Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Politiķi mēģina ietekmēt Satversmes Tiesas (ST) lēmumus — šādu faktiski trauksmes vēsti ir izludinājis šīs institūcijas vadītājs Gunārs Kūtris.

Db viedoklis: Latvijas valdība ir pierādījusi, ka tai nav plāna «B»

Skaidrs, ka šādu reakciju ir izsaukusi premjera pārstāvētās partijas Jaunais laiks priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pirms dažām dienām paustais paziņojums, ka gadījumā, ja ST atzīs par pamatotu pensionāru prasību nesamazināt viņiem pensijas, tas novedīšot valsti līdz bankrotam. Un te jau var izdarīt vairākus pietiekami interesantus secinājumus…

No 7.5 miljardiem eiro, ko Latvija starptautiskā aizdevuma veidā saņems dažu gadu laikā, 36 % tiks novirzīti finanšu sektora stabilizēšanai.

Db viedoklis: Interesanti, ko iesāksim, kad aizlienētie līdzekļi būs iztērēti

Tā nu šoreiz ir Finanšu ministrijas oficiālā informācija, nevis, piemēram, viena vai otra eksperta vai žurnālista prātojums.

Protams, varētu ilgi prātot par to, kāpēc tieši bankas ir izpelnījušās tik lielu labvēlību, it īpaši jau ņemot vērā šādu aspektu: 7.5 miljardus eiro aizņemas Latvijas valsts, tātad - vietējie nodokļu maksātāji, bet bankas ar pašmāju kapitālu ir nospiedošā mazākumā. Protams, atbalsts finanšu sektoram ir jāsaņem, turklāt cerams, ka tās bankas, kas pretendēs uz noteiktiem miljoniem, tos saņems tikai ar nosacījumu, ka zināmu laika posmu asi nevērsīsies pret īslaicīgās grūtībās nonākušiem kreditoriem.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika noteiktas valsts institūcijas, sākot ar Latvijas Banku un beidzot ar Drošības policiju, visai neiecietīgi izturējās teju pret katru spriedelējumu par to, kā tas nu būtu — devalvēt latu.

Katrā ziņā būtu vismaz dīvaini, ja Drošības policijas darbinieki uzliktu roku dzelžus premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir skaidri un gaiši paziņojis — Starptautiskais valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, turklāt šī atšķirīgā nostāja tiek dēvēta par klupšanas akmeni. Kamēr par lata devalvācijas iespēju izteicās ekspremjers Andris Šķēle, kurš diez vai domā tālāk par sava biznesa iespējām, to vēl varēja uzskatīt par viena cilvēka personīgo vēlmju paušanu.

Nopietnāk tas jau bija brīdī, kad par šo tēmu sāka izteikties vienas otras ārvalstu bankas eksperts, bet daļai Latvijas kompāniju to ārzemju mātes uzņēmumi silti ieteica savu naudas atlikumu pārvērst no latiem uz eiro, lai gan konvertācijas rezultātā tika zaudētas pietiekami lielas summas. Ja attiecīgi izsakās un rīkojas privātuzņēmēji, dažādi eksperti utt., tā ir viena lieta. Savukārt augsta līmeņa valsts amatpersonu izteikumiem svars jau ir ievērojami lielāks.

Puse eiropiešu (53%) uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ir laba lieta. 15% eiropiešu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā sliktu lietu, kamēr nozīmīgai daļai eiropiešu nav konkrēta viedokļa par savas valsts dalību Eiropas Savienībā (27%) – nav ne laba, ne slikta lieta, liecina Eirobarometra jaunākais pētījums.

Visaugstākais atbalsts dalībai Eiropas Savienībā saglabājas Nīderlandē (80%) un Luksemburgā (71%). Visskeptiskāk dalību Eiropas Savienībā vērtē Lielbritānijā, Kipras Republikā, Latvijā, Ungārijā un Austrijā. Lielbritānijā tā ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju (30%), pārējās minētajās valstīs piektā daļa jeb 21%.

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū viedoklis par dalību Eiropas Savienībā ir būtiski atšķirīgs. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk iedzīvotāju, kas dalību Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi – 27% pilsoņu. Latvijā iedzīvotāju vidū biežāk dominē neitrāls viedoklis attiecībā uz valsts dalību Eiropas Savienībā – apmēram puse iedzīvotāju (49%) uzskata, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav ne laba, ne slikta lieta.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Jaunā tirdzniecības centra Galleria Riga nesenā atklāšana mediju telpā raisīja gan pozitīvas atsauksmes, gan skarbu kritiku. Vienlaikus vairākos preses izdevumos tika analizēts, vai jauniem tirdzniecības centriem Rīgā vispār ir attīstības potenciāls. Tas radīja pārdomas - kādi īsti ir tie iemesli, kas liek vienam tirdzniecības centram pazust nebūtībā, bet otram baudīt apmeklētāju nedalītu uzmanību?

