Izskanējis, ka pēdējā laikā lielākais Latvijas uzraugs — Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir nācis klajā ar vienkārši ģeniālu, taču visai neskaidru ideju. Proti, krīzes skartajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm būtu labi pāriet uz eiro, formāli nepievienojoties eiro zonai.
Par to, ka pāreja uz eiro būtu ļoti izdevīga vietējai tautsaimniecībai, šķiet, nevienam šaubu nav. Tas palīdzētu risināt ne vienu vien problēmu gan saistībā ar kreditēšanas jautājumiem, gan samazinātu izdevumus, kas rodas, konvertējot valūtu.
Turklāt, ja visā ES teritorijā (protams, tradicionāli izņemot Lielbritāniju un Zviedriju), būtu viena valūta, tad būtiski atvieglotu dzīvi eksportētājiem. Tajā pašā laikā minētais SVF paziņojums ir gana pārsteidzošs un pat nedaudz neizprotams. Jāatgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savulaik ir skaidri norādījusi — kamēr kāda valsts nebūs izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus, nevar būt runas par eiro ieviešanu. Savukārt doma par vienpusēju eiro ieviešanu kaut vai tikai Latvijā ir tehniski teju neiespējami — bez pozitīva ECB lēmuma diez vai mums atradīsies tik daudz eiro, lai veiksmīgi varētu izņemt no apgrozības latus. Tas nozīmē, ka varianti ir tikai divi.
Pirmkārt, ECB var paziņot, ka to diez ko neinteresē SVF viedoklis, un nekādas eiro ieviešanas bez kritēriju ievērošanas Austrumeiropā nebūs. Tiesa, lai gan šāda iespēja ir visai reāla, tā būtu pietiekami liela liekulība — starp pašreizējām eiro zonas valstīm var atrast ne vienu vien, kas nu nekādi neatbilst slavenajiem Māstrihtas kritērijiem. Otrkārt, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, par tabu tēmu vairs nevajadzētu uzskatīt sarunas par eiro zonas paplašināšanu ar politisku lēmumu. Turklāt, jo ātrāk, jo labāk. Tiesa, šeit jau pieminētajam valstu blokam būtu jāsaprot, ka būtu lieki gaidīt, kamēr ECB nolems: nu labi, ja reiz tai Austrumeiropai klājas tik grūti, lai jau tā pāriet uz eiro. Arī ar vienas Latvijas vai kādas citas valsts klusu pīkstēšanu te nebūs līdzēts. Tas nozīmē, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir jāieņem vienāda pozīcija šajā jautājumā, izsakot skaidru prasību Eiropas Komisijai.
Šeit varētu parādīties arī SVF loma… Līdz šim jau vairākkārt ir izskanējušas versijas, ka eiro ieviešana būtu labs atbalsts konkrētajam reģionam, taču nu šādas idejas sakarā izskan pietiekami autoritatīvas organizācijas vārds ļoti prestižā plašsaziņas līdzeklī — Financial Times. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā mēs varam mēģināt izmantot SVF kā partneri sarunās ar Eiropas institūcijām, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu.
Jāņem gan vērā, ka Eiropas birokrātija uz dažādiem pavērsieniem parasti mēdz reaģēt visnotaļ lēni, kas nozīmē vien to, ka arī šāda veida pārrunas varētu prasīt vairākus gadus. Savukārt, runājot par izskanējušo ideju, ka Centrālā un Austrum-eiropa varētu ieviest eiro bez iestājas eiro zonā, diez vai to varētu uzskatīt par reālu iespēju.
