Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.
LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.
Kādreiz Tropu tauriņu mājas siltumnīcā bijusi griezto ziedu audzētava, kuras nesošajās konstrukcijās (karkasā) ir izmantotas mazbānīša sliedes. K. Ozoliņš stāsta, ka siltumnīcas restaurēšanā un izveidošanā tika ieguldīti vairāki desmiti tūkstoši eiro.
Senāk, lai ieietu tauriņu mājā, bija jāmaksā papildu ieejas maksa, jo pirmos piecus gadus šis bija privāts bizness. Tā kā privātajam uzņēmējam attīstījās lielāki projekti, kam bija jāvelta vairāk laika, pēc savstarpējas vienošanās Tropu tauriņu māja pilnībā pārgāja LU Botāniskā dārza rīcībā. Kaut arī ieejas maksa Botāniskajā dārzā palielinājās, tomēr finansiālā ziņā apmeklētāji bija ieguvēji, jo nebija vairs jāiegādājas atsevišķa ieejas biļete tauriņu mājā. «Atsevišķi Tropu tauriņu mājas uzturēšanas izmaksas ir grūti aprēķināmas. Vai tauriņu māja Botāniskajam dārzam ir rentabla? Kopš Tauriņu mājas pievienošanas Botāniskajam dārzam neesam atsevišķi kontrolējuši tās apmeklētāju skaitu, tomēr varu teikt, ka šis ir viens no atraktīvākajiem Botāniskā dārza elementiem,» komentē LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs.
K. Ozoliņš stāsta, ka dabā tauriņi pārsvarā sastopami klajās, saulainās vietās. Tie pārtiek no ziedu nektāra un dažādu augļu sulas. Viņš ir pārliecināts, ka Tropu tauriņu mājā ikvienam ir iespēja piedzīvot tropu eksotiku. «Pie mums ir iespēja ne tikai redzēt dažādāko krāsu un formu tauriņus, bet arī izbaudīt īstu tropu klimatu uz savas ādas, jo Tropu tauriņu mājā temperatūra ir līdz +30 grādiem un gaisa mitrums ir 80%. Paaugstināta temperatūra un mitrums tiek uzturēti, jo šādos klimata apstākļos gan tropu tauriņi, gan augi jūtas vislabāk,» komentē K. Ozoliņš.
Uz jautājumu, cik tauriņu vidēji atrodas šajā mājā, K. Ozoliņš atbild: «To nav iespējams precīzi pateikt. Var iet un skaitīt, bet tas nav vienkārši, jo daļa tauriņu, ir ļoti kustīgi, bet otra daļa prot labi maskēties, sēžot starp augiem. Ja to blīvums būtu par lielu, tad pazustu dabiskums, un būtu tāds kā mušu bars. Ja runājam par kādas konkrētas sugas, piemēram, Dienvidamerikas tauriņa – Zilā morfīda - mūžu, tas ir trīs līdz četras nedēļas. Tauriņu kūniņu iepirkums svārstās no 200 līdz 300 eiro. Kūniņu cenas variē atkarībā no tauriņu sugas. Vienā reizē tiek sūtītas no 100 līdz 150 kūniņām. Gadās arī tā, ka kāda no kūniņām transportējot aiziet bojā. Kūniņu šķilšanos ietekmē daudzi faktori, un arī dabā ne no visām kūniņām vienmēr izšķiļas tauriņi.»
Gadu laikā tauriņu mājā par populārākajiem tauriņiem ir kļuvuši Zilais morfīds un Atlasa pāvacis, kas ir tauriņš ar pasaulē lielāko spārnu virsmas laukumu. Zilais morfīds atceļo no dažādām Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīm, bet Atlasa pāvacis - no Dienvidaustrumāzijas. «Botāniskais dārzs tauriņu kūniņas neiepērk no audzētājiem, bet gan no izplatītājiem Eiropā, un tie, savukārt, sadarbojas ar visas pasaules tauriņu audzētājiem,» stāsta K. Ozoliņš.
Tauriņi attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, ko veido četras stadijas - ola, kāpurs, kūniņa un tauriņš. «Kad tauriņš ir iekūņojies, audzētāji kūniņas no augiem salasa kā ogas, ieliek putuplasta iedobē, lai tās transportēšanas laikā būtu pasargātas. Putuplasts ir arī labs siltuma izolators. Ar kurjera pastu mums kūniņas divu dienu laikā nogādā Botāniskajā dārzā,» teica K. Ozoliņš.