#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.
Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.
«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.
Ziemas garšas festivāla pirmsākumi meklējami nesenā pagātnē – 2017. gadā, kad tā apmeklētāju skaits krietni pārsteidza gaidīto, sasniedzot vairāk nekā 4000 personas. Šā gada pasākumā palielināts restorānu skaits, nodrošinot iespējas ērtāk un ātrāk apkalpot vēl vairāk apmeklētāju – līdz 5000. «Pagājušajā gadā pirmais ziemas garšas festivāls Siguldā notika par godu Latvijai kā Eiropas Gastronomijas reģionam, kad kopīgi ar sadarbības partneriem tika izveidots īpašs koncepts Wild at plate (ar dabu šķīvī – latv. val.). Tā pamatideja ir popularizēt tos produktus un izejvielas, kas ir pieejamas mūsu pašu mežos, upēs vai pļavās aiz mājas loga. Visas gastronomijas reģiona aktivitātes caurvij vietējo produktu un izejvielu izvēle ēdienkartēs – šis princips nemainīgi caurvij arī piedāvājumu Ziemas garšu svinēšanas festivālā,» teic L. Skrodele. Viņa atklāj, ka šādam vienas dienas pasākumam nav būtiskas ietekmes uz naktsmītņu noslogojumu, bet pilsēta iegūst citus pienesumus, piemēram, šādi Sigulda stiprina savu tēlu, kas palīdz piesaistīt viesus no citām pilsētām, līdz ar to ir iespējams tūrisma un viesmīlības jomā izlīdzināt sezonalitātes ietekmi. Arī nākamajos divos ziemas mēnešos Siguldā ir plānotas daudzas sportiskas (tajā skaitā starptautiskas) aktivitātes – gan bobsleja un kamaniņu trasē, Pilsētas trasē un Fischer Slēpošanas centrā, kā arī pērn atklātajā Siguldas Sporta centrā, kur iespējams sasildīties pēc slēpošanas, peldēt, izmantot fitnesa zāli vai āra slidotavu.
Šogad izaicinājumu gatavot uz uguns pieņēmuši un ar ziemīgām garšām pārsteidza restorāns Entresol un šefpavārs Raimonds Zommers, restorāns Ferma un šefpavārs Māris Astičs, Restorāns 3 un šefpavārs Ēriks Dreibants, Kungu Rija un šefpavārs Gvido Skoboļevs, Mālpils muižas restorāns un šefpavāre Aija Gabrāne, Bīriņu pils restorāns un šefpavārs Kaspars Rocēns, Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā un šefpavārs Uģis Veits, kā arī siguldiešu un pilsētas viesu iecienītā kafejnīca Misters Biskvīts. Restorānu sarūpēto garšas baudījumu papildināja vietējie Siguldas novada labumi, tostarp vīni no vīna darītavām Zilver un Krimuldas muiža, dabīgas sulas no Dabas laboratorija, kā arī siltā gelato virtuļi un pašu gatavota šokolāde no Bliss Gelato. «Mums patīk iet ielās un gatavot gan vasarās, gan ziemās, kad patiesībā izvēršas daudz foršāki un emocionālāki pasākumi nekā siltajās vasaras dienās. Mēs šodien galdā celsim aļņa gaļas desiņu kokosus ar fermentētiem kāpostiem, kreptīgu Latvijas zivju zupu, meža cūkas sautējumu ar pupām, kā arī melnā ķiploka šokolādes desertu ar lāceņu krēmu,» atklāj Restorāna 3 pavārs Ēriks Dreibants, kurš priecājas par tendenci, ka Latvijā aizvien biežāk notiek pasākumi par godu ēdienam, kā arī dažādos citos publiskos pasākumos ēdināšanas loma kļūt aizvien lielāka. Viņaprāt, labs piemērs ir Cēsu pilsētas svētki, kad pasākuma organizatori parūpējās, lai pieejamais ēdiens ir nozīmīga svētku sastāvdaļa. Ē. Dreibants uzsver, ka gastronomiskās izpriecas varētu notikt vēl biežāk, jo tirgus vēl nav ar piedāvājumu piepildīts. Taujāts, kādi ir viņa principi, domājot par ēdienkartes izveidi šāda veida pasākumiem, Ē. Dreibants uzsver, ka garšas festivālos, visticamāk, kartupeļiem frī un mednieku desiņām nebūs atsaucība, jo cilvēki vēlas nogaršot kaut ko jaunu un neikdienišķu, bet tai pat laikā ēdienā izmantotajiem pārtikas produktiem ir jābūt saprotamiem.
Savukārt restorāna Ferma pavārs Māris Astičs uzsver, ka šāda veida pasākumus lielākoties restorāni neuztver kā peļņas gūšanas vietu, bet gan iespēju sevi parādīt plašākai publikai. Ferma galdā cēla Latvijas liellopa gaļas burgeru ar biešu biezpiena maizīti un sīpola marinādi, bagātīgu zivju zupu ar dārzeņiem un siltu ābolu un sukāžu strūdeli ar karameļu mērci, kā arī gardus mafinus. «Visi ēdieni ir silti, lai aukstajā laikā var sasildīties. Izvēloties ēdienkarti šādiem pasākumiem ir jāņem vērā laika apstākļi, produktu transportēšanas un uzglabāšanas nianses, jo pasniegt nekvalitatīvu ēdienu ir nepieļaujami. Mēs šeit esam atbraukuši parādīt savu raksturu, garšas, kuras spējam radīt. Tas vairāk ir mārketinga, nevis peļņas dēļ, jo uzreiz ir iespējams redzēt klientu atgriezenisko saikni un ieinteresēt cilvēkus apmeklēt arī mūsu restorānu Rīgā,» atklāj M. Astičs, kurš priecājas, ka dažādi ar ēdienu saistīti pasākumi notiek aizvien biežāk. Turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.
#1/31
#2/31
#3/31
#4/31
#5/31
#6/31
#7/31
#8/31
#9/31
#10/31
#11/31
#12/31
#13/31
#14/31
#15/31
#16/31
#17/31
#18/31
#19/31
#20/31
#21/31
#22/31
#23/31
#24/31
#25/31
#26/31
#27/31
#28/31
#29/31
#30/31
