Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.
«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.
Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.
Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.
Uz Līgatni E.Dreibants pārcēlies pirms vairākiem gadiem. Viņš pārdevis savu Rīgas dzīvokli un iegādājies arī bijušo Līgatnes dzemdību namu. Tur, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, norit aktīvi remontdarbi, kā arī tiks izveidots dārzs. Pēc Ē.Dreibanta stāstītā, šis projekts būs vairāk komerciāls. «Tā kā es neko citu kā ēst taisīšanu nemāku, tad tur tiks izveidotas naktsmītnes - trīs istabas, kā arī ēkas pirmajā stāvā kafejnīca – restorāns. Doma ir šeit pavāru radošajā mājā iesākto turpināt arī tur,» nākotnes plānos dalās Ē.Dreibants. Viņš cer bijušo Līgatnes dzemdību namu pārveidot aptuveni četru gadu laikā, līdz savai 50 gadu jubilejai. «Nedaudz naudu esmu aizņēmies no bankas, bet lielos parādos negribas līst. Nodosim projekta pirmo kārtu un tad noteikti rakstīsim arī nākamo projekta pieteikumu. Par savu naudu tas nav iespējams,» domā Ē.Dreibants.
Arvien biežāk vērojama tendence, ka atpazīstami Rīgas pavāri atver restorānus reģionos. Pēc Ē.Dreibanta domām, visbiežāk šāds solis ar atgriešanās mājās. Piemēram, savulaik Bibliotēka No1 Restorāns šefpavārs Māris Jansons atgriezies dzimtajā pilsētā Cēsīs, lai drīzumā tur atvērtu restorānu, arī pavārs Jānis Sproģis Cēsīs atvēris restorānu «Jāņoga». «Rīgas pavāri pārceļas uz laukiem, jo viņi ir tur ir gatavi investēt foršās vietās, arī pieprasījums aug. Cilvēki pieprasa kaut ko vairāk nekā ikdienas ēdienu, tad arī rodas piedāvājums. Bija reiz uzskats, ka laukos pelna 100 eiro, Rīgā - 600. Algas jau arī ir vairāk vai mazāk kļuvušas vienādas. Laukos biznesa uzsākšana arī no uzņēmēju viedokļa ir daudz lētāka. Piemēram, ja Rīgā vakaros ir jānodrošina darbiniekiem nokļūšana mājās, tad tas ir daudz dārgāk un sarežģītāk. Laukos tādā ziņā ir lētāk, bet gan šeit, gan Rīgā ir darbaspēka trūkums,» novērojis Ē.Dreibants.
Vēl viena no šīs nozares tendencēm - rīkot vakariņas netipiskās vietās. Tā šogad Līgatnē aizvadīts jau otrais festivāls Pārceltuve, kura ietvaros tika izveidots vienas dienas restorāns. «Pavāri ir radoši cilvēki, vēlas kaut ko vairāk, ne tikai restorānā sēdēt un gatavot. Sezona mums ir tik īsa, tāpēc ir izvēle, vai vakariņot mežā, uz ezera, siltumnīcā vai vienkārši aizbraukt uz restorānu, ieiet telpās un paēst. Tie pasākumi ir nedaudz dārgāki, bet droši vien, ka es labāk izvēlētos tādu. Līdzīgi kā pēdējos gados ir daudz un dažādi festivāli, tāpat arī vakariņas ir savā ziņā mazs festivāls, lai forši pavadītu laiku. Ja radītais produkts cilvēkus ieinteresē, tad var pārdot visas biļetes un tas arī ir bizness. Var izvēlēties - karstā vasaras dienā sēdēt tukšā restorānā vai arī ar restorānu aizbraukt tur, kur cilvēki vēlas tajā brīdī būt,» «pop up» restorānu tendenci komentē pavārs.
Pavārs pastāsta, ka līdz šim par nevienu no projektiem nav domājis komerciāli. «Mēs esam pavāri, mēs neesam biznesmeņi. Jaunas lietas radām emocionāli un intuitīvi. Šo gadu laikā esam aizvēruši vietas Bruņinieku un Smilšu ielā, jo tur intuīcija mūs pievīla un cilvēki nenāca. Bez nekādiem biznesa plāniem. Protams, ka par Līgatni es arī dažreiz domāju – būs, nebūs, bet es nezinu un arī ļoti neplānoju. Lai cik tas banāli skanētu - ja pašam patiks, tad arī viesiem patiks. Ja strādāsi ar sirdi un liksi to labāko, tad arī viesi būs. Skaidrs, ka Līgatne pagaidām ir sezonāla un ziemā klienti vēl nav gatavi braukt ēst ārpus Rīgas. Domājot komerciāli par Līgatni, ir jāskatās un jāsaprot auditorija, darba laiki, kādos strādāt, tad jau kaut kas arī izveidosies,» uzskata pavārs.
#1/55
#2/55
#3/55
#4/55
#5/55
#6/55
#7/55
#8/55
#9/55
#10/55
#11/55
#12/55
#13/55
#14/55
#15/55
#16/55
#17/55
#18/55
#19/55
#20/55
#21/55
#22/55
#23/55
#24/55
#25/55
#26/55
#27/55
#28/55
#29/55
#30/55
#31/55
#32/55
#33/55
#34/55
#35/55
#36/55
#37/55
#38/55
#39/55
#40/55
#41/55
#42/55
#43/55
#44/55
#45/55
#46/55
#47/55
#48/55
#49/55
Bijušais Līgatnes dzemdību nams.
#50/55
#51/55
#52/55
#53/55
#54/55
