#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.
Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.
Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.
Tikmēr DB lasītāji zinās, ka gadiem ilgi biznesa pasaules dalībnieki pašu mājās un jo sevišķi ārvalstu investori ir kritizējuši tiesiskuma «vidējo temperatūru» Latvijā. Un viena no problēmām, kas nomoka tiesu sistēmu, ir sistemātiska lēmumu neskaidrošana. Ir bijuši brīži, kad šķiet, ka kāds sevišķs spēks tiesnešiem ir aizliedzis sakarīgā un mūsdienīgā veidā komunicēt ar sabiedrību un tā ir kļuvusi par savdabīgu tiesu vides dogmu. Vismaz tāds ir sabiedrības viedoklis. Tiesa ir citās domās, tomēr problēmu apzinās un sola ar sabiedrību komunicēt «vēl vairāk» (plašāk 26.01. DB). Pat tad, ja sabiedrības kurnēšana vai mediju kā sargsuņu riešana nav izmērāma vai nosverama, tiesnesis no tās var iespaidoties, jo esot «tāds pats cilvēks kā citi», kā izskanēja konferencē par sabiedriskā viedokļa ietekmi uz tiesu varu. Tiesneši pārmet medijiem informācijas pasniegšanu «tik tendenciozi». Tomēr mērķi tiesu varai un mediju varai ar atsevišķiem izņēmumiem taču ir līdzīgi. Sargāt valsts tiesiskumu. Patiesa informācija ir neatšķeļama daļa no tā. Un tieši tikpat nozīmīga ir profesionālās ētikas loma. Šķiet, tiesu sistēma nodarbojas ar ienaidnieka meklēšanu, iespējams, lūkojot pēc skaidrojuma zemajam reitingam sabiedrībā. Hei, bet tādā veidā var iet ar dūrēm virsū tiem pašiem investoriem, kuri gadu no gada ir «mazinājuši tiesu reitingu». Piedodiet, bet tas nedaudz atgādina Donalda Trampa attiecības ar presi.
Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus. Savdabīgs piemērs ir tiesas skaidrojums par mājas–kuģa lietu, profesionāli izskaidrojot izskanējušos apgalvojumus par to, ir vai nav tiesas vaina, ka Pāvilostā pietauvots, ja tā var sacīt, likumdošanai nezināms objekts. Kā minētajā konferencē minēja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, joprojām ir gadījumi, kad televīzijas kamera atbildes vietā uz žurnālista jautājumu fiksē tikai aizejošā tiesneša dibenu. Tā arī ir sava veida komunikācija, tomēr sabiedrība sagaida citu sarunas toni.
