Jaunākais izdevums

Arvien biežāk būvniecības projektos Latvijā tiek plānoti iekštelpu sakaru risinājumi, tostarp bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, lai nodrošinātu augstu mobilo sakaru kvalitāti ēkās.

Kā norāda elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, ja līdz šim iekštelpu sakaru risinājumu uzstādīšana galvenokārt bija mobilo sakaru operatora iniciatīva, šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti. Līdz šim “Bite Latvija” ir uzstādījusi jau 100 iekštelpu sakaru instalācijas, kas nodrošina stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu dažādās vietās – biroju ēkās, ražotnēs, kā arī publiskās vietās, piemēram, lidostā, muzejos, pilsētu laukumos, tirdzniecības centros, skolās, sporta hallēs, medicīnas iestādēs, koncertzālēs un citur.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu. Piemēram, dzelzsbetons, kas ir plaši izmantots būvniecībā biroju ēkās, tirdzniecības centros u.c. celtnēs, kā arī stikli ar metāldioksīda pārklājumu, kas raksturīgi biroju ēkām, ievērojami ierobežo radio signāla izplatību, tādējādi samazinot arī sakaru kvalitāti iekštelpās. Tāpat arī lielas ēkas, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, tirdzniecības centri, medicīnas iestādes, koncertzāles vai atpūtas vietas, var būt izaicinājums tīkla kapacitātei. Tādēļ mobilo sakaru operatori izmanto speciālus iekštelpu sakaru risinājumus, lai nodrošinātu stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

“Bite Latvija” ir uzstādījusi jau 100 iekštelpu sakaru instalācijas visā Latvijā, tostarp Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Ogrē, Jēkabpilī, Cēsīs un citās pilsētās. Bāzes stacijas ir izvietotas lielās izstāžu hallēs, sporta centros, iepirkšanās un izklaides centros, kultūras objektos, uzņēmumu ēkās, lidostas teritorijā un citās sabiedriskās vietās, tai skaitā tirdzniecības centros “Akropole Alfa”, “Akropole Rīga”, “Spice Home”, Latvijas Okupācijas muzejā, Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā, Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars”, Ventspils zinātnes centrā “Vizium” un citviet. Savukārt mobilo sakaru signāla pastiprinātāji, ir uzstādīti mazākos tirdzniecības centros, viesnīcās un kultūras objektos, galvenokārt reģionos, kur jaunu bāzes staciju uzstādīšana nav nepieciešama, piemēram, Gulbenes slimnīcā, Valkā esošajā veikalā “Mājai un Dārzam”, Siguldas Sporta centrā un citviet.

“Līdz šim iekštelpu sakaru risinājumu izveide galvenokārt bijusi mūsu iniciatīva, un kā mobilo sakaru operators regulāri apkopojam informāciju par vietām, kur nepieciešams paaugstināt tīkla pārklājumu, vēršoties pie attiecīgajiem īpašuma attīstītājiem un rosinot šādu risinājumu ieviešanu. Vienlaikus pēdējā laikā novērojama tendence, ka ēku īpašnieki un projektētāji paši izrāda interesi par iekštelpu sakaru risinājumiem, apzinoties apstākļus, kas var ierobežot tīkla kvalitāti. Tas ir tālredzīgs solis, apsverot ikvienas ēkas funkcionalitāti nākotnē, un demonstrē nekustamā īpašuma un būvniecības jomas augošo izpratni par tehnoloģiju iespējām un nepieciešamību. Turklāt, plānojot risinājumus jau būvniecības sākumā, ir iespējams optimizēt uzstādīšanas darbus un izvairīties no papildu izmaksām un sarežģītākiem remontdarbiem vēlāk,” skaidro A. Beļajevs.

Viņš norāda, ka iekštelpu sakaru risinājumi kļūst par neatņemamu mūsdienu ēku infrastruktūras daļu, līdzīgi kā elektrības, ūdens un ventilācijas sistēmas. Šie risinājumi nodrošina, ka gan biroju darbinieki, gan apmeklētāji var netraucēti izmantot mobilos sakarus un interneta pakalpojumus, neatkarīgi no ēkas specifikas vai tās atrašanās vietas. Pat ja 5G bāzes stacija atrodas netālu no ēkas, tās konstrukcija, piemēram, dzelzsbetons vai stikli ar metāldioksīda pārklājumu, var ievērojami ierobežot signāla kvalitāti.

"Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā ik gadu norisinās vairāk nekā 100 pasākumu, piesaistot 600 000 apmeklētāju, un stabils mobilais sakaru pārklājums ir būtisks gan organizatoriem, gan dalībniekiem un viesiem. Bites iekštelpu sakaru risinājumi ļauj nodrošināt augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu, kas garantē netraucētu saziņu, ērtu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem un operatīvu informācijas apriti. Šāds tehnoloģiskais atbalsts ne tikai uzlabo kopējo pasākumu pieredzi, bet arī veicina drošību Baltijā plašākajā specializētajā izstāžu un pasākumu norises vietā," saka Jānis Zvirbulis, Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā direktors.

Kā norāda A. Beļajevs, “Bite Latvija” pastāvīgi attīsta un uzlabo tīkla infrastruktūru, lai nodrošinātu plašu pārklājumu un augstu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā. Šogad plānoti jau vairāki projekti, uzstādot iekštelpu bāzes stacijas un signāla pastiprinātājus, piemēram, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un tirdzniecības punktos zem tribīnēm, viesnīcā “Wellton Riverside SPA Hotel”, jaunajā tirdzniecības namā “Kurši” (Brīvības gatvē) un arī biroju ēkās Magdalēnas kvartālā. A. Beļajevs arī aicina uzņēmumus un organizācijas aktīvi vērsties pie operatora, lai noskaidrotu, vai ēkās nepieciešami iekštelpu sakaru risinājumi, ņemot vērā, ka tie ir svarīgi ne tikai sakaru kvalitātes nodrošināšanai, bet arī ēku funkcionalitātei un apmeklētāju, darbinieku pieredzes uzlabošanai.

Sakaru tehnoloģijas

Bite grupa paziņo par izmaiņām uzņēmumu vadībā

Db.lv,20.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bite grupa”, telekomunikāciju un mediju grupa, īsteno biznesa transformāciju. Tās ietvaros “Bite grupa” izziņo vadības maiņu, tai skaitā "Bite Latvija", "TV3 Group Latvia" un "Bite Lietuva".

“Mēs tiecamies sniegt lielāku vērtību mūsu klientiem, darboties efektīvāk un pilnveidot pārvaldību. Lai to sasniegtu, ir nepieciešamas noteiktas organizatoriskas izmaiņas,” saka “Bite grupa” izpilddirektors Pranas Kuisis.

Tādēļ no 1. aprīļa Arunas Mickevicius, kurš gandrīz trīs gadus vadīja “Bite Latvija”, kļūs par “Bite Lietuva” ģenerāldirektoru, savukārt Mindaugas Rakauskas, kurš piecus gadus veiksmīgi vadīja “TV3 Group Latvija”, kļūs par “Bite Latvija” jauno vadītāju. “Pēc izcilu rezultātu demonstrēšanas ar komandu Latvijā, Arunas atgriežas Lietuvā, lai turpinātu veicināt izaugsmi un sniegtu lielāku vērtību mūsu klientiem,” papildina P. Kuisis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bite Latvija” atklājusi Rēzeknes biroju ar 150 jaunām darba vietām, informē uzņēmums.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

“Kad sākām plānot reģionālā biroja izveidi un iepazinām Rēzeknes cilvēkus, sapratām, ka šeit sastopami aizrautīgi, atvērti un strādīgi cilvēki. Bitē mums ir svarīgi izturēties pret visiem vienlīdzīgi, ar atvērtu sirdi. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jauna biroja atvēršanu, mēs nolēmām, ka nebūs dalījuma starp centrālo un reģionālo biroju – šeit Rēzeknē strādā Bites cilvēki, un mēs vēlamies, lai katrā vietā saglabātos vienas un tās pašas vērtības un sirsnība. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek Rīgā vai Rēzeknē, mūsu cilvēki ir vienlīdz svarīgi. Novēlu veiksmi 150 jaunajiem kolēģiem, kuri no sirds rūpēsies par mūsu klientiem. Tas ir jauns sākums gan viņiem, gan Bitei,” savā uzrunā sacīja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad tīkla pilnveidošanā investēs aptuveni 20 miljonus eiro, tostarp sākot piedāvāt 5G+ internetu mājsaimniecībām un biznesam.

Kā informē Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, šogad uzņēmums turpinās attīstīt tīkla infrastruktūru gan Rīgā, gan reģionos, kā arī uz galvenajiem autoceļiem, līdz gada beigām 5G pieejamību nodrošinot 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzās ātrgaitas interneta risinājumiem mājai un birojam, kā arī 5G un 5G+ iespējām, šogad “Bite Latvija” turpinās attīstīt arī “triple play” pakalpojumu grozu, piedāvājot balss, mobilā un optiskā interneta pakalpojumus, augstas izšķirtspējas mājas TV pakalpojumus. Savukārt biznesa klientiem – integrētus IKT pakalpojumus, piemēram, mākoņpakalpojumus, datu centra pakalpojumus, kiberdrošības risinājumus un citus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vadību no 1.aprīļa pārņem Mindaugas Rakauskas, kurš līdz šim piecus gadus vadīja “TV3 Group Latvija”. Viņš amatā nomaina Arunu Mickeviciusu, kurš gandrīz trīs gadus vadījis uzņēmumu.

"Esmu gandarīts pievienoties šai profesionāļu komandai laikā, kad Bite atzīmē 20 gadus Latvijas tirgū," uzsver jaunais ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. "Mans mērķis ir turpināt uzņēmuma attīstību, stiprinot Bites pozīcijas un radot vēl lielāku vērtību vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu un 900 darbiniekiem visā Latvijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs “triple-play” jeb vienota balss sakaru, mobilā un optiskā interneta un TV pakalpojumu attīstība. Savukārt biznesa klientiem turpināsim piedāvāt modernus un drošus IKT risinājumus – no datu centriem un mākoņpakalpojumiem līdz kiberdrošībai. Īpašu uzmanību veltīsim izcilam servisam, klientu pieredzes pilnveidošanai un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai," saka Mindaugas Rakauskas.

Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija kļūst par Vodafone partneri interneta savienojuma nodrošināšanai automašīnās

Db.lv,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" ir kļuvis par oficiālo partneri globālā mobilo sakaru operatora "Vodafone" pakalpojuma nodrošināšanai "Internets automašīnā", kas ļauj transportlīdzekļu ražotājiem piedāvāt interneta pieslēgumu saderīgās automašīnās.

Šis pakalpojums, izmantojot vietējo partneru mobilo sakaru tīklus, ir pieejams vairāk nekā 30 valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. "Audi", "Ford", "Mercedes-Benz", "Porche" un "Volvo" ir pirmie Latvijā, kuru ražotajās automašīnās ir nodrošināta iespēja izmantot šo pakalpojumu.

Pakalpojums "Internets automašīnā" darbojas, apvienojot "Vodafone" jaunākās lietu interneta (IoT) tehnoloģijas ar vietējiem interneta pakalpojumu sniedzējiem katrā valstī, proti, Latvijā izmantojot "Bite Latvija" tīklu. Līdz ar šo pakalpojumu transportlīdzeklis tiek pārveidots par pilnībā funkcionējošu interneta piekļuves punktu, nodrošinot augsti integrētus interneta pakalpojumus automašīnā visām populārām lietotnēm, personalizētai izklaidei un Wi-fi tīklu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai efektīvāk izmantotu mobilā tīkla resursus, veicinātu pāreju uz modernākām tehnoloģijām un uzlabotu klientu pieredzi, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 9. aprīlī Salaspilī uzsāks pilotprojektu pakāpeniskai 3G tīkla atslēgšanai.

Tā mērķis ir novērtēt reālo 3G atslēgšanas ietekmi un atrast labākos risinājumus, lai pakāpeniska 3G atslēgšana visā Latvijā notiktu ar minimālu ietekmi uz pakalpojumu lietošanu. Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, 3G tīkla atslēgšana atbrīvos frekvences 4G un 5G tīklam, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti, ātrāku datu pārraides ātrumu un uzlabotu zvanu kvalitāti.

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunākās paaudzes sakaru risinājumiem, “Bite Latvija” rūpīgi uzraudzīs 3G atslēgšanas procesu visā Latvijā, veicot to pakāpeniski katrā no reģioniem no šī gada jūnija līdz pat 2026. gada vidum. Uzņēmums informēs klientus, lai maksimāli samazinātu iespējamo ietekmi uz pakalpojumu lietošanu, īpaši attiecībā uz tiem, kuri izmanto vecākas ierīces.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Eksperti

Kā uzņēmumu paplašināšanās reģionos var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Endija Kaševska, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja,14.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Eksperti

Kāpēc par uzņēmuma digitālo drošību jādomā kompleksi?

Dmitrijs Ņikitins, "Bite Latvija" Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors,19.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība un pieaugošie kiberdrošības riski padara datu un tīklu drošību par vienu no uzņēmumu lielākajiem izaicinājumiem. Kā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” 2024. gada ziņojums “Digitalizācija Eiropā”, 92 % uzņēmumu Eiropas Savienībā ir ieviests vismaz viens IKT risinājums.

Taču “Bite Latvija” un SKDS pērn veiktais pētījums parādīja, ka kiberdrošības risinājumi ieņem tikai astoto vietu starp IKT risinājumiem, kurus uzņēmumi ikdienā izmanto. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi izmanto digitālos risinājumus, taču vismazāk tos, kas palīdz atvairīt kiberriskus. Manuprāt, satraukumu rada vēl kāds aspekts – aug ne tikai kiberincidentu skaits, nemitīgi apdraudot uzņēmumus, bet arī to sarežģītības pakāpe. Šī iemesla dēļ ar vienu, selektīvu digitālās drošības risinājumu jau sen vairs nepietiek.

Lai gan daudzi uzņēmumi kiberdrošībai pievēršas galvenokārt reaģējot, pārmaiņas veicinās tādi faktori kā Nacionālā kiberdrošības likuma jaunās prasības, digitālo risinājumu pieejamības pieaugums un arvien sarežģītāki kiberdraudi, kas apdraud gan IT sistēmas, gan darbiniekus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad optiskā tīkla modernizēšanā un drošības stiprināšanā investēs trīs miljonus eiro, informē uzņēmums.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šīs investīcijas ietver jaunu optisko kabeļu ieklāšanu, interneta ātruma palielināšanu un pāreju uz nākamās paaudzes 400 Gbit/s tehnoloģiju, kas ļaus nodrošinās ievērojamu tīkla jaudas palielinājumu.

Pērn, apvienojoties ar “Baltcom”, uzņēmums “Bite Latvija” savā īpašumā ieguva plašu optiskā interneta tīklu, kas pieejams vairāk nekā 400 tūkstošiem mājsaimniecību un aptver vairāk nekā 80 apdzīvotas vietas visā Latvijā. Tāpēc līdztekus 5G tīkla attīstībai uzņēmums aktīvi strādā arī pie optiskā tīkla infrastruktūras pilnveidošanas, lai nodrošinātu ātru, stabilu un kvalitatīvu optisko internetu gan mājsaimniecībām, gan biznesa klientiem visā valstī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Budžets

Siliņa: Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Nodokļi

LDDK: Nodokļu palielināšana šobrīd būtu kļūda

LETA,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu palielināšana šobrīd būtu kļūda, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

"Skaidrs, ka celt nodokļus šobrīd būtu kļūda, jo ekonomika no tā neaugs ne straujāk, ne arī labāk," teica LDDK prezidents.

Viņš atzīmēja, ka valstij būtu jāsper drosmīgāki soļi, proti, darbaspēka nodokļu ziņā, kā arī mazā biznesa regulējumā nodokļi ir jāsamazina līdz līmenim, kas ir konkurētspējīgs ar kaimiņvalstīm.

Vienlaikus Bite arī norādīja, ka, samazinot attiecīgos nodokļus līdz konkurētspējīgam līmenim, īstermiņā valsts budžetā būs mazāki ieņēmumi, taču valdībai tiek piedāvāti arī kompensējošie pasākumi, kādi būtu jāievieš, lai varētu šo īstermiņa ienākumu samazinājumu kompensēt.

"Tabulās veidosies mīnusi, bet dzīvē viss bieži vien notiek citādāk," sacīja Bite, vienlaikus paužot pārliecību, ka ilgtermiņā šāds lēmums viennozīmīgi dos pozitīvu rezultātu, jo daļa biznesa, kas šobrīd ir pelēkajā ekonomikā, sāks maksāt nodokļus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Tehnoloģijas

Pētījums: Katrs trešais uzņēmums apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Ekonomika

LTRK un LDDK sagaida, ka publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi

Db.lv,25.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gatavas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi, informē šo organizāciju pārstāvji.

Organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

"Tam ir jābūt kopīgam valdības lēmumam. Griezt tēriņus izlēmīgi, griezt laikus un novirzīt naudu aizsardzībai ir atbildīga rīcība," uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

Viņš arī norāda, ka svarīgi ir saprast, ka vairs nav laika birokrātiskām procedūrām. "Tagad ir svarīga skaidra un nepārprotama apņemšanās mazināt nelietderīgus tēriņus un novirzīt tos aizsardzībai," sacīja Bite.