Ļoti vienkāršoti runājot, patērētāju izvēle par labu vienam vai otram tirdzniecības centram ir atkarīga no trīs galvenajiem kritērijiem, pirmkārt, tā atrašanās vietas, otrkārt, piedāvājuma unikalitātes un kvalitātes, treškārt, tirdzniecības centra reputācijas. Reputāciju gan lielā mērā veido esošo un potenciālo pircēju viedoklis par iepriekšējiem diviem kritērijiem. Tas nozīmē, ka pircējs vienlaikus ir gan mērķauditorija, gan arī centra reputācijas veidošanas būtiska sastāvdaļa.

Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks. Turklāt, ja pirmie divi kritēriji ir objektīvi, tad trešais ne vienmēr nosaka lietu patieso būtību un ir visai subjektīvs. Proti, pircēja viedoklis par tirdzniecības centra piedāvājumu var ne vienmēr saskanēt ar realitāti. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai klients ir pārliecināts, ka noteiktā tirdzniecības centrā vienmēr atradīs meklēto. Ja šāda pārliecība viņam ir, tad viņš arī uzskatīs, ka konkrētajā lielveikalā ir visplašākais preču un pakalpojumu sortiments, kaut gan patiesībā varbūt tā nemaz nav.

Izskanējis, ka pēdējā laikā lielākais Latvijas uzraugs — Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir nācis klajā ar vienkārši ģeniālu, taču visai neskaidru ideju. Proti, krīzes skartajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm būtu labi pāriet uz eiro, formāli nepievienojoties eiro zonai.

Par to, ka pāreja uz eiro būtu ļoti izdevīga vietējai tautsaimniecībai, šķiet, nevienam šaubu nav. Tas palīdzētu risināt ne vienu vien problēmu gan saistībā ar kreditēšanas jautājumiem, gan samazinātu izdevumus, kas rodas, konvertējot valūtu.

Turklāt, ja visā ES teritorijā (protams, tradicionāli izņemot Lielbritāniju un Zviedriju), būtu viena valūta, tad būtiski atvieglotu dzīvi eksportētājiem. Tajā pašā laikā minētais SVF paziņojums ir gana pārsteidzošs un pat nedaudz neizprotams. Jāatgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savulaik ir skaidri norādījusi — kamēr kāda valsts nebūs izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus, nevar būt runas par eiro ieviešanu. Savukārt doma par vienpusēju eiro ieviešanu kaut vai tikai Latvijā ir tehniski teju neiespējami — bez pozitīva ECB lēmuma diez vai mums atradīsies tik daudz eiro, lai veiksmīgi varētu izņemt no apgrozības latus. Tas nozīmē, ka varianti ir tikai divi.

Tik tālu nu mēs būtu nonākuši - Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada laikā samazinājies par 10.5%. Protams, vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka recesija padziļināsies, turklāt visai pamatīgi, taču tikai ļoti lieli pesimisti domāja, ka kritums būs tik straujš.

Tiesa, šobrīd situācija arī attiecībā uz retoriku ir izveidojusies citādāka.

Piemēram, premjers Ivars Godmanis faktiski ir atgriezies savā deviņdesmito gadu sākuma darba stilā, kad viņš to vien darīja, kā atkārtoja - jā, ir slikti, bet būs vēl štruntīgāk. Droši vien vismaz attiecībā uz šo apgalvojumu beidzot var teikt, ka Latvijā ir kaut viens politiķis, kura teiktajam var ticēt. Taču šeit slēpjas kāda būtiska problēma - līdz šim mēs esam dzirdējuši tikai to, cik kam ir jānogriež, par cik kaut kas ir jāsamazina un cik lielā apmērā no kaut kurienes ir jāatlaiž.

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Izrādās, ka vismaz četrus miljonus latu gadā valsts varētu ietaupīt uz mobilo sakaru izmaksu rēķina vien.Db viedoklis: Ierēdņu privātās sarunas nav jāapmaksā valstij

Turklāt, nevis pārtraucot runāt un sūtīt īsziņas vispār, bet gan optimizējot ministriju un to pakļautības iestāžu izdevumus šajā jomā. Turklāt, patiesību sakot, būtu jāveic tikai trīs būtiski pasākumi, lai ekonomija jau būtu teju garantēta.

Pirmkārt, rūpīgi jāpārbauda, vai līdz šim piekoptā mobilo sakaru operatoru izvēle ir bijusi pietiekami efektīva. Otrkārt, katru mēnesi tomēr būtu jāveic zināma analīze, cik nepieciešami ir bijuši valsts amatpersonu, ierēdņu radītie tēriņi, čalojot pa savu mobilo tālruni. Protams, ja ir veiktas darba sarunas, par tām nebūtu jāmaksā pašam runātājam, neatkarīgi no tā, kur viņš strādā — valsts, pašvaldību vai arī privātajā sektorā.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Tā vien izskatās, ka ekonomiskās krīzes ietvaros plašumā vēršas daudzmiljonu galvojumu prasīšana valdībai.

Par šādu soli domā darbarīku ražošanas uzņēmums Rebir, prasot 9 miljonu ASV dolāru lielu galvojumu. Protams, salīdzinot ar tām summām, kas ir galvotas Liepājas metalurgam, kā arī tām, kas tiek un vēl tiks grūstas Parex bankā, tāds nieks vien ir, taču miljoni vienalga sanāk, pat pārrēķinot latos.

Šādu uzņēmumu rīcību var ļoti labi saprast - lai attīstītos, ir nepieciešams piesaistīt kredītresursus, taču pateicoties pašreizējiem apstākļiem, tirgus situācijai, privātās komercbankas daudzos gadījumos nevēlas riskēt, izsniedzot tik lielus kredītus, savukārt valstij piederošā Hipotēku un zemes banka nu diez vai ir spējīga viena pati kreditēt visu Latviju. Tādējādi acīmredzot ir pēdējais laiks sākt domāt par speciāla valsts fonda izveidi šādu uzņēmumu atbalstam, lai mēs vienā brīdī nenonāktu situācijā, kad ražošana valstī ir apstājusies, bet lielākie budžeta tēriņi ir saistīti ar pabalstu izmaksām bezdarbniekiem.

Latvijas politiski sabiedriskajā dzīvē arvien vairāk ir vērojama zināma rosīšanās: vieni aicina stāties savā partijā, otri - pirkt vietējās eglītes un apkaro centienus tēmēt uz Mildu, trešie - parodē reklāmklipus un izvirza ultimātus Rīgas mēram.

Protams, to visu var mēģināt saukt par sociālajām kampaņām, sabiedrības izglītošanu, rūpēm par vietējiem ražotājiem utt. Taču vēl to var nodēvēt par priekšvēlēšanu kampaņu norisi pilnā sparā. Turklāt visai prastā līmenī.

Vislabāktas ir izdevies pilnīgi pretējiem blokiem - TB/LNNK un Saskaņas centram, savstarpēji apmainoties ar laipnībām reklāmas videoklipu veidā. Vispār jau dažādas partiju kampaņas ir normāla demokrātijas prakse, kas tiek īstenota lielā pasaules daļā. Taču mūsu gadījumā nu jau ir jārunā par dažām niansēm.

Pirmām kārtām aizdomīgi ir vienas otras partijas centieni šādu politaģitāciju nodēvēt par sociālo kampaņu. Tātad nav izslēgts, ka tai iztērēto naudu tiks mēģināts neuzrādīt kā priekšvēlēšanu kampaņas tēriņus. Vēl nesenā pagātnē burtiski no visām malām gāzās dažādu tā saucamo trešo personu radīti pozitīvisma kampaņas produkti, un pašreizējā brīdī KNAB vēl joprojām mēģina šajā sakarā tiesāties ar vienu no partijām par aptuveni vienu miljonu latu. Starp citu, tieši to partiju, kas tagad gana intensīvi aicina cilvēkus stāties savās rindās. Savukārt attiecībā uz dažādiem ultimātiem galvaspilsētas amatpersonām, jāteic sekojošais - nav jau, protams, Rīgas atslēgas nokļuvušas tajās prasmīgākajās rokās, tomēr...

Ar lielu pompu izveidotā Rīgas domes Pretkorupcijas komisija atradusi visai interesantu veidu, kā laikos, kad valsts un pašvaldību iestādes tiek aicinātas strādāt taupības režīmā, iztērēt 6 669 Ls.

Dīvainākais šajā gadījumā ir tas, ka patiesībā nav īsti skaidrs, kāds tad īsti būs sausais atlikums no Latvijas un Nīderlandes nodokļu maksātāju apmaksātajām pretkorupcijas ekspertu aktivitātēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, piemēram, Delnas pārstāvju līdzdalība Latvijas Kuģniecības privatizācijas procesa novērošanā nekādi nespēja novērst privatizācijas caurspīdīguma apšaubīšanu, bet šīs organizācijas noslēgtais līgums ar aģentūru Jaunie 3 brāļi nav spējis mazināt nodokļu maksātāju aizdomīgo attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības procesu. Varētu jau cerēt, ka par domes piešķirtajiem līdzekļiem Delna algos kādu patiešām kompetentu ekspertu, kurš dienu dienā rūpīgi vētīs visus galvaspilsētas pašvaldības lēmumus, piemēram, par zemes iznomāšanu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršanu utt. Taču tiek vēstīts, ka Delna darīšot vien to, ko līdz šim jau darījusi brīvprātīgi, vien beigās tapšot kāda uz kvantitatīvām un kvalitatīvām pētījumu metodēm balstīta analīze, kas ļaušot izvērtēt, vai "pretkorupcijas plāni pietiekami detalizēti uzrunā galvenās riska korupcijas zonas un sniedz risinājumu". Pagaidām izskatās, ka vienīgie patiesie ieguvēji būs Delnas algotie eksperti un varbūt vēl daži galvaspilsētas domnieki, kas, iespējams, cer, ka Delna nekodīs rokā, kas to baro.

Eiropas Parlaments pieņēmis kārtējo direktīvu, nosakot, ka automašīnām, ko izmanto valsts iestādes, ir jābūt pēc iespējas energoefektīvākām.

Uzreiz jāteic, ka šāds lēmums acīm redzami neiekļaujas pašreizējās ekonomiskās situācijas kontekstā ne Latvijā, ne arī citur Eiropā, turklāt tā vien izskatās, ka minētajā lēmumā ir atstāts pietiekami daudz variantu, lai attiecīgās prasības varētu apiet.

Protams, zaļās idejas, rūpes par vides aizsardzību ir visnotaļ apsveicamas — būtu tikai labi, ja visā tautsaimniecībā tiktu izmantotas tikai tādas tehnoloģijas, kas vidi piesārņotu minimāli. Taču šis jautājums ir jāskata kontekstā ar visu pārējo ekonomisko situāciju. Tā vien izskatās, ka Eiropas parlamentam ir kaut kad senā pagātnē izstrādāts turpmākās attīstības plāns nākamajai simtgadei, un Briseles smagnējā birokratizācijas mašinērija neļauj tajā veikt jebkādas korekcijas. Jāņem vērā, ka hibrīdauto izmaksas ir ievērojami dārgākas par līdz šim ierastajiem auto gan attiecībā uz iegādi, gan arī servisa pakalpojumiem.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Latvijas valdība pagājušās nedēļas sākumā nolēma mainīt nākamā gada IKP no pozitīvas plus 2% līmenī līdz negatīvai - mīnus 1%.

Diemžēl burtiski dažu dienu laikā noskaidrojās, ka jau šobrīd situācija ir krietni vien draņķīgāka: IKP kritums šā gada 3. ceturksnī ir mīnus 4.2%, savukārt ārējās tirdzniecības bilance ir pasliktinājusies.

Acīmredzot tas liecina, ka valdības nākamā gada prognozes ir novecojušas jau šodien, īpaši jau ņemot vērā ne viena vien eksperta vērtējumu, ka 2009. gadā ekonomikas lejupslīde varētu būt vēl straujāka, nekā šobrīd. Kā netiešs apliecinājums tam ir arī starptautiskās reitingaģentūras Moody's rīcība tieši tajā dienā, kad noskaidrojās lielais Latvijas IKP pieauguma kritums, pazeminot mūsu valsts kredītreitingu.

Viena no būtiskākajām atbalsta formām, ko uzņēmēji jau ilgstoši ir prasījuši valdībai (turklāt neatkarīgi no tā, kas to vada), irnopietna, efektīva eksporta garantiju sistēma.

Teju vai pēc ilga un mokoša darba Ekonomikas ministrija kaut ko līdzīgu šādai sistēmai ir izdomājusi.

Jēdziens kaut ko līdzīgu šeit jālieto tāpēc, ka šīs atbalsta formas mērķauditorija - uzņēmēji ir sašutuši par tajā paredzētajiem nosacījumiem. Respektīvi, šo garantiju saņemšanas shēma, uzņēmējuprāt, ir izstrādāta tik sarežģīta, ka uzņēmumam parastajam rēķināties ar atbalstu ir gandrīz vai naivi. Protams, ņemot vērā, ka šim mērķim atvēlētais finansējums ir salīdzinoši niecīgs - vien 30 miljoni eiro, ir jābūt noteiktam sietam, ar kura palīdzību būtu iespējams noteikt, kuru uzņēmumu atbalstīt, bet kuru - ne.