#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.
Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.
Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.
Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.
Kā aģentūru LETA informēja Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite, BBN centram pieder zemesgabals Lielupes krastā, un Jūrmalas pašvaldība ļāvusi uzņēmumam izmantot arī savam īpašumam piegulošo ūdenstilpes daļu. Iznomātā ūdenstilpes daļa atrodas teritorijā, ko atļauts izmantot saimnieciskās darbības veikšanai. Nomas līgums starp BBN centru un Jūrmalas domi noslēgts 2013.gada 6.augustā uz pieciem gadiem.
Leite zināja teikt, ka uzņēmums teritorijā veic komercdarbību, taču atļauja tās veikšanai pašvaldībā jāizņem neesot.
Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš aģentūrai LETA atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām. «Peldošajā daļā nekāda veida pasākumi ziemas sezonā nenotiek. Arī vasarā tur pasākumi nenotiek, jo konstrukcija nav aprīkota atbilstoši restorāna vajadzībām. Pērn 1,5 mēnešus īrējām to banketu rīkošanai, bet tas bija īslaicīgi. Citā laikā ne mēs, ne citi komersanti tur neko darījuši nav,» teica Nagliņš.
LJA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne aģentūru LETA informēja, ka peldošā konstrukcija, kas atrodas BBN centra nomātajā Lielupes daļā, Vienības ielas galā, ir reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esoša peldoša konstrukcija-pontons. Peldošās konstrukcijas apsekošana tikusi veikta pirms tās reģistrācijas Kuģu reģistrā, kad LJA Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors veicis objekta apskati un izdevis būves sākšanas apsekošanas aktu.
LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš iepriekš tika izteicies, ka tikai īpašnieks varot uzaicināt LJA un «pateikt, ka es vēlos viņu nodot ekspluatācijā».
Pasākumu rīkošana uz būvniecības stadijā esošas peldošas konstrukcijas var apdraudēt cilvēku drošību.
Lūgta skaidrot, vai šādā gadījumā uz mājas-kuģa var darboties restorāns un notikt pasākumi, Kočāne atzina, ka pasākumu rīkošana uz būvniecības stadijā esošas peldošas konstrukcijas var apdraudēt cilvēku drošību, līdz ar to būvniecības stadijā esošu konstrukciju izmantošana komercdarbībai nav pieļaujama.
Savukārt skaidrojot, kā kompetencē būtu nodrošināt to, lai uz ekspluatācijā nenodota peldlīdzekļa nenotiek komercdarbība vai pasākumu organizēšana, Kočāne LJA atbildību nesaskata: «Pašvaldības dome, pamatojoties uz likumā Par pašvaldībām noteikto kompetenci, var paredzēt kārtību, kādā ir atļauts izvietot un izmantot peldošās konstrukcijas pašvaldības teritorijā esošajos publiskajos ūdeņos. Pašvaldības dome var apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.»
«Pašvaldības domei, nosakot šo kārtību, ir jāparedz ierobežojumi būvniecības stadijā esošu konstrukciju izmantošanai komercdarbībā, kā arī jākontrolē, lai pašvaldības teritorijā esošajos publiskajos ūdeņos izvietoto peldošo konstrukciju izmantošana neapdraudētu cilvēku drošību,» uzskata LJA.
Pēc informācijas saņemšanas par to, ka uz minētās peldošās konstrukcijas tiek rīkoti publiski pasākumi, LJA nosūtījusi Jūrmalas pilsētas domei vēstuli, kurā norādīts, ka šīs peldošas konstrukcijas izmantošana var apdraudēt cilvēku drošību un ka tieši pašvaldībai atbilstoši likumam jāparedz ierobežojumi šādu konstrukciju izmantošanai komercdarbībā.
Jūrmalas domei par situāciju ir pretējs skatījums un arī tā negrasās uzņemties atbildību par to, lai no drošības viedokļa nepārbaudīta konstrukcija netiktu izmantota cilvēku apkalpošanā.
Jūrmalas domes pārstāve Leite aģentūrai LETA pauda nostāju, ka pašvaldība nevar uzņemties atbildību par procesiem, kas ir citu institūciju, šajā gadījumā LJA, pārraudzībā, jo pašvaldība nereģistrē un nekontrolē LJA reģistrētās konstrukcijas.
Jūrmalas dome uzsver, ka peldlīdzekļu reģistrācija un statusa noteikšana, līdzīgi kā sauszemes transportlīdzekļu reģistrācija un statusu noteikšana, ir noteiktu institūciju kompetencē. «Peldlīdzekļi nav būves, tie nav jāsaskaņo pašvaldībā - attiecīgi pašvaldībai arī nav tiesību objektu kontrolēt vai noteikt sankcijas. Peldlīdzekļu reģistrāciju valstī veic LJA,» skaidroja domes pārstāve.
«Ja LJA ir konstatējusi, ka minētais objekts ir nedrošs, LJA ir tiesības to izslēgt no kuģu reģistra, kā arī vērsties pie peldošās konstrukcijas īpašnieka, kas to ir reģistrējis. Pašvaldība ir vērsusi LJA uzmanību uz jau pastāvošo tiesisko regulējumu. Proti, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu LJA uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā veic kuģu pārbaudes,» sacīja Leite un norādīja, - ja patlaban normatīvajos aktos ir noteikts, ka kuģu reģistrā reģistrētos peldlīdzekļus pārbauda LJA, tad nav skaidrs, uz kāda pamata LJA ieskatā pašvaldībai būtu jādublē šī funkcija.
«Pašvaldība uzskata, ka ir vērtējama nepieciešamība pilnveidot tiesisko regulējumu, jo secināms, ka kuģu reģistrā reģistrētu peldlīdzekļu kontroli vai pārbaudi kuģu reģistrators faktiski neveic,» norādīja pašvaldības pārstāve.
Pašvaldība savu viedokli ir nosūtījusi arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai. Atsevišķs regulējums nepastāv arī citās pašvaldībās, tātad šis jautājums varētu būt saistošs arī citām pašvaldībām, uzskata Jūrmalas dome.
Leite uzsvēra, ka pašvaldība uz šīs konstrukcijas nav saskaņojusi nevienu publisku pasākumu un līdz ar to arī neatbild par konstrukcijas īpašnieka rīkotajiem privātajiem pasākumiem.
Kā ziņots, šoziem sabiedrības uzmanības lokā nonāca Pāvilostas novadā tapusi māja-kuģis, kas jau vairākus gadus atrodas jūras stāvkrastā un skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis. Par šī objekta būvniecību atbildīgs ir uzņēmums SIA Alco, kura īpašnieks ir Argods Lūsiņš.
Lasi Vēl:
Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas
Papildināta - Jūras krastā uzbūvē māju un tiesā pierāda, ka tas ir kuģis
Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni
