Drošība ir pirmajā vietā, par to nav diskusiju, tomēr labi būtu, ja atbildīgās iestādes nepārskatītu jau iepriekš izsniegtās atļaujas un tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips. Tāds ir restorānu īpašnieku viedoklis par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde šogad ir anulējusi vairākas iepriekš izsniegtas atļaujas vasaras terašu ierīkošanai, to pamatojot ar ugunsdrošības normām.
Saskaņā ar Restorānu biedrības aplēsēm, ja terase netiek atvērta, tad restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro. Protams, jebkura nauda nav cilvēku dzīvības un drošības vērta.
Skaidrs, ka vasaras terases nedrīkst traucēt un apgrūtināt ugunsdzēsēju darbu, tās nevar nobloķēt pieeju pie hidrantu akām. Tomēr līdz galam pareiza nešķiet pieeja, kad otrajā gadā tiek anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz trīs gadiem. Jo, saņemot šādu atļauju, uzņēmēji veic investīcijas, plānotos ieņēmumus iekļauj savos finanšu plānos, iespējams, kāds ar to rēķinājies, ņemot kredītu.
Tiesiskā valstī būtu tikai normāli, ja uzņēmējs varētu būt pārliecināts – jebkura atļauja, jebkurš lēmums ir derīgs un spēkā esošs visu tā darbības laiku. Protams, ir saprotami Rīgas pilsētas Būvvaldes argumenti, ka situācija katru gadu mainās, piemēram, pāri ielai parādās jauna kafejnīca vai tiek izbūvēta jauna hidrantu aka, tāpēc saskaņotai vasaras terasei var nākties meklēt citu risinājumu. Tikai tad, lūdzu, tiešām meklējiet citu risinājumu, par tāda nepieciešamību laicīgi (!) informējot restorāna īpašnieku.
Silīcija ielejā Ekonomikas ministrija šogad atvēra LIAA pārstāvniecību globālajā kopstrādes tīklā WeWork – tas nozīmē, ka Latvijas jaunuzņēmumi var izmantot biroja telpas un starptautiskās tīklošanās iespējas gan Sanfrancisko, gan vairāk nekā 50 pasaules pilsētās.
Taču pilnībā nepieņemama ir prakse, ja sezonas sākumā paziņo: jums izsniegtā atļauja, kuras derīguma termiņš ir vēl viens vai divi gadi, tomēr vairs nav derīga, un vasaras terase tiek aizliegta. Taču uzņēmējs tās izveidē ir investējis līdzekļus, ir ar to rēķinājies. Izbrīna tas, kādēļ atbildīgajām institūcijām ir tik grūti ar uzņēmējiem sadarboties kā ar partneriem. Lēmums par jaunas hidrantu akas izbūvi taču netiek pieņemts vienas dienas laikā un tūdaļ sākts īstenot. Kādēļ, piemēram, par šādiem plāniem uzņēmējus, kuru biznesus tas tieši skar, nevarētu informēt jau to rašanās brīdī, pabrīdinot, ka pēc gada vai diviem viņu darbībā gaidāmas izmaiņas?
Pašreizējais variants, kad tikai sezonas sākumā restorānu īpašnieki uzzina – būs vai nebūs, drīkst vai nedrīkst, ir biznesam visnedraudzīgākais. Kā DB norāda uzņēmējs Ēriks Dreibants, ja uzreiz atsaka, tad ir vieglāk, jo var domāt par citiem risinājumiem, apsvērt, vai vispār atvērt konkrētajā vietā restorānu. Viskaitnieciskā ir situācija, kad vispirms pasaka jā, bet pēc tam pārdomā. Valsts un pašvaldību iestādes nedrīkst uzvesties kā klīrīgas jaunkundzes, kas domas maina ik pa dienai, jo uzņēmējs nav kantes piecirtējs, kam būtu jāizdabā nolūkotās kaprīzēm. Neviens taču neiebilst pret kādām jaunām drošības normām, aku izbūvēm utt., ir tikai vēlme, lai par to laikus paziņo un ļauj nostrādāt visu izsniegtās atļaujas derīguma termiņu. Tās nudien nav pārspīlētas prasības no uzņēmēju puses.
