Jaunākais izdevums

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15. gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem bija izveidojusies amatnieku pilsētiņa. Gadsimtu vēlāk Krimuldas muiža izveidojās par feodālu īpašumu ar patstāvīgu saimniecisku vienību – muižu, kas tika būvēta pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817. gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts, Johans Georgs Līvens. Viņš Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to parku.

Laika posmā no 1920.-1924. gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, un 1921. gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas pēcāk nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un tur izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības funkcija.

Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, un tiek piedāvāta iespēja pārnakšņot Krimuldas muižas viesnīcas vai hosteļa tipa apartamentos.

Krimuldas muižu tiek piedāvāts iegādāties ar «SEB bankas» hipotekāro kredītu un kredīta ikmēneša maksājums paredzēts 9908 eiro apmērā.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka 13 ēku un sešu zemesgabalu ar kopējo platību 27,86 hektāri īpašnieks ir SIA «Rehabilitācijas centrs «Krimulda»».

2018.gadā «Rehabilitācijas centrs «Krimulda»» strādāja ar 615 650 eiro apgrozījumu un cieta 22 177 eiro zaudējumus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 268 900 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir SIA «Krimuldas projekts». «Rehabilitācijas centrs «Krimulda»» patiesais labuma guvējs ir Arturs Jeresjko, informē ziņu aģentūra LETA.

Ukraiņu izcelsmes uzņēmējs Jeresjko ir daudznozaru kompānijas «Grata» prezidents, strādā ar nekustamajiem īpašumiem, importu, eksportu, krievu medijiem. Savulaik bijis «Ogres komercbankas» un vairāku ārzemju banku padomēs, darbojas arī apdrošināšanas biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons,18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID ļauj atjaunot Avenam piederošā uzņēmuma SIA Klauģu Muiža saimniecisko darbību

Db.lv,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Klauģu Muiža” ir saņēmusi pozitīvu lēmumu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas ļauj atjaunot savu saimniecisko darbību pēc iepriekšējā apturēšanas lēmuma, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

2023.gada 5.jūlijā VID lēma apturēt SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību, norādot uz vairākiem pārkāpumiem.

Pēc VID veiktās pārbaudes un novērtējuma, tika secināts, ka SIA “Klauģu Muiža” ir izpildījusi visas prasības, kas bija noteiktas saimnieciskās darbības atjaunošanai. Tāpēc VID, balstoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.2 panta noteikumiem, ir nolēmusi atjaunot SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību.

Šis lēmums nodrošina arī citas atļaujas SIA “Klauģu Muižai”, tostarp atļauju veikt komercreģistra reorganizāciju, dalībnieku maiņu, un kapitāla daļu pārvešanu uz SIA “Klauģu muiža RE”. Tas tika noteikts ar nolūku atjaunot uzņēmuma normālu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons,21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Learn IT strādā jau septiņās pašvaldībās

Anda Asere,22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 14.novembrī, Komercreģistrā kopumā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem – Rīgā, liecina Lursoft dati.

Vakar reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls veido 10,97 tūkst.EUR.

Pēc Lursoft datiem, pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «Klauģu muiža RE» – tā reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 3 tūkstoši eiro.

SIA «Klauģu muiža RE» vienīgais dalībnieks ir Kiprā esošajam Abacus (Cyprus) Limited piederošā SIA «Klauģu muiža», kurai pieder arī Madonas novadā esošā SIA «Ezermaļu mežu īpašumi».

Visos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts krievu miljardieris Pjotrs Avens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Avena fondam piederošas ēkas izsole Valdemāra ielā

LETA,24.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons,04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renārs Sproģis ar ģimeni Cēsīs Ruckas muižā izveidojis picēriju “Trattoria”.

Picērijas saimnieki norāda, ka tiek ceptas picas, kas autentiskas Itālijas Neopoles reģionam.

Šī ir viena no retajām Latvijā picērijām, kurā picas tiek ceptas, pilnībā ievērojot itāļu receptūru un metodes. Picas mīkla tiek gatavota no dabīgā ierauga, līdzīgi, kā agrāk latviešu ģimenēs cepa rupjmaizi. Speciāli Itālijā tika piemeklēta un atvesta uz Cēsīm picas krāsns, lai nodrošinātu vajadzīgo temperatūru un analogus cepšanas apstākļus. Šīs krāsns ražotāji ir ģimene, kas ar šo arodu nodarbojas vairāk nekā 150 gadus un vairākās paaudzēs. Arī visas picas sastāvdaļas tiek pasūtītas no Itālijas piegādātājiem, kas tās ražo atbilstoši picu specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents, ar kuru tiks slēgts pirkuma līgums, DB pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Rīgā, Slokas ielā 41A, izsole bija paredzēta 8.martā, tomēr tā nenotika, jo dalībai izsolē bija pieteicies tikai viens izsoles pretendents un, ievērojot ar Rīgas domes 2018.gada 21.novembra apstiprinātā nekustamā īpašuma objekta privatizācijas projekta noteikumus, ar vienīgo izsoles pretendentu tiks slēgts pirkuma līgums.

Pirkuma līgums šobrīd ir slēgšanas stadijā, un to plānots noslēgt šonedēļ, informē M. Vilemsons.

Db.lv jau rakstīja, ka īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons,06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pozitīvi pieaugoša ir tendence iegādāties un atjaunot vēsturiskās ēkas. Interese ir gan par sabrukušām saimniecības ēkām, gan nodzīvotām muižu kungu mājām, bet noteicošais, ka paša īpašuma iegādes vērtība nav lielāka par summu, kas nepieciešama ēkas jumta atjaunošanai.

Latvijas Piļu un muižu asociācija regulāri saņem ziņas un zvanus ar jautājumu - kur var atrast sarakstu ar muižām, kas tiek pārdotas? Šāda interese rāda, ka arvien pieaugoša ir cilvēku velme kļūt par kāda vēsturiska objekta īpašniekiem, īstenojot savas radošās idejas un attīstot uzņēmējdarbību vai vienkārši esot tuvāk dabai un radot skaistu vidi sev apkārt.

Publiskais saraksts ar pārdošanā esošām muižām ir neliels, un vienlaikus tas ir īslaicīgs un mainīgs. Šobrīd zināmākās no ilgstoši pārdošanā esošajām muižām ir Krimuldas un Aizupes muižas, kuru cena pārsniedz pat trīs miljonus. Bet no iepriekš prasītā miljona tagad par nieka 350 tūkstošiem, pārdošanā ir varenā Jaungulbenes muižas kungu māja, kam saimnieku meklē jau ilgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Komentāri

Pievienot komentāru