Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.
Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.
Pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 10 000 eiro, izveidota un visās atbildīgajās institūcijās veiksmīgi saskaņota restorāna vasaras terase. Gatavojoties to atklāt arī šosezon, saņemts atteikums. Šāda situācija izveidojusies, jo Rīgas dome, būvvalde un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nolēmuši bez pārejas perioda pāris mēnešus pirms vasaras sezonas sākšanās piemērot 2016.gada 1.spetembrī pieņemtos MK noteikumus Nr.238 Ugunsdrošības noteikumi. «Tas ir diezgan absurdi. Kāpēc tad pirms diviem gadiem visu saskaņoja un atļāva? Ir tomēr kaut kāds paļāvības princips – ja pirms diviem gadiem mums atļāva, mēs ar to rēķinājāmies, ieguldījām naudu, būvējām un tagad mums paziņo, ka tas vairs nav iespējams. Tad jau nevajadzēja toreiz akceptēt, būtu tad citus risinājumus domājuši, vai nebūtu šeit vēruši kafejnīcu vaļā,» skaidro Ē.Dreibants.
Galvenie atteikuma iemesli esot tas, ka iela par šauru, lai varētu ugunsdzēsēji izbraukt, kā arī uz ielas atrodas glābējiem nepieciešamie hidranti. Šīs prasības restorāna īpašniekam esot ļoti labi saprotamas un pieņemamas, taču iebildumi esot pret paļāvības un labas pārvaldības principu neievērošanu. Sarunas ar būvvaldi un citām atbildīgajām institūcijām gan vēl turpināšoties un ir cerība uz kompromisu, pretējā gadījumā no pašvaldības puses tā būšot mazā biznesa iznīcināšana, uzskata Ē.Dreibants: «Lai atpelnītu šos ieguldītos 10 000 eiro, vismaz kādi pieci gadi vajadzīgi. Diez vai arī Valsts ieņēmumu dienests mums tā vienkārši šos zaudējumus norakstīs».
Atklātajā vēstulē LRB aicina veikt grozījumus minētajos noteikumos, nosakot restorāniem pārejas periodu, lai restorāni varētu pielāgoties un tiem netiktu liegta ielu tirdzniecība un vasaras terašu ierīkošana. Ja tomēr normatīvais regulējums šogad tiks piemērots, tad būtiski samazināsies vasaras terašu skaits, jo uzņēmējie vairs neizsniegs atļauju ielu tirdzniecības (vasaras terases) ierīkošanai, īpaši Vecrīgas teritorijā.
Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns Db.lv teic, ka jautājuma risināšanai nesen sasaukta visu iesaistīto pušu, tostarp uzņēmēju, glābēju, Satiksmes departamenta un Rīgas ūdens pārstāvju sanāksme, kuras laikā pārrunāti visi saistītie jautājumi. Tomēr katrai institūcijai ir savas prasības un noteikumi, kas jāievēro. Būvvalde iespēju robežās cenšoties būt pretimnākoša uzņēmējiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Palkavniece skaidro, ka spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka ceļi un piebrauktuves pie ēkām vai būvēm ir jāuztur tā, lai netiktu ierobežota teritorija un traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļuve pie ēkām vai būvēm (MK noteikumu Nr.238“Ugunsdrošības noteikumi 29.punkts). Līdztekus ir noteikts, ka ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju, iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums ir vismaz 3,5 metri (MK noteikumu Nr.333 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 2015-15 "Būvju ugunsdrošība 37.punkts).
«Steidzoties uz ugunsgrēku dzēšanu vai glābšanas darbu veikšanu, ugunsdzēsējiem glābējiem ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk un tuvāk nokļūt līdz notikuma vietai. Gadījumā, ja pa ceļam ir kādi šķēršļi, kā piemēram, izveidota āra kafejnīcas terase, kas aizšķērso ielas daļu, ugunsdzēsēji glābēji zaudēs tik svarīgo laiku, lai šo principā slēgto ielu apbrauktu. Šādas āra terases, kuras reizēm ir izbūvētas, neievērojot noteikto caurbrauktuvju platumu, ierobežo VUGD iespējas nepieciešamības gadījumā operatīvi un bez traucēkļiem nokļūt līdz negadījuma vietai, jo tiek liegta iespēja operatīvajai tehnikai izbraukt cauri ielai. Bet, ja ugunsdzēsēji glābēji steidzas uz ugunsgrēka dzēšanu vai glābšanas darbiem, kur palīdzība ir steidzami nepieciešama kādiem nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem – vai tiešām āra terases dēļ ir jāriskē ar cilvēku dzīvību?,» vaicājoši norāda I.Palkavniece.
Viņa piebilst, ka ir dzirdēti vairāki varianti, ka ugunsdzēsības tehnika varētu braukt pāri izveidotajām terasēm vai apbraukt tās pa ietvi, bet norādām, ka tas arī prasītu laiku transporta izmēru dēļ un tādējādi transports tiktu arī bojāts.