2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 6,9%. 4. ceturksnī 63,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas ir par 0,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājās par 0,5 tūkstošiem jeb 1,3%, bet sieviešu - par 0,4 tūkstošiem jeb 1,4%.

Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2024.gada decembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 46 553 bezdarbnieki, kas ir par 1371 vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 45 182 bezdarbnieki, taču par 3791 mazāk nekā 2023.gada beigās, kad aģentūrā bija reģistrēti 50 344 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2024.gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēneši iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,3%, kas mēneša laikā ir kāpums par 0,1 procentpunktu.

Decembrī visstraujāk starp reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis audzis Kurzemē - par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad janvāra beigās bija 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025.gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 48 827 bezdarbnieki, kas ir par 2274 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 46 553 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2024.gada beigās, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,7%, kas ir pieaugums par 0,4 procentpunktiem.

Visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis Kurzemē - par 0,6 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Vienlaikus Vidzemē un Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās bija 5,7%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša beigām ir pieaugums par attiecīgi 0,3 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem.

Ogļu patēriņš pasaulē šogad veidos 8,77 miljardus tonnu, un tas būs visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Neskatoties uz aicinājumiem apturēt visnetīrākā fosilā kurināmā dedzināšanu, kas izraisa klimata pārmaiņas, IEA paredz, ka pieprasījums pēc oglēm pasaulē šogad jau trešo gadu pēc kārtas sasniegs rekordaugstu līmeni.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka ogļu patēriņš pasaulē savu maksimālo līmeni sasniegs 2027.gadā, taču tas būs atkarīgs no Ķīnas, kas pēdējos 25 gados patērējusi par 30% vairāk ogļu nekā pārējās pasaules valstis kopā.

Turklāt arī šī gada ogļu patēriņa kāpumu galvenokārt veicinājusi Ķīna un tās aizvien pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo šīs valsts spēkstacijās izmantota vairāk nekā trešdaļa no kopējā pasaulē patērētā ogļu apjoma, vēstī IEA.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%). Tāpat, noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5%), sieram un biezpienam (+1,5%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), mājputnu gaļai (+1,3%), pienam (+1,4%), šokolādei (+1,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), kā arī augu eļļai (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (-2,6%), makaronu izstrādājumi (-3,3%) un gaļas izstrādājumi (-1,4%).

Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

Decembrī vēja elektrostacijās saražotas 38 GWh elektroenerģijas, kas ir vēsturiski augstākais sniegums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā Latvijā saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pret novembri pieauga par 7% un sasniedza 370,2 gigavatstundas (GWh), arī patēriņš decembrī turpināja pieaugt – no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms bija 645 GWh, veidojot 5% kāpumu pret novembri.

Savukārt, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vērojams patēriņa un ģenerācijas samazinājums – attiecīgi par 2% un 38%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, visās Baltijas valstīs pieauga gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš. Tomēr ģenerācijas pieaugums bija ievērojami straujāks – par 15%, kamēr patēriņš auga par 6%. Lietuva saglabāja gan lielākā elektroenerģijas ražotāja, gan patērētāja pozīciju. Decembris Latvijā bija vējains, ar vairākiem spēcīgu vēju periodiem, kas ievērojami veicināja vēja elektrostaciju izstrādi. Tādējādi decembrī tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Šī gada 3. ceturksnī algas Latvijā pieauga par 9,9%, un šāds algu kāpums turpina pārsniegt gaidas. Vidējā bruto alga jūlijā - septembrī sasniedza 1703 eiro, bet vidējā neto alga: 1231 eiro.

Protams, vienmēr jāpieļauj iespēja, ka notiek ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, publicētie dati ietver legāli izmaksātās algas. Taču šis efekts nevar būt tik liels, lai datos redzamais reālo algu kāpums būtu ilūzija apstākļos, kad inflācijas 3. ceturksnī gandrīz nebija. Statistiķu aprēķinātais reālo algu kāpums 3.ceturksnī bija 8,3%, bet vidēji pēdējā gada laikā (no 2023. gada oktobra) tas bija 8,7%. Tātad notiek gaidītā reālo algu kāpuma bremzēšanās, bet ļoti pakāpeniski. Šobrīd diemžēl vairs nevar teikt, ka inflācijas “gandrīz” nav, tāpēc reālo algu kāpums bremzēsies, bet joprojām būs pozitīvs skaitlis arī turpmāk. Nākamgad reālo algu pieaugums varētu būt 3-5% robežās.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu vidējā līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+12%). Dārgāka bija maize (+2,5%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei. Cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,4%), sviestam (+6,2%), šokolādei (+3,4%), pienam (+2,1%) un saldējumam (+2,4%). Sadārdzinājās arī piena produkti (+1,2%), tostarp skābais krējums un akciju noslēgumu ietekmē arī saldais krējums. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), gaļas izstrādājumiem (+2,1%) un kafijai (+1%). Savukārt cenas samazinājās kartupeļiem (-7,4%), cukuram (-5,9%), kā arī olām (-1,9%).

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ieviesusi adaptīvo matemātikas mācību platformu vidusskolēniem «ALEKS PPL» (Assessment and Learning in Knowledge Spaces for Preparation, Placement and Learning), kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai pielāgotu mācību saturu katram lietotājam, kurš ir gatavs pašvadītam mācību procesam.

Rīks pieejams platformā steam.rtu.lv, dodot iespēju ikvienam uzlabot matemātikas zināšanas.

Sākotnēji ar testa palīdzību jaunieši platformā var noteikt savu zināšanu līmeni – iesācējs matemātikas apguvē, optimālais matemātikas zināšanu līmenis vai augstākais matemātikas zināšanu līmenis, un mācību saturs tiek pielāgots skolēnu zināšanu līmenim, tādējādi dodot iespēju apgūt matemātiku ikvienam. Tāpat mācību laikā ir iespēja kārtot pārbaudes darbus, lai noteiktu matemātikas apguves progresu. Matemātikas apguves laikā mācību saturs visu laiku tiek adaptīvi pielāgots uzrādītajam rezultātam, piedāvājot gan tematu atkārtojumu, gan jaunu mācību vielu. Turklāt mācību priekšmetu saturs ir salāgots ar matemātikas priekšmeta programmu Latvijā. Platforma ir angļu valodā, līdz ar ko jaunieši var pilnveidot ne tikai savas zināšanas matemātikā, bet arī angļu valodā. Platformas licence maksā 30 eiro un ir derīga gadu.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Japānu pērn apmeklēja vairāk nekā 36,8 miljoni ārvalstu tūristu, kas ir visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Pērn pārspēts iepriekšējais rekords, kas tika reģistrēts 2019.gadā, kad Japānu apmeklēja gandrīz 32 miljoni tūristu un tūrisma nozari vēl nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi.

Ārvalstu tūristu skaita pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar Japānas valdības īstenotajiem pasākumiem tūrisma nozares veicināšanai.

Vienlaikus tūrismu veicina arī vājais jenas kurss, kas piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan saldumus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

Japānas valdība noteikusi mērķi tūristu skaitu valstī līdz 2030.gadam gandrīz dubultot līdz 60 miljoniem gadā.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības un inovāciju projektiem līdz 2026. gada beigām būs pieejams valsts budžeta finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā.

To nodrošinās Valsts pētījumu programmas (VPP) platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” īstenošana.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda: “Ir būtiski veidot un attīstīt mērķtiecīgus atbalsta mehānismus, kas sekmē inovatīvu tehnoloģiju izstrādi. Biomedicīnas un fotonikas nozares izceļas ar ievērojamu eksporta potenciālu, kura pamatā ir inovācijas un jaunu, konkurētspējīgu produktu radīšana. Ar finansiālu atbalstu šo nozaru idejas var pārtapt tirgū pieprasītos un augstas pievienotās vērtības produktos. Ilgtermiņā šāda pieeja stiprinās Latvijas konkurētspēju globālajos tirgos, vienlaikus veicinot biomedicīnas un fotonikas nozaru attīstību un inovāciju spēju.”

Itālijas luksusa autoražotājs "Ferrari" pērn strādājis ar 1,53 miljardu eiro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis uzņēmuma vēsturē, teikts kompānjas publiskotajā finanšu pārskatā.

Peļņa pagājušajā gadā pieaugusi par 21%, tai reģistrējot jaunu rekordu. 2023.gadā uzņēmuma peļņa pirmo reizi tā vēsturē pārsniedza viena miljarda eiro robežu.

Tikmēr ceturtajā ceturksnī vien "Ferrari" peļņa pieauga par 31% līdz 386 miljoniem eiro.

"Ferrari" ienākumi pagājušajā gadā veidojuši 6,68 miljardus eiro, pārsniedzot uzņēmuma prognozētos vairāk nekā 6,55 miljardus eiro, bet piegādāto automobiļu skaits kāpis par 1% - līdz 13 752 vienībām.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Eiropa šogad iepērk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi vēl nebijušos apjomos, tērējot miljardiem eiro, kurus Kremlis var izmantot kara Ukrainā finansēšanai, vēstī izdevumus "Politico".

Turklāt tas tiek darīts vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, raisot cerības, ka Eiropa beidzot spēs atbrīvoties no atkarības no Maskavas.

Energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" dati liecina, ka ES šī gada pirmajās 15 dienās importējusi 837,3 tūkstošus tonnu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim periodam. Pagājušā gada attiecīgajā periodā ES no Krievijas importēja 760,1 tūkstoti tonnu sašķidrinātās gāzes.

"Tas pastiprina bažas, ka Rietumvalstis nedara pietiekami daudz, lai atņemtu Krievijai līdzekļus laikā, kad karš Ukrainā jau rit ceturto gadu," raksta "Politico".

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 30. janvārī, paziņoja par 0,25 procentpunktu samazinājumu savās galvenajās procentu likmēs. Šis solis ir daļa no centieniem stimulēt eirozonas ekonomiku, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas samazināšanos.

2023. gada septembrī tika sasniegts augstākais likmju līmenis – 4,00%. Uz šodienu kopējais samazinājums veido jau 1,25 procentpunktus, un jaunā noguldījumu likme uz nakti tagad ir 2,75%.

Euribor dodas lejup – kas sagaidāms tālāk?

Euribor likmes, kas ir būtisks rādītājs daudziem kredītiem, arī ir samazinājušās. Ja 12 mēnešu Euribor 2023. gada beigās bija ap 4,20%, tad šobrīd likme ir ap 2,5%. Līdzīgi arī 6 mēnešu Euribor ir nokritis no 4,14% līdz 2,60%, bet 3 mēnešu Euribor no augstākās vērtības 4,00% – līdz 2,60% šobrīd. Šogad Euribor likmes turpinās mazināties, sekojot ECB lēmumiem un finanšu tirgus noskaņojumam.

Nākamā ECB sanāksme notiks 6. martā, un daži eksperti prognozē, ka procentu likmes varētu tikt samazinātas vēl agresīvāk – par 0,50 procentpunktiem, ja ekonomikas dati būs atbilstoši.

Pasaules Banka (PB) ceturtdien paziņoja, ka tā piesaistījusi gandrīz 24 miljardus dolāru, lai nodrošinātu aizdevumus un dotācijas dažām no pasaules nabadzīgākajām valstīm, tādējādi kopējais iespējamais atbalsts šīm valstīm pieaudzis līdz 100 miljardiem dolāru, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Donorvalstis PB Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) resursus papildinājušas par 23,7 miljardiem dolāru, kas ir neliels kāpums salīdzinājumā ar aptuveni 23,5 miljardiem dolāru, kas tika nodrošināti iepriekšējā finansēšanas kārtā pirms trīs gadiem.

Banka var izmantot šos līdzekļus, lai aizņemtos finanšu tirgos, ļaujot tai šo piesaistīto summu palielināt aptuveni četras reizes un nodrošināt aptuveni 100 miljardus dolāru jauniem aizdevumiem un dotācijām, salīdzinot ar 93 miljardiem dolāru 2021.gadā.

PB norāda, ka šis finansējums tiks izmantots, lai atbalstītu 78 valstis, kurām tas ir nepieciešams visvairāk. Tas palīdzēs nodrošināt resursus investīcijām veselības aprūpē, izglītībā, infrastruktūrā un noturībā pret klimata pārmaiņām, kā arī palīdzēs stabilizēt ekonomikas un radīt darbavietas.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības.

Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta - tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Pieredzējuši plānotāji un projektētāji atzīst, ka lielu attīstības projektu gadījumā par vienu no aktuālākajiem jautājumiem sabiedrībā ir kļuvis vides troksnis, kas var būt noteicošais tam, vai projektu būs iespējams īstenot vai nē. Eksperti uzskata, ka jautājumos, kas skar troksni, ir drīzāk jāsaskata iespējas, nevis šķēršļus.

Kā norāda Igaunijā un Latvijā darbojošā plānošanas un projektēšanas uzņēmuma Skepast&Puhkim izpilddirektore Anni Konsap, papildus tam, ka attiecībā uz trokšņa izplatības ierobežošanu ir kļuvušas stingrākas likumdošanā noteiktās prasības, ir augusi arī vietējo iedzīvotāju informētība. “Mūsdienu cilvēks prot vaicāt aizvien detalizētākus jautājumus par visādām ar troksni saistītām tēmām. Gan attiecībā jau uz esošajiem attīstības projektiem, gan arī uz tiem, kuri vēl ir tikai uz papīra. Tāpēc cilvēkus vajadzētu procesā tūlīt un aktīvi iesaistīt, lai celtos to uzticība attiecībā pret attīstības projektu,” A. Konsap skaidro uzņēmuma Skepast&Puhkim darbības principus.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.