Ekonomika

Bite: Memorandu par publiskā sektora izdevumu mazināšanu piedāvās parakstīt arī opozīcijas partijām

LETA,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro 2026.gada valsts kopbudžetā piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) memorandu piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, lai tādējādi sabiedrība varētu uzzināt, kuras partijas ir gatavas strādāt konstruktīvi.

LDDK prezidents arī pauda viedokli, ka politiķi izdara kļūdu, baidoties par šo jautājumu runāt un pieņemt lēmumu, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. "Viņi domā, ka tie ir nepopulāri lēmumi. Mēs domājam, ka nepopulārs lēmums būtu vilkt garumā un nespert šo soli," sacīja Bite, piebilstot, ka sabiedrībai ir nepieciešami izlēmīgi politiķi.

Savukārt, komentējot valdību veidojošās partijas "Progresīvie" paziņojumu, ka partija neparakstīs LDDK un LTRK piedāvāto memorandu, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro, Bite atbildēja, ka par partijas argumentiem šobrīd ir grūti runāt, jo sarunas ar partiju par šo memorandu vēl nav notikušas - tās paredzētas parīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” investē vairāk nekā 300 tūkstošus eiro mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā, lai uzlabotu klientu apkalpošanas efektivitāti un paātrinātu informācijas apstrādi.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, pēc apvienošanās ar “Baltcom” informācijas apjoms par jaunajiem fiksētajiem pakalpojumiem pieauga par 30 % apmērā, un MI rīki palīdz ātrāk un precīzāk apstrādāt datus, uzlabojot klientu pieredzi un samazinot zvanu apkalpošanas laiku par 15 %.

Ieviestais MI risinājums analizē klientu sarunas zvanu centrā, identificē biežāk uzdotos jautājumus un iespējamās problēmas. Piemēram, ja vairākkārt atkārtojas klientu jautājumi par rēķiniem, vai maksājumiem, sistēma ātri apstrādā informāciju un piedāvā risinājumus, kas uzlabo klientu pieredzi un samazina apkalpošanas laiku.

“Bite Latvija” jau pagājušajā gadā izmēģinājuma režīmā pieviesa MI rīkus, kas palīdz klientu apkalpošanas speciālistiem zvanu centros un klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Galvenais mērķis bija nodrošināt ātrāku un precīzāku atbildi uz klientu jautājumiem jau pirmajā saziņas reizē, būtiski uzlabojot pirmās atbildes precizitāti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāpāriet uz efektīvu valsts budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK atzīmēja, ka organizācija iestājas par tādu 2025.gada valsts budžetu, kura tēriņi ir uz rezultātu vērsti un paredz konkrētu minimālo robežu izdevumu samazināšanai ministrijās, to padotības un citās centrālajās pārvaldes iestādēs.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu ar nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu.

"Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju," atzīmē LDDK prezidents Andris Bite.

Eksperti

Būt vai nebūt biškopībai. Vai Latvijā vēl būs vietējais medus?

Valters Brusbārdis, Latvijas Biškopības Biedrības valdes priekšsēdētājs,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Eksperti

“Shēmošana” vai nekompetence – kā dārgākais piedāvājums iepirkumā kļūst par finansiāli izdevīgāko

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaimnieciska pieeja prasību izstrādei un piedāvājumu vērtēšanai mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ir kļuvusi par noturīgu tendenci, kas ne vien apdraud veselīgu konkurenci, bet arī palielina izdevumus valsts budžetā.

Vaicāsiet, kā dārgākais piedāvājums iepirkumos kļūst par izdevīgāko? Gaužām vienkārši – piedāvājumu salīdzināšanas procesā tiek izmantota punktu vērtēšanas sistēma, kas neņem vērā reālos izdevumus, liedzot pasūtītājiem augstāk novērtēt lētāko piedāvājumu. Šāda pieeja ne vien kropļo konkurenci, bet arī norāda uz vienaldzību pret iespēju saņemt izdevīgāku piedāvājumu.

Ir nākamā gada budžeta pieņemšanas laiks, un ir īstais brīdis atbildēt – cik ilgi vēl valsts sektors turpinās pārmaksāt par dārgiem mobilajiem sakariem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, ko varētu novirzīt drošībai, veselībai vai sabiedrības labklājības celšanai?

“Matemātiska shēma”, kad uzvar dārgākais