Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Ēdinātāji un bāru nozares uzņēmumi, atverot terases, kopumā ir spējuši pielāgoties izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, uzskata Latvijas Restorānu biedrībā (LRB) un Latvijas Bāru asociācijā.

LRB prezidents Jānis Jenzis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie novērojumi par terašu atvēršanu liecina, ka vairums uzņēmēju prasības ir centušies ievērot. "Tomēr jāņem vērā, ka pilnībā visas prasības bija zināmas mazāk nekā 24 stundas pirms terašu atvēršanas, kad valdība pieņēma lēmumu. Ja kaut kas nebija, domāju, ka atsevišķiem uzņēmumiem vienkārši vajadzēja dot nedaudz laika vēl pieslīpēties," skaidroja Jenzis.

Vienlaikus Jenzis atzina, ka arī viņš ir redzējis fotogrāfijas sociālajos tīklos, kur bija redzama drošības prasību neievērošana. "Es tomēr gribētu teikt, ka tā ir absolūti mazākā daļa. Negribētos, lai 1% dēļ, kas neievēro, strādāt vairs nedrīkstētu arī pārējie 99%, kas ievēro prasības," sacīja Jenzis un izteica cerību, ka tie uzņēmēji, kuriem pirmajās dienās pēc terašu atvēršanas bijušas problēmas ar drošības prasību ievērošanu, turpmāk kļūs atbildīgāki.

Rīgas galvaspilsētas bāri un kafejnīcas varēs izvietot āra terases visa gada garumā, nevis tikai vasaras periodā. Tāpēc uzņēmēji, kuriem ir šāda vēlme, ir aicināti atstāt āra terases arī rudens un ziemas periodā, informē Rīgas dome.

To paredz "Attīstībai/Par!", "PROGRESĪVO", "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes frakciju vienošanās.

Frakciju pārstāvji uzsver, ka šādi Latvijas galvaspilsētā plānots stiprināt epidemioloģisko drošību un atbalstīs uzņēmējus.

"Ir skaidri pierādījumi tam, ka uzturēšanās ārtelpā samazina Covid-19 infekcijas risku. Pašlaik ir silts rudens, un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus vairāk pavadīt laiku ārpus telpām. Tāpēc esam lēmuši par to, ka terases Rīgas teritorijā varēs atrasties visu gadu. Tā plānots veicināt rīdzinieku un pilsētas viesu uzturēšanos ārā, kā arī sniegt atbalstu krīzes skartajai ēdināšanas nozarei. Labāk būt svaigā gaisā," lēmumu skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas pašvaldībai turpinot realizēt iedzīvotāju balsošanā atbalstītu līdzdalības budžeta projektu, Dārziņu apkaimē pie Daugavas top divas jaunas atpūtas zonas - Jāņogu ielā pie Dārziņu 9. līnijas un Zirņu salā.

Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtā projekta “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos” realizācijas gaitā iepriekšējos gados jau tika izveidotas divas atpūtas zonas Daugavmalā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šogad organizēja iepirkumus abu pārējo atpūtas vietu izveidošanai, kur konkursā uzvarēja SIA "Smart Energy".

Jāņogu ielā 48 pie Dārziņu 9.līnijas ir jau veikta kāpņu izbūve, terases pamatu stiprināšana un koka terases konstrukciju izbūve, sākta gabionu soliņu un pārģērbšanās kabīņu uzstādīšana. Tāpat darbi tiek veikti Zirņu salā. Atpūtas vietu nodošana ekspluatācijā plānota augustā.

Lai ar iedzīvotājiem apspriestu labākos risinājumus, šonedēļ tika organizēta tikšanās ar būvdarbu izpildītāju, būvuzraugu, departamenta Vides pārvaldes darbiniekiem un Dārziņu iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti un precizēti biedrībai interesējošie jautājumi par konkrētu labiekārtojuma elementu - terases, paģērbšanās kabīnes, soliņu, kāpņu u.c. labiekārtojuma elementu izbūvi un to uzstādīšanu labiekārtojamā teritorijā.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstījusi grozījumus pašvaldības noteikumos, kas paredz iespēju uzņēmējiem izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai.

Latvijas Bāru asociācija pašvaldībā iesniedza priekšlikumus par iespēju atvieglot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai darbību, kas šobrīd ir būtiski apgrūtināta saistībā ar Covid-19 izplatību un visā valstī noteiktajiem ierobežojumiem, kad sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Esošais saistošo noteikumu regulējums ļauj ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc ir sagatavoti grozījumi, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai.

Komiteja arī akceptēja ierosinājumu atļaut izvietot ēdienkartes slietņus, kā arī iekārtot mobilu bāru/virtuvi pie pastāvīgas darbības vietas, ārpus terases teritorijas, uz brauktuves, aizņemot daļu no autostāvvietām.

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne visiem iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tomēr ļoti daudz ēdinātāju darbu klātienē atsāks, pēc valdības ceturtdienas lēmuma par galīgajām prasībām āra terašu atvēršanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka starp ēdinātājiem ir ļoti daudz mazo un ģimenes uzņēmumu, kuriem jāsaredz biznesa pamatojums, vai darba atsākšana klātienē, apmeklētājiem atverot terases, būs izdevīga.

Vienlaikus Jenzis uzsvēra, ka daudziem uzņēmumiem lēmums par atļauju sākt terašu darbu ir bijis kā "cerību stars, ka viņi varēs izdzīvot".

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Viņš atzīmēja, ka daudzi nozares darbinieki varēs atgriezties no dīkstāves. "Tas ir ļoti iepriecinošs moments, jo viesmīlības nozare pati par sevi pasaka, ka tā nav pārtikas ražošanas nozare, kas varbūt pēdējā pusgada laikā tāda ir bijusi, gatavojot ēdienu līdzņemšanai. Viesmīlības nozarē ļoti svarīgs ir komunikācijas moments ar viesi, tikšanās ar viņu, pozitīvu emociju radīšana," klāstīja Jenzis.

Viņš minēja, ka prasība par darba laika ierobežošanu no plkst.6 līdz 21 ir kompromisa variants, jo sākotnēji esot runāts par iespēju terasēm strādāt līdz plkst.22. No Jenža teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām uzņēmēji negrasās prasīt darba laika pagarināšanu, lai arī esot bijuši ēdinātāji, kuri bija jau veikuši rezervācijas līdz plkst.22.

Arī prasības par personu skaitu, kuras varēs atrasties pie viena galdiņa, esot kas tāds, kam ēdinātāji jau bijuši gatavi. Paredzēts, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām, no tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Jenzis uzsvēra, ka arī iepriekš, kad ēdinātāju klātienes darbam bija izvirzīti apmeklētāju skaita ierobežojumi, lielu incidentu par šo prasību pārkāpumiem neesot bijuši. Ja tādi bija, tad vairāk saistīti ar ārvalstu viesiem. "Domāju, ka Latvijas viesi ir ļoti likumpaklausīgi un ciena viens otru," sacīja LRB prezidents. Uzņēmēji arī cer uz labu sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, ja nu tomēr kādi incidenti būs.

Ēdināšanas iestādēs būs jābūt izvietotiem paziņojumiem par to, kādas prasības jāievēro, un Jenzis izteica cerību, ka iedzīvotāji būs saprotoši un tās tik tiešām arī ievēros.

Jau vēstīts, ka Sākot ar piektdienu, 7.maiju, restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Iedzīvotāju interese par restorānu āra terašu rezervāciju ir liela, atzina vairāku restorānu pārstāvji.

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš apliecināja, ka interese par terašu apmeklēšanu ir liela, tomēr uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāsaprot apmēri.

"Piemēram, tirdzniecības centra "Spice" restorānā mums ir 30 galdiņi, taču terasē būs seši galdiņi, lai viss atbilstu nosacījumiem. Ja atnāks cilvēki pa diviem, vienlaikus atbilstoši nosacījumiem varēsim apkalpot 12 cilvēkus," skaidroja Bērziņš.

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama. "Vajag kustināt ekonomiku. Ja jūnijā visu vienlaicīgi atvērtu vaļā, būtu daudz grūtāk visiem no pirmās dienas sākt strādāt, nekā atverot nozari pakāpeniski," stāstīja "Vairāk saules" līdzīpašnieks.

Arī restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzina, ka interesentu par galdiņu rezervācijām ir ļoti daudz. "Sestdien un svētdien [8. un 9.maijā] viss restorāns ir norezervēts, bet, protams, ar domu, ja kaut kas mainās, mēs viesiem atzvanām un brīdinām par jaunajām izmaiņām," teica Aleksejevs.

Tikmēr kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" vadītājs Ancis Romanovskis apliecināja, ka uzņēmums terases atvēršanai ir gatavs. "Cilvēki ir noilgojušies pēc kopīgām pasēdēšanām ja ne iekštelpās, tad kaut vai ārpusē," pauda Romanovskis.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša biznesa izšķiršanās 

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne...

Savukārt Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, komentējot, vai līdz ar terašu atvēršanu nav gaidāms cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, lai tās segtu iepriekšējos mēnešos radušos zaudējumus, norādīja, ka tad, ja kāds cels cenas, tad tas būs saistīts ar citu izmaksu kāpumu, nevis tieši zaudējumu segšanu.

"Redzams, ka citās nozarēs ir būtisks cenu kāpums. Ir iepludināta liela Eiropas nauda, kas veicina inflāciju, degvielas cenu kāpums tiešā veidā produktu un restorānu cenu kāpumu. Tāpat, ja daudzi cilvēki būs aizbraukuši uz ārzemēm, tad arī darbaspēka izmaksas kāps. Neviens jau neceļ cenas tāpat, ņemot vērā sīvo konkurenci, restorānu ir ļoti daudz," pauda Jenzis.

Jau vēstīts, ka no piektdienas restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos Latvijā nodibinājis jaunu būvniecības uzņēmumu Kaamos Construction, to atzīmējot ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu attīstītāja jaunākajā projektā Ābeļziedu terases, kas atrodas Teikā.

Divi četrstāvu nami ar 72 dzīvokļiem būs pirmās Kaamos Construction būvētās ēkas Rīgā. Šogad jaunais uzņēmums iecerējis uzbūvēt vēl divus namus Mežaparkā, sasniedzot aptuveni 12 miljonu eiro apgrozījumu.

“Nodibinot Kaamos būvniecības uzņēmumu Latvijā, esam spēruši nākamo stratēģiskās attīstības soli. Igaunijā Kaamos Grupa jau vairāk nekā 15 gadus veiksmīgi īsteno praksi, nekustamā īpašuma projektus ne tikai attīstot, bet arī būvējot paši,” stāsta Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Kopš savas darbības uzsākšanas Latvijā 2019. gadā nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos Ķengaragā īstenojis projektu Divi Krasti un Moho Park Mežaparkā.

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Igaunijā no aiznākamās pirmdienas, 3.maija, atkal varēs darboties nepārtikas veikali un ēdināšanas uzņēmumu āra terases, muzeji un izstādes, būs atļautas arī klātienes mācības jaunāko klašu skolēniem un klātienes dievkalpojumi, otrdien lēmusi valdība.

Kā preses konferencē paziņojusi premjerministre Kaja Kallasa, valdība atļāvusi kafejnīcām un restorāniem atvērt terases, bet iekštelpās ēdienu joprojām varēt tirgot vienīgi līdzņemšanai. Terases drīkstēs būt atvērtas līdz plkst.21 un pie viena galda būs atļauts sēdēt līdz 10 cilvēkiem.

Veikalos pircējiem būs jāievēro distancēšanās, un apmeklētība nedrīkstēs pārsniegt 25% no telpu kopējās ietilpības.

No 3.maija, nedēļu pēc skolu brīvlaika beigām, 1.-4.klašu skolēni varēs atgriezties skolās, bet lēmumu attiecībā uz vecākajām klasēm, profesionālās izglītības iestādēm un augstskolām valdība pieņems nākamnedēļ atkarībā no koronavīrusa izplatības dinamikas.

Ēdināšanas nozares uzņēmumiem joprojām būs pieejams valsts atbalsts Covid-19 krīzē, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī no 7.maija restorāni epidemioloģiski drošos apstākļos āra terasēs var apkalpot klientus, tomēr, kā iepriekš informēja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, iespēju atsākt darbību izmanto aptuveni 70% ēdinātāju.

Vienlaikus tiem ēdinātājiem, kuri neatsāk darbību vai darbu atsākušie ēdinātāji, kas atbildīs valsts atbalsta kritērijiem, joprojām ir pieejams gan valsts garantētais dīkstāves atbalsts, gan algas subsīdija daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Šis atbalsts būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam.

EM atgādināja, ka gadījumā, ja uzņēmuma darbinieki ir dīkstāvē vai tiek nodarbināti daļēji, atbalsts viņam ir pieejams, iesniedzot pieteikumu un pierādot apgrozījuma kritumu pēc patlaban spēkā esošiem kritērijiem.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs “Lords LB Asset Management” saņēmis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atļauju “Preses Nama Kvartāla” otrās kārtas būvniecības uzsākšanai, kurā paredzēts būvēt deviņu stāvu multifunkcionālu biroju centru, integrējot tajā arī modernu izglītības iestādi.

Jau ziņots, ka 2022. gada sākumā attīstītājs saņēma būvatļauju otrās kārtas projektēšanai. Pēc projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildes ir izsniegta atļauja būvniecības uzsākšanai. Tuvākajos mēnešos attīstītājs plāno izziņot iepirkumu par būvniecības darbu veikšanu. Pēc iepirkuma rezultātu izvērtēšanas un apstiprināšanas būvdarbi varētu sākties 2023. gada beigās.

Arhitektoniskās vīzijas autori ir starptautiski atzīti arhitektu biroji – dāņu speciālisti “PLH Arkitekter” un Andra Kronberga vadītais “Arhis Arhitekti”.

Otrā projekta attīstības kārtā ietilps A klases birojs ar plašām telpām 26 600 m2 platībā un 5000 m2 plaša moderna izglītības iestāde ar divu līmeņu terasēm un sporta zāli. Otrās kārtas ēkas ieskaus labiekārtota Zunda kanālmala un apkaimes infrastruktūra.

PATA grupa, kas ir Latvijā vadošais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums, atvērs jau otro kokmateriālu veikalu Polijā, informē uzņēmums.

Jaunais PATA veikals atradīsies Polijas pilsētā Glivicē. Jau iepriekš ziņots, ka pirmo Polijas veikalu PATA grupa atvēra šā gada martā Olštinā.

“Mēs redzam, ka Polijas tirgū, kas pēc apjoma ir būtiski lielāks nekā Latvijā, ir pieprasījums pēc PATA ražotiem kokmateriāliem. Ja salīdzinām ar vietējo piedāvājumu, tad kvalitāte ir tas, ko Polijā novērtē PATA piedāvājumā. Tāpēc mērķtiecīgi turpinām strādāt pie darbības paplašināšanas. Paredzams, ka līdz gada beigām atvērsim arī trešo veikalu,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Aptuveni 80% no veikalā pieejamās produkcijas ir PATA grupas ražoti materiāli, tai skaitā dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Sortimentā ir pieejams PATA ražots divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti - briketes un kamīnmalka.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā dzīvojamo ēku projektu Ābeļziedu terases, izbūvējot divas četrstāvu A energoefektivitātes klases ēkas zaļajā Teikā, Laimdotas ielā.

Investējot aptuveni 11 miljonus eiro, projektā kopumā tapuši 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi ar terasēm un balkoniem, kas ir pirmie Kaamos grupas Latvijā dibinātā uzņēmuma Kaamos Construction būvētie mājokļi Latvijā.

Vairāk nekā trešā daļa no jaunajiem dzīvokļiem ir jau pārdoti.

“Pilnā apjomā pašiem īstenojot moderno un ilgtspējīgo dzīvojamo ēku būvniecību Teikā, esam spēruši nozīmīgu soli Kaamos uzņēmuma attīstībā Latvijā,ˮ norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

"Jauno mājokļu energefektivitāte, ēkās izmantotie inženiertehniskie risinājumi, būvniecības darbu kvalitāte un būvdarbu veikšanas termiņi – tie ir vieni no galvenajiem jautājumiem, par kuriem jauno dzīvokļu īpašnieki interesējas būvniecības procesa laikā,ˮ saka Kaamos Construction vadītājs Latvijā Ingus Baumanis.

Lietuvā, kur kopš pagājušās nedēļas restorāniem, kafejnīcām un bāriem atļauts apkalpot klientus āra terasēs, dažviet aptrūcies izlejamā alus, trešdien raksta portāls "Vz.lt."

"Izlejamā alus piegāde kavējas. Piegādātāji šobrīd nevar piedāvāt necik daudz šķirņu," portālam stāstījis Viļņas kokteiļu bāra "Alchemikas" vadītājs un "Cafe De Paris" īpašnieks Šarūns Česna.

Pēc viņa teiktā, tāda situācija izveidojusies tādēļ, ka izlejamā alus darīšana karantīnas laikā bija apstājusies, jo nebija skaidrs, kad varēs atsākt darbu bāri.

Tikmēr kompānijas "Švyturys-Utenos alus" vadītājs un "Carlsberg Baltic" ģenerāldirektors Baltijas valstīs Rolands Viršils atzinis, ka dažu šķirņu izlejamais alus pašlaik tiek saražots nepietiekamā apjomā.

Jau ziņots, ka Lietuvā kopš pagājušās ceturtdienas restorāniem, kafejnīcām un bāriem pēc pusgada pārtraukuma atkal atļauts apkalpot apmeklētājus - pagaidām gan tikai āra terasēs, strādājot no plkst.7 līdz 21 un pie viena galdiņa ļaujot sēdēt ne vairāk kā diviem cilvēkiem, kuri nepieder pie vienas mājsaimniecības.

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk jauna dzīvojamo ēku projekta būvniecību Teikā.

Jaunajā projektā “Ābeļziedu terases” Laimdotas ielā taps divi četrstāvu nami, izbūvējot 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus. Kopējās izmaksas tiek plānotas līdz 11 miljoniem eiro un abu ēku būvniecību plānots pabeigt 2024. gadā.

Projekta “Ābeļziedu terases” namu energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Katrā dzīvoklī būs zemgrīdas apkure ar atsevišķu skaitītāju, dodot iespēju iemītniekiem pašiem kontrolēt savu siltumenerģijas patēriņu, kā arī individuālas ventilācijas iekārtas – rekuperatori ar siltuma atgūšanas funkciju veselīgam mikroklimatam. Savukārt uz katra četrstāvu nama izvietotie saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi.

Pašlaik par zaļāko dēvētā Rīgas biroju kompleksa “Verde”, kas top Skanstes un Hanzas ielas krustojumā, pirmās ēkas būvniecība norit pēc plāna un noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Būvniecības process sasniedzis pusi – izbūvēta pazemes autostāvvieta, karkass pieciem no 11 pirmās ēkas stāviem, kā arī uzsākti pirmā stāva fasādes darbi un inženiertehniskie darbi, kas norit paralēli pārējā apjoma izbūvei. Vienlaikus norit aktīvs darbs ar potenciālajiem nomniekiem, ļaujot tiem iepazīt būvniecības aizkulises.

“Atsevišķi darbi pat apsteidz jau tā ļoti saspringto būvniecības grafiku par spīti apgrūtinātai būvniecības materiālu piegādes ķēdei un pieaugošajām būvniecības materiālu cenām, kas ir šī brīža tirgus realitāte. Plānojam darbus pie “Verde” pirmās ēkas noslēgt jau nākamā gada jūnijā. “Verde” projekta būvnieks “Velve” vienlaikus veic gan lielizmēra konstrukciju un plātņu betonēšanas darbus, gan nultā un pirmā stāva fasādes montāžu un inženiertehniskos darbus, objektā lielu uzmanību vēršot gan darba drošībai un veselībai, gan objekta tīrībai un kārtībai,” informē uzņēmuma komercdirektore Iveta Lāce.

Ja saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs būs mazāks par 100 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad paredzēts ieviest atvieglojumus kafejnīcu terasēs, veikalos, kā arī attiecībā uz privātu un plašāku pulcēšanos, izriet no veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) šodien paustā pēc koalīcijas sanāksmes.

Veselības ministrs norādīja, ka, ja svētku laikā saslimstība būs mazāka par 100, tad gaidāmie atvieglojumi varētu stāties spēkā jau Jāņos. Pašlaik pie iespējamiem atvieglojumiem vēl strādā eksperti Operatīvās vadības grupā un jāsagaida tās darba rezultāts, norādīja Pavļuts.

Politiķis pieļāva, ka jau otrdien, 22.jūnijā, gaidāmie dati varētu rādīt saslimstības līmeņa samazināšanos zem 100. Atbilstoši šodien publicētajiem datiem par svētdienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju samazinājies līdz 103,6 gadījumiem.

Valdība par kādiem no atvieglojumiem, kuri stātos spēka pie augstāk minētā saslimšanas līmeņa, varētu lemt rīt. 22.jūnijā.

Pie mazāk nekā 100 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju atbilstoši Veselības ministrijas (VM) rosinājumