citādi mēs pazaudēsim savu pilsētu. Esmu lepns, ka Rīgai ir šie senie koka nami, un daudzi no tiem ir skaisti atjaunoti – tādu nav pasaules lielajās metrapolēs. Diemžēl Jūrmalā jau tas lielā mērā ir noticis – šīs vietas īpašais šarms sāk pamazām zust,” ar nožēlu piebilst B. Semjonovs.
“Būtībā šī ēka ir uzbūvēta no jauna, jo veco nevarēja saglabāt, tā bija bojāta kara laikā, divas reizes degusi, ieaugusi kultūrslānī, pamatu nebija. Māja tika precīzi uzmērīta, demontēta, slēģi, ieejas durvis nodotas restauratoru rokās,” stāsta Pēteris Blūms. Šodienas nams ir uzbūvēts no gāzbetona blokiem, nosiltināts, apšūts ar dēļiem. Kāpņu vestibilā kādreizējo logu ailu vietā iebūvēti divi restaurēti sākotnējo logu komplekti, kas noformēti ar fotopanorāmu kā iluzoru skatu pāri Daugavai uz 19. gadsimta Vecrīgu. Izcils retums ir arī restaurētie ēkas ielas fasādi rotājošie unikālie reklāmas uzraksti latviešu, krievu, vācu un somu valodā, kuri radušies jau pirms Pirmā pasaules kara. Tie tika atklāti uz fasādes dēļiem zem apmetuma un, cik zināms, ir vienīgie uz koka gleznotie oriģinālie un restaurētie ielu reklāmas objekti, kas apskatāmi Rīgā.
Mērķis restaurēt sajūtas
Pilnībā nomainītas un modernizētas visas iekšējās un ārējās komunikācijas. Arhitekti atzīst, ka ziedošanās vēstures mīlestībai nevar būt bezgalīga un “kvadrātmetri ir kvadrātmetri”, tāpēc mērķis bijis ne tik daudz restaurēt māju, bet restaurēt tā laika sajūtas. “Viss jaunais pārāk ātri dzēš mūsu laika pēdas apkārtnē pat vienas paaudzes ietvaros, tāpēc cilvēki ir izslāpuši pēc pēctecības sajūtas, viņi vēlas izjust laika ritējuma turpinājumu šodienā, un šo saikni sajūtu līmenī esam centušies maksimāli saglabāt. Ne katram šeit patiks, bet vēlēšanās patikt visiem absolūti nebija mūsu mērķis, strādājot pie šī projekta,” uzsver Pēteris Blūms.
Protams, ir mainījušies akcenti – agrāk parādes puse bija ielas fasāde, taču tagad tā vairāk ir vieta, ko apbrīno tūristi. “Ķēķa puse” ir ieguvusi pavisam citu jēgu – ieejas mājā ir no pagalma puses, šeit stāvēs mājas iedzīvotāju auto, rotaļāsies bērni. Pagalma pusē atjaunots arī bijušais zirgu stallis, izveidojot to par ērtu divstāvu ģimenes māju. Tur bija palikušas tikai drupas, bet arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekts bija saglabājies, un māja tika veidota nevis kā kopija, bet sajūtu turpinājums, kam projekta komanda devusi savu interpretāciju.
“Mazliet žēl, ka RTU Arhitektūras fakultātes studentiem neiemāca ar labsirdību un labvēlību saprast, lasīt un izjust vēsturisko vidi, jo mums tās ir ārkārtīgi daudz. Ne vienmēr ir jāatstāj redzamas pēdas cita arhitekta darbā, nu, ja tu citādi nevari, maini, pārtaisi – tas nav grēks, bet ar pietāti, lai tas ir esošā turpinājums, nevis pārrāvums. Esmu šādu filosofiju piekopis jau 35 gadus, un tas ir tas, kas man rada gandarījumu dzīvē. Es neesmu bijis ļoti revolucionārs vēsturiskajā vidē, negribu satricinājumus, gribu mierīgu evolūciju, lai, atnākot uz šo vietu, šo māju, tu vari ieraudzīt savu vecvecāku laiku turpinājumu šodien, lai saikne netiek pārrauta. Ja studentiem to mācītu kā arhitektūras filosofiju, tas nekādā mērā netraucētu viņiem radīt jaunus šedevrus, bet viņi nebūtu destruktori,” uzskata Pēteris Blūms.
Daudz gaismas, mūsdienu kvalitātes un komforta
“Visu laiku, kopš strādājam pie šī nama, esam pret to izturējušies ne kā pret biznesa projektu, bet kā pret savas dvēseles un pārliecības daļu, tāpēc tagad, kad māja ir nodota potenciālo pircēju vērtējumam, nemaz negribas to pārdot,” atzīst Boriss Semjonovs.Tomēr bizness ir bizness, un Rīgas nekustamo īpašumu tirgus papildinājies ar vēl vienu interesantu un ļoti īpašu piedāvājumu. No atjaunotās mūra daudzstāvu ēkas Ogļu ielas pusē paveras skats uz Daugavu, bet no augšstāvu logiem redzamā Eiropas kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Vecrīgas panorāma ir suģestējošs urbānās mākslas šedevrs.
“Četros nama stāvos izvietoti septiņi trīsistabu dzīvokļi, pārsvarā pa diviem dzīvokļiem katrā. Ceturtajā stāvā izveidots viens ļoti plašs dzīvoklis ar balkoniem uz visām debespusēm. Ļoti interesants ir arī jumta stāva dzīvoklis. Visiem dzīvokļiem ir skats gan uz Daugavu, gan Ķīpsalas ziemeļu daļu. Ēkā ir stikla pakešu trīskārtīgie logi koka rāmī un masīvkoka durvis, augstvērtīga santehnika. Telpu mūsdienīgo interjeru papildina eleganti jūgendstila kamīni un krāsnis ar stikla durvīm, kas domātas ne tikai skaistumam - iespējama arī opcionāla malkas apsilde. Labiekārtota un apzaļumota teritorija, dārzam ir izstrādāts labiekārtojuma un apstādījumu projekts ar kvalitatīviem dekoratīvajiem augiem, mazajām arhitektūras formām - soliņiem, lapenēm, atpūtas vietu bērniem,” stāsta projekta attīstītāju pārstāve Inna Semjonova, īpaši uzsverot arī tādu priekšrocību kā zemi komunālie maksājumi nākotnē, jo visām projekta ēkām ir kopējas inženierkomunikācijas.
Visi projekta attīstītāji ir vienisprātis, ka šie trīs gadi, kuru laikā skaistā jūgendstila ēka atjaunota, bijuši sarežģīti, bet arī ļoti interesanti, un tagad pat ir mazliet žēl, ka tas ir beidzies. Atbildot uz jautājumu, kādus cilvēkus vēlētos redzēt dzīvojam šajā namā, Boriss Semjonovs saka: “Es gribētu, lai cilvēki nevērtētu šo projektu tikai kā skaistu panorāmu aiz loga, bet lai viņi sajustu to, ko esam ielikuši arī iekšējā interjerā un ergonomiskajos risinājumos, lai viņi ieraudzītu šīs no senajiem laikiem saglabātās un restaurētās lietas. Viņiem jābūt šīs īpašās auras fanātiem – tādiem pašiem kā es! Esmu pateicīgs mūsu komandai – arhitektiem, būvniekiem, restauratoriem, interjeristiem, visiem, kas atbalstījuši šo manu pozīciju.”
“Mēs neapgalvojam, ka šīs ēkas ir pilnībā restaurētas un ir kā veco laiku Rīgas muzejs. Mēs apgalvojam, ka šajās ēkas ir ne mazums restaurētu detaļu un daudz gaismas, mūsdienu kvalitātes, komforta. Daudz patiesas Ķīpsalas, ” tā arhitekts Pēteris Blūms.
Projekta autori:
Arhitektu birojs Kroks – arhitekti Dita Lapiņa, Dace Ģine-Rutke, Edmunds Slavinskis, Ieva Ušpele, interjeriste Ināra Cine.
Arhitektu birojs Konvents – arhitekti Pēteris Blūms, Līva Garkāje, Oto Ozols.
Labiekārtojums un apstādījumi – birojs Labie Koki – Edgars Neilands un kolēģi.
Informācijai: http://kipsalahome.lv, tālr. 20202025
#1/9
#2/9
#3/9
#4/9
#5/9
#6/9
#7/9
#8/9
