Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.
Darba tirgus prognozes
Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.
Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.
Par pašām pieprasītākajām profesionālajām prasmēm nākamajā piecgadē Baltijā tiek nosauktas iemaņas darbā ar mākslīgo intelektu un lielajiem datiem, tīkliem un kiberdrošību, kā arī tehnoloģiju pratība. Vispārējās spējas piecu vispieprasītāko prasmju sarakstā ir zinātkāre un vēlme mācīties, kā arī noturība un elastīgums.
Tāpat darba devēji norāda, ka globāli visstraujāk pieaugs tādu darbu skaits, kas saistīti ar tehnoloģijām: lielo datu un mākslīgā intelekta speciālisti, programmētāji, inženieri. Visstraujāk samazināsies, savukārt, administratīva rakstura darbi, kas prasa šauru prasmju spektru un viegli automatizējami. Taču neskatoties uz to, ka daļa darbu nebūs vajadzīga, darba vietu skaits pasaulē turpinās augt, un nemainīgi vislielākās nodarbināto skaita ziņā būs ar cilvēkiem paša nepieciešamākā nodrošināšanu saistītas nozares: lauksaimniecība, būvniecība, pārtikas pārstrāde, loģistika. Arī Baltijā paredzama darba vietu skaita palielināšanās. Divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu ir nobažījušies, ka situācija ar talantu pieejamību turpinās pasliktināties, kas norāda uz izaugsmes ambīcijām.
Kā šīs atziņas interpretēt un ko darīt?
Ieteikumi darba ņēmējiem
Manuprāt, ziņojuma vissvarīgākā atziņa ir, ka uzņēmumi turpina plānot izaugsmi un darba vietu skaita palielināšanu. Tas kopumā rada optimistisku skatu nākotnē. Darbs būs, mākslīgais intelekts neaizvietos darbiniekus, bet tikai noteiktas darbības. Baltijā vēl jo vairāk, darba devēji būs ieinteresēti darba spējīgo iedzīvotāju piesaistē to trūkuma dēļ, kas nodrošina zināmas priekšrocības.
Vēl viena laba ziņa: šīs priekšrocības var palielināt, ieguldot savas kvalifikācijas celšanā un papildu prasmju apgūšanā. Pirmkārt, jāaizdomājas par to, kā esošā profesija var mainīties nākotnē. Šeit ir vērts gan sameklēt internetā pieejamos resursus, gan aprunātiem ar saviem kolēģiem, vadītāju, gan iespējams prātā vētrā jāiesaista MI. Jūsu personīgajai prognozei nav jābūt perfektai, ir daudzi faktori, par kuriem nezinām un precīzi pareģot nākotni nav iespējams. Šī vingrinājuma vērtība ir pati dažādu scenāriju izspēlēšanas prakse, savas uzmanības fokusēšanā uz notikumiem, kas var palīdzēt labāk saprast tendences. Otrkārt, balstoties uz iespējamo scenāriju, jānosprauž mērķis iemācīties kādu jaunu prasmi, kas nākotnē noderēs. Tam nav jābūt izaicinošam plānam par augstākās izglītības iegūšanu vai dārgiem kursiem. Var un droši vien pat labāk ir sākt ar maziem soļiem, iestrādāt mini izmaiņu savā darba rutīna, izlasīt kādu eksperta rakstu savai profesionālajai izaugsmei, iziet tiešsaistē pieejamu kursu par kādu tēmu, apgūt kādu IT rīku vai paspēlēties ar MI. Mēs apgūstam jaunas prasmes, mainoties apstākļiem, bieži vien pat nemanot. Pati šī procesa apzināšanās un vadīšana būs lieliska priekšrocība nākotnes darba tirgus pārmaiņās, jo tas ļaus mums stiprināt tik aktuālās un dzīvē noderīgo zinātkāri un vēlmi mācīties, un līdz ar to arī elastību un noturību.
Ieteikumi darba devējiem
Lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju, pirmais solis ir noteikt, kuras prasmes ir kritiskas gan šobrīd, gan nākotnē. Pirms trijiem gadiem veiktais ERDA pētījums par pieeju prasmju attīstībai Baltijā rāda, ka darbinieku attīstību stratēģiski plāno mazāk kā trešdaļa uzņēmumu. Ikdienā satiekot daudzus personāla vadītājus, es saņemu apstiprinājumu tam, ka situācija nav mainījusies. Rets darba devējs var pateikt, kādas kompetences uzņēmumā ir obligāti jāuztur vai jāattīsta. Spēja noteikt 3 – 5 svarīgākās prasmes dažādām darbinieku grupām, to skaitā tādas, kas būs aktuālās pēc 5 gadiem, ir izšķiroša, lai veicinātu organizācijas izaugsmi un nepieciešamo pakāpenisko transformāciju.
Otrais solis ir nospraust mērķtiecīgu šo prasmju attīstības plānu, ieskaitot regulāru progresa mērīšanu. Ar pamata darbību saistītajos procesos šādi plāni prioritāro virzienu attīstībai ar izvirzītajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem ir norma, taču apmācību un attīstības jomā tie bieži vien iztrūkst. Šajā posmā ir būtiski arī izvērtēt, kādas attīstības metodes ir tās atbilstošākās katrai no prasmēm, piemēram, vajadzīgas darba pieredzes nodrošināšana, koučings, mentorings, mikro e-apmācības, tradicionālās klātienes mācības, kā arī atrast piemērotus risinājumus. Laba ziņa, ka daudziem uzņēmumiem ir pieejamas valsts subsidētās programmas, piemēram, digitālo prasmju apgūšanai, kas nopietni mazina nepieciešamo ieguldījumu.
Trešais solis ir mācīšanās kultūras veicināšana, atbalstot darbiniekus, kuri alkst pēc attīstības, un stiprinot viņu kopienu. Šajā jomā Latvijā ir daudzi veiksmīgi piemēri gan vietējās, gan starptautiskās organizācijās, kur darbiniekiem tiek piedāvātas e-apmācību platformas, iespējas apmācīt citus, kļūt par mentoriem un mentorējamajiem utt. Galvenais izaicinājums šajā – līdz ar darbinieku individuālo attīstības plānu atbalstīšanu noturēt fokusu uz tām kompetencēm un prasmēm, kas ir noteicošās pamata darbības uzturēšanai un izaugsmei.
Vai nepieciešamība pēc jauno prasmju apgūšanas 70% no strādājošajiem Latvijā ir daudz vai maz? Šo ir grūti novērtēt. Iespējams, arī pēdējā piecgadē divas trešdaļas darba ņēmēju ir apguvuši jaunās prasmes. Pat visticamāk, tā ir, un jauns Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums nav aicinājums darīt vairāk. Jautājums ir, vai mēs varam mācīties gudrāk, t.i. apzinātāk, efektīvāk un savlaicīgāk, lai neliels Latvijas iedzīvotāju skaits ir augstākās raudzes profesionāļu kopiena, gatava nākotnei. Es domāju, ka noteikti varam.
