Ražošana

Balticovo pārvērtības – no brīvām vistām līdz zaļai enerģijai

Jānis Goldbergs,07.01.2025

Jaunākais izdevums

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Tāpēc Balticovo mērķis ir līdz 2027. gadam pilnībā atbrīvoties no sprostiem mūsu uzņēmumā. Tomēr plānojam, ka gan Latviju, gan visu Baltiju kopumā ar 100% olām no ārpus sprostu vistām spēsim nodrošināt jau līdz nākamajām Lieldienām. Mēs esam to pieņēmuši un darām, taču pats projekts pirmkārt ir emocionāla atbildība pret dzīvniekiem. Turklāt šeit ir saskatāms arī ekonomiskais izdevīgums, jo ārpus sprosta vistas dēj labāk, dzīvo ilgāk, jo jūtas labāk, un to nodrošina jaunā pieeja. Eiropā kopumā gan tā visur nav. Vācijā, protams, ir grūti atrast sprostu olas veikalos, Skandināvijā tāpat. Tajā pašā laikā Polijā ap 75% no tirgus ir sprostos turēto vistu olas. Itālija, Spānija arī ir līdzīgā situācijā. Tie ir lielāki tirgi, un pilnīga pāreja notiks labi ja 2030. gadā, tāpēc Balticovo, sekojot nozares tendencēm un esot vieni no līderiem, kā uzņēmums tikai iegūs konkurences cīņā!

Cik sarežģīta ir pāreja uz ārpus sprostu kūtīm tīri no tehnoloģiskā skatupunkta?

Iekārtas, kuras integrējam jaunajās kūtīs, ir vismodernākās, kas pašlaik pieejamas, un arī ļoti dārgas, taču tas ir saistīts ar iekārtu efektivitāti, un te zināmā mērā slēpjas arī ekonomiskais izdevīgums. Piemēram, iekārtas – tās dod iespēju pašu vistu uzsildīto gaisu izmantot ienākošā gaisa uzsildīšanai. Proti, rezultātā vistas tērē mazāk enerģijas, lai sasildītu sevi. Tāpat jaunajās novietnēs emisijas tiek nofiltrētas, tās neaiziet atmosfērā. Visbeidzot – ir siltuma ieguvums ziemā, kas tiešā veidā arī ir līdzekļu ekonomija. Bez visiem šiem ieguvumiem tāpat ir skaidrs, ka nākotne pieder ārpus sprosta vistām. Taču modernas tehnoloģijas ir sarežģītas, un tās prasa inženiertehnisko pieredzi un zināšanas, lai novietnes tiktu pareizi uzprojektētas un uzbūvētas, bet iekārtas – pareizi integrētas. Balticovo attīstās visu laiku, un būvēt vajag nepārtraukti, bet uzņēmuma pirmajos attīstības projektos bija daudz projektēšanas kļūdu, kas nesa papildu izmaksas un laika zaudējumus.

Šobrīd jau sešus gadus ir ļoti cieša Balticovo un arhitektu un inženieru biroja SEP sadarbība dažādu jaunu projektu attīstībā. Ja projektēšanā viss ir pareizi, tad būvniecībā viss iet gludi. Nav papildu izdevumu un laika patēriņa, kas man ir ļoti svarīgi. SEP ir tas Balticovo partneris projektēšanā un būvniecībā, kas bija vajadzīgs, un tas pavēra iespējas veiksmīgi realizēt iecerēto. Ja paraugās uz Balticovo pēdējo piecu gadu panākumiem attīstībā, tad SEP loma ir nenoliedzami liela, tāpēc ar pamatotu optimismu redzu, ka SEP inženieri un projektētāji palīdzēs sekmīgi realizēt mūsu ārpus sprostu projektu. Neslēpšu, ka akcionāru līmenī Balticovo un SEP ir saistīti uzņēmumi. Proti, SEP nav meitas uzņēmums, tomēr saikne pastāv. Kas attiecas uz SEP, tad stāsts ir ne tikai par perfektu projektēšanu, bet arī par to, ka uzņēmums spēj iesaistīties būvniecības sadaļā. Te nav kavēšanās pie publiskās apspriešanas vai IVN, kas nereti nesaistītiem uzņēmumiem ir grūtāk. Proti, ir lielāka paļāvība, un līdzekļi netiek žēloti. Toties, kad atļauja tiek dota, projekts jau ir gatavs un var sākties būvniecība. Tā tiek taupīts laiks, kas dažkārt ir dārgāks par naudu. Līdztekus Balticovo ir ļoti prasīgs pasūtītājs, neraugoties uz to, ka ir saistība ar SEP.

Visu interviju lasiet 7.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo nākamajā gadā plāno palielināt apgrozījumu līdz 150 miljoniem eiro

LETA,30.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS "Balticovo" apgrozījums varētu nedaudz pārsniegt 120 miljonus eiro, bet nākamgad uzņēmums plāno apgrozījumu palielināt līdz 150 miljoniem eiro, pastāstīja "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Viņš uzsvēra, ka 2024.gads "Balticovo" ir bijis pārmaiņu un izaugsmes gads. Uzņēmums turpināja aktīvi ieviest inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, stiprinot savu pozīciju. Gada laikā uzņēmums paplašinājis ārpus sprosta vistu ganāmpulku, kā arī īstenojis vairākus liela apjoma infrastruktūras projektus un sasniedzis nozīmīgus rezultātus aprites ekonomikas principu ieviešanā.

Šogad novembrī "Balticovo" izveidoja pirmo uzņēmuma vistu kūti Igaunijā, kas jau sākusi darbību, un nākotnē plānots Igaunijas struktūru izveidot par būtisku Baltijas brīvo vistu fermu. Tāpat uzņēmums šogad transformēja "Balticovo" vistu kūtis Daugavpilī uz brīvo vistu novietnēm, līdzīgi kā Madonā un Vilcē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB,07.01.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.janvāra numurā lasi:

Statistika

Dzirkstošos vīnus Eiropā ražo mazāk, eksportē vairāk

Tēma

Valdības ilgstoši īstenotā pārtikas cenu politika veicina Latvijas depopulāciju

Nodokļi

Valdība dzīvi padara dārgāku

Lauksaimniecība

Latvija pasaules līderos dzīvu cūku un kazu eksportā

Tūrisms

Maina biznesa fokusu

Portrets

Artūrs Andžāns, Circle-K Biznesa centra vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Jānis Polis, Digitas Latvia izpilddirektors

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs 2024" laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji.

Konkursa "Sējējs" laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zemkopība un lauksaimniecība ir mūsu tautas dzīvesziņa. Tās kopš valsts pirmsākumiem ir bijusi labklājības pamats. Laiki mainās, tomēr nemainās cilvēku vajadzība pēc pārtikas un kvalitatīviem produktiem. Nebaidos apgalvot, ka Sējēju saime vislabāk saprot Latvijas zemi, ciena to un zina tās patieso vērtību. Dziļā cieņā pateicos visiem "Sējējs 2024" balvas laureātiem un pretendentiem par jūsu darbu un sasniegumiem, un novēlu turpināt nest savā sirdī ticību jūsu dzīves aicinājumam un mūsu valstij."

Konkursa "Sējējs 2024" laureāti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Komentāri

Pievienot komentāru