Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.
Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.
“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.
Majoru muiža ir izvietota gleznainā vietā pie Lielupes krasta, Konkordijas ielas malā. Tā atrodas kvartālā, kuru veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un J. Pliekšāna ielas. Nekustamais īpašums ietver plašu zemes gabalu ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri, uz kura atrodas vairākas ēkas. Piekļuve īpašumam ir nodrošināta no asfaltētām ielām, un apkārtējā infrastruktūra piedāvā labas iespējas gan komerciālajai, gan publiskajai darbībai.
Majoru muižas kompleksā ir vairākas ēkas un papildu struktūras. Galvenā administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri un diviem virszemes stāviem atrodas daļēji apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr tai nepieciešami remontdarbi, īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.
Dzīvojamā ēka, ar platību 95,4 kvadrātmetri un vienu virszemes stāvu, ir sliktā tehniskā stāvoklī un tai nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.
Bijusī bērnu nama ēka 1 054,7 kvadrātmetru platībā ar diviem stāviem arī ir sliktā tehniskā stāvoklī un prasa plašus remontdarbus visās jomās – no konstrukcijas līdz iekšējai apdarei. Papildus šīm ēkām teritorijā atrodas arī pagrabs, šķūnis un siltumnīca. Majoru muiža ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Majoru muiža celta 1910. gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta Kurzemes muižkungu fon Firksu vajadzībām kā vasaras rezidence un medību pils. Vēsturiski Majoru muižas komplekss bija majorāts - muiža, kuru nedalītu mantoja dzimtas vecākais dēls vai dzimtas vecākais.
Pēc 1920. gada agrārreformas muiža nonāca valsts īpašumā. Kopš 1924. gada ēkā bija izvietots bērnu nams, vēlāk bērnu bāreņu aprūpes centrs, kas pastāvējis līdz 2006. gada decembrim. 2009. gadā muiža nodota Jūrmalas pašvaldības īpašumā. VNĪ ēku pārņēma 2023. gadā.
#1/2
