Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.
Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?
Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.
Kā pirmā darba pieredze klientu apkalpošanā palīdzēja Jums jurista amatā un palīdz arī tagad – vadīt juridisko daļu?
Ja skatāmies filozofiski, tad visa mūsu dzīve ir klientu apkalpošana. Atšķiras tikai klienti – cilvēki mums apkārt. Mājās tie ir ģimenes locekļi, kuriem reizēm nepieciešama palīdzība, darbā tie ir kolēģi un, protams, piedāvātā produkta vai pakalpojuma patērētāji. Intensīvs darbs ar klientiem uzlabo komunikāciju, tu iemācies klausīties, sadzirdēt un sajust cilvēku patiesās vajadzības. Šādas prasmes ir būtiskas arī juristam un vadītājam, jo pamatā vienmēr ir kāds jautājums, kas ir jāatrisina, mijiedarbojoties ar citu, un efektīva palīdzība var būt, tikai izprotot to, kas nepieciešams, par ko reizēm pats klients vai padotais nepasaka verbāli. Turklāt darbs ar klientiem, viņu jautājumu risināšana rada lielāku empātiju pret cilvēkiem. Juristi savas profesionālās darbības dēļ bieži ir ciniski, jo izskata problēmas caur likumu un dokumentācijas prizmu. Pateicoties iespējai iepazīties ar klientiem personīgi, es varu vieglāk iedomāties cilvēku aiz konkrēta stāsta. Tas ļauj attīstīt iejūtību, iedvesmo pieiet problēmai personiskāk, veicina emocionālo inteliģenci. Rezultātā ieguvēji ir visi.
Kādas Jūs redzat atšķirības darbā juridiskajā birojā un atsevišķa uzņēmuma juridiskajā departamentā (“inhouse”)?
Ņemot vērā to, ka advokātu biroju pakalpojumus izmanto, kad ir nepieciešama palīdzība tiesvedībā, darba modeļa izstrādē jau pēc pieņemta lēmuma, tādu biroju darbinieki “pieslēdzas” uzņēmumiem uz konkrētu laiku. Viņi apkalpo lielu skaitu dažādu klientu un strādā ar milzīgu lietu daudzumu. Tas, no vienas puses, ļauj iegūt plašu redzesloku un zināt katras jomas pamatus, bet neļauj būt blakus visos biznesa attīstības posmos. Savukārt strādājot uzņēmumā, man ir tikai viens klients, kura jautājumi tiek risināti – mans darba devējs. Priekšrocība strādāt uzņēmuma štatā ir informācijas pieejamība. Advokāti strādā ar to, ko viņiem iedod klients, kā arī viņu viedoklis par lietu tiek veidots galvenokārt no klienta sniegtās informācijas. Savukārt manā gadījumā vienmēr var noskaidrot iekšējus lietas apstākļus, komunicējot ar iesaistītajiem kolēģiem, un saņemt visus nepieciešamos datus. Tāpat arī iedziļināšanās jautājumā – ja biroja advokāti strādā ar daudzām tiesību jomām, tad iekšējais juridiskais departaments vienmēr strādās ar tām tiesību jomām, kas nepieciešamas pašam uzņēmumam. Tas nav ne labi, ne slikti, vienkārši šāda atšķirība pastāv, un katrs izvēlas to, kas viņam vairāk patīk. Man iet pie sirds iespēja strādāt tiešā saskarsmē ar biznesa gaitu, būt blakus lēmuma pieņemšanā, stratēģijas un taktiskā plāna izveidē, kā arī operatīvā darbībā. Tādējādi es labāk jūtu savu piederību uzņēmumam un redzu iespējas veicināt tā attīstību, kas ļoti motivē.
Kādus uzdevumus ikdienā risina “4finance” juridiskā daļa? Pastāv uzskats, ka finanšu jomas juristi nodarbojas tikai ar norēķinu, kreditēšanas un parādu piedziņas jautājumiem. Vai tas tā patiešām ir? Ar kādiem citiem jautājumiem Jums un Jūsu kolēģiem nākas saskarties?
Protams, ka uzņēmuma juridiskā daļa nodarbojas gan ar kreditēšanas, gan piedziņas jautājumiem, gan vairākām citām lietām. Piemēram, svarīgākā funkcija ir licences darbības nodrošināšana, kur ietilpst gan komunikācija ar regulatoru, gan iekšējo procedūru atbilstības pārbaude. Tāpat mēs skaņojam līgumus un pārbaudām mārketinga materiālus. Neizpaliek arī atbildes uz komplicētiem klientu iesniegumiem, kā arī sniedzam konsultācijas uzņēmuma darbiniekiem. Vēl būtiska funkcija ir darbība Fintech Latvija Asociācijā AML jomas eksperta lomā un piedalīšanās komplicētajā likumdošanas procesā – dalība likumprojektu apspriedē, komentāru sniegšana.
Ar kādiem izaicinājumiem, Jūsuprāt, jurista darbā nākas saskarties visbiežāk? Vai varat pieminēt gan vispārīgus, gan personīgās pieredzes piemērus, kas raksturīgi tieši “4finance” darbības jomai? Kādas zināšanas, prasmes vai arī rakstura īpašības palīdz tos pārvarēt?
Globāls izaicinājums ir ierobežoti laika resursi, kas pastāv daudzās nozarēs. Jābūt spējīgam salikt pareizas prioritātes un nepārtraukti tās pārskatīt, saņemot jaunus uzdevumus. Vēl viens izaicinājums ir stress. Nepieciešams attīstīt stresa noturību un attiekties pret lietām pareizi. Personīgi man ļoti labi palīdz metode, kad iedomājamies, ka viss apkārt notiekošais ir spēle un apkārtējie cilvēki cenšas izspēlēt savas lomas, bet tu spēlē savējo, no kāda paņemot nepieciešamo informāciju un kādam to iedodot. Jāatceras, ka darbs ir tikai darbs un, ja sākt lietas uztvert pārāk nopietni, rezultātā veiktspēja viennozīmīgi kritīsies. Tāpēc jāspēj arī atpūsties, lai atjaunotu enerģiju. Man palīdz skriešana un riteņbraukšana garās distancēs. Fiziskā slodze palīdz pārslēgties un atbrīvoties no stresa.
Kādam tas var būt atklājums, jo pastāv viedoklis, ka juristi ir individuālisti un mīl strādāt vienatnē, bet arī mūsu darbā liela loma ir komandai un prasmei strādāt kopā. Meklējot risinājumu, ir svarīgi savu, šķietami ģeniālo ideju noprezentēt komandai un iegūt no viņiem kritisku analīzi. Argumentētās diskusijās rodas tieši pareizākais lēmums. Jā, brīžiem ir grūti pieņemt, ka tev nav taisnība, bet ir arī noderīgi spēt pamatot un aizstāvēt savu viedokli, ja tiešām esi pārliecināts, ka esi pareizā ceļā. Kā arī ideju ģenerēšanas procesā un komandas diskusijā bieži veidojas pavisam jauni risinājumi. Esot vadošā amatā, esmu novērojis, ka ar līdzcilvēku atbalstu darbinieks performē labāk un spēj sasniegt augstākas virsotnes.
Jūs strādājat “4finance” jau 12 gadus, tas ir ilgs laiks. Ar ko patīk šis uzņēmums un arī finanšu nozare kopumā, jo pastāv viedoklis, ka tik ilgi strādāt vienā vietā mēdz būt garlaicīgi un pastāv stagnācijas risks?
Var darīt daudz dažādas lietas vispārīgi, un var darīt tikai dažas, bet kvalitatīvi un padziļināti. Esmu strādājis ar dažādiem cilvēkiem, un mans novērojums ir tāds, ka tie cilvēki, kuri bieži maina darba vietu, strādā ar mazāku centību un neiedziļinās lietās tik daudz, kā to dara darbinieki ar ilgu darba stāžu noteiktā uzņēmumā. Juridiskajā daļā strādā cilvēki ar lielu darba pieredzi un ļoti rūpīgi pilda savus pienākumus. Tā notiek, jo viņi ir kvalitatīvi sagatavoti šādam darbam. Normāls laiks sagatavot labu juristu ir vidēji divi gadi – termiņš, kad darbinieks iemācās tikt galā ar saviem pienākumiem, iepazīst un izprot uzņēmuma kultūru, iegūst nepieciešamo reputāciju un izveido noturīgas attiecības ar kolēģiem. Papildu tam, nepieciešams, lai darbinieks izietu vairākus darba ciklus, piemēram, licencēšanu, tiesvedību vai komunikācijas procesu ar regulatoru.
Kā jau minēju, es sāku darbu kā klientu apkalpošanas operators un tad pārgāju uz jurista pozīciju. Vēlāk kļuvu par vecāko juristu un pēc tam par vadītāju. Kā redzams, 12 gadu laikā man ir bijušas vairākas pozīcijas, kurās bija iespējams mācīties un pildīt pavisam dažādas funkcijas. Tāpēc par stagnāciju vai garlaicību nevaram runāt. Papildu tam, pati nozare ir ļoti dinamiska, kaut vai paskatoties, cik bieži mainās tiesiskais regulējums.
Jūsuprāt, kādas izmaiņas tiesību aktos pēdējo 10 gadu laikā ietekmēja nebanku kreditēšanas jomu visvairāk?
Kas ir tiesību akts pēc savas būtības? Tas ir tiesību normu kopums, kas ir sociālo normu daļa. Īsāk sakot, tā ir visu cilvēku vienošanās par to, kā mēs pašlaik vai turpmāk dzīvosim. Sākumā, kad nebanku kreditēšanas nozare tikai paradījās 2008. gadā, regulējums bija samērā vispārīgs un daudzi jautājumi netika atrunāti. Tad sabiedrības pieprasījums pēc grozījumiem pakāpeniski pieauga, jo atklājās daudz nepilnību un komplicētu jautājumu. Likumdevējs, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu, 2015. gadā pieņēma samērā stingrus noteikumus, ierobežojot kredīta kopējās izmaksas. Ņemot vērā, ka arī pēc grozījumiem sabiedrībā pastāvēja jautājumi saistībā ar pārmērīgām parādsaistībām un zemiem iedzīvotāju ienākumiem, tad 2018. gadā tikai pieņemti vēl stingrāki ierobežojumi gan kredīta kopējām izmaksām, gan patērētāju kreditēšanas reklāmai, to gandrīz pilnībā aizliedzot, ar dažiem izņēmumiem. Tāpat nozares uzņēmumu iekļaušana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu sarakstā faktiski pielīdzināja nozari kredītiestādēm, attiecinot gandrīz tās pašas tiesību normas, kaut arī nozare bija ar vidēji zemu risku. Līdz ar to sabiedrība kopumā visu laiku patērētāju kreditēšanas nozari virzīja uz kredītiestāžu biznesa modeļa pusi, jo pastāvēja vispārīgs uzskats, ka kredītiestādes ir daudz rūpīgākas un saudzīgākas pret patērētājiem. Vai tā patiesībā ir, paliek atvērts jautājums.
“4finance” – tā ir liela uzņēmumu grupa, kas strādā vairākās valstīs. Kā tiek organizēts juridiskais atbalsts šādā gadījumā?
Katrā valstī darbojas atsevišķa juridiska persona ar atsevišķu licenci un autonomu biznesa pārvaldi. Latvijā juridiskā daļa nodarbojas ar lokāliem jautājumiem un lokālā biznesa nodrošināšanu un juridisko atbalstu, piemēram, licences iegūšana un uzturēšana. Savukārt grupa nodarbojas ar lielo bildi un globālām lietām, kā, piemēram, parāda vērstpapīri jeb bondi.
Vai tiek organizētas tikšanās ar kolēģiem no citām valstīm pieredzes apmaiņai?
Jā, tādas kopīgās sapulces tiek organizētas regulāri, piemēram, pēdējā notika Prāgā, kur bija iespējams apmainīties ar viedokļiem un izdiskutēt aktuālos jautājumus. Ņemot vērā, ka uzņēmumu grupa ir plaši pārstāvēta Eiropas savienībā, mums ir vienotas direktīvas un regulas, tiesiskais regulējums ir līdzīgs, attiecīgi vienmēr ir ko pārrunāt ar kolēģiem, iegūt jaunu redzējumu. Tāpat pastāv iespēja tieši komunicēt ar jebkuras valsts biznesa pārstāvi, ja ir tāda nepieciešamība.
Ir zināms, ka dinamiskajā uzņēmējdarbības vidē tiesību aktu izmaiņas liek nemitīgi attīstīties un celt savu kvalifikāciju. Vai juristam ir nepieciešams par to domāt pašam un arī pašam meklēt iespējas, vai tomēr darba devējam jāiegulda savos darbiniekos? Varbūt ir kāds piemērs no “4finance” prakses?
Izglītība ir par pašu cilvēku. Var būt izglītots cilvēks bez izglītības un neizglītots cilvēks ar diplomu no prestižas augstskolas. Protams, mēs apmeklējam dažādus kursus, ko nodrošina darba devējs, un nepārtraukti mācāmies, tomēr lielākā daļa jaunu zināšanu nāk caur paša ieguldīto laiku un darbu, kā arī caur diskusijām ar uzņēmuma juristiem. Nozare ir ļoti šaura un fokusēta, līdz ar to nākas pašiem meklēt vajadzīgos Latvijas tiesas spriedumus, analizēt Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un valsts iestāžu lēmumus. Diemžēl Latvija ir pārāk maza un mēs nevaram nodrošināt tādu vidi kā lielajās valstīs, kur par katru nozīmīgu spriedumu tiek rakstīti desmitiem zinātnisko rakstu un spriedumi tiek analizēti regulāri izdodamās grāmatās un žurnālos. Vienkāršs piemērs: ieejot grāmatnīcā Lielbritānijā vai Francijā, var pamanīt, ka jurisprudences grāmatām būs atvēlēts bezmaz vesels stāvs, kad pie mums – daži plaukti skapī. Uzskatu, ka jāpalielina kopējais izglītības līmenis. Studenti tiek gatavoti darba tirgum, bet ir maz motivēti turpināt darbu akadēmiskajā vidē un attīstīt tiesību zinātni. Jāpiesaista arī ārvalstu studenti, sadarbībā ar fondiem jāmotivē studenti un absolventi vairāk strādāt zinātniskajā vidē.
Mūsdienīgas tehnoloģijas un mākslīgais intelekts aktīvi ienāk visās darbības jomās. Kā ir Jūsu darbā, kādus rīkus un risinājumus izmantojat? Vai ir potenciāls arī mākslīgā intelekta izmantošanā?
Nosacīti mākslīgais intelekts jau ir ienācis mūsu dzīvē pirms vairākiem gadiem, un mums atliek tikai iemācīties to izmantot. Šeit jautājumu var apskatīt no dažādiem rakursiem. Viens aspekts ir pieejamība, jo daudzi risinājumi tiek attīstīti ārzemju tirgiem un Latvijā nav tik lielu resursu, lai tos lokalizētu. Tāpat jautājums ir par ieviešanu kā tādu. Kādam tik un tā nepieciešams veikt mašīnmācīšanu un nepārtrauktu uzraudzību. Šaubos, ka kāds vēlēsies riskēt ar miljoniem eiro, palaižot mašīnu autopilotā. Labs piemērs ir lidmašīna – mūsdienās aviopilots teorētiski nav nepieciešams, lai lidotu, tomēr visi vēlas, lai pilota kabīnē būtu vismaz divi piloti, pie tam vienlaicīgi, nevis tikai dators. Ar juridiskām lietām ir līdzīgi, vispirms kādam nepieciešams apmācīt mašīnu, tad to uzraudzīt un atbildēt par tās darbību. Vismaz latviešu valodā vēl nav iespējams ģenerēt jēgpilnas atbildes uz klientu vai valsts iestāžu pieprasījumiem. Ģenerētās atbildes bieži sanāk komiskas un vispārīgas. Tādas noteikti nevar sūtīt klientiem, ja mēs vēlamies atrisināt situāciju. Savukārt veidot šāda veida automatizāciju noteiktam uzņēmumam ir ļoti dārgi, jo tirgū ir milzīgs šāda veida speciālistu deficīts, kas uztur augstu pakalpojuma cenu līmeni. Viennozīmīgi nākotnē jurista darbs vairāk līdzināsies procesu administratoram un uzraugam, bet bez juristiem neiztikt.
Šobrīd ir laiks, kad beidzas eksāmeni un sākās uzņemšana augstskolās. Kādi ir Jūsu ieteikumi jauniešiem, kuri ir topošie juridisko fakultāšu studenti?
Mēs vasaras sākumā izsludinājām konkursu uz praksi juridiskajā daļā ar atalgojumu minimālās darba algas apmērā, kas manā ieskatā ir ļoti laba iespēja iegūt unikālas zināšanas un pieredzi. Diemžēl aktivitāti un interesi no studentu puses gaidījām krietni augstāku. Es savā laikā noteikti priecātos par tādu iespēju. Protams, praktikants ir atrasts un šobrīd iegūst vērtīgas iemaņas un padziļinātu izpratni par tirgu, apvienojot to ar jau apgūto teoriju.
Topošajiem juristiem noteikti jāapgūst ārzemju valodas. Angļu valoda, pats par sevi saprotams, bet celt savu konkurētspēju tirgū palīdzēs arī kaimiņvalstu valodu prasmes, piemēram, lietuviešu, igauņu un “4finance” gadījumā – arī zviedru. Valsts institūciju pārstāvji bieži salīdzina Baltijas valstu tiesu prakses savā starpā, un spēja pētīt likumus, anotācijas un tiesu spriedumus oriģinālvalodā noteikti dod lielas priekšrocības. Es augsti vērtēju un cienu cilvēkus, kuri māk, piemēram, piecas valodas.
Mans ieteikums visiem skolēniem un studentiem ir būt aktīviem, jo jūsu vietā neviens neko nedarīs. Tāpat ir jābūt gataviem smagi strādāt, jo augt un attīstīties jebkurā jomā ir nopietns darbs un laika ieguldījums savā nākotnē. Tās ir nepārtrauktas sacensības, kurš ir pirmais, tas uzvar. Tomēr cītīgs un mērķtiecīgs darbs vienmēr atpelnās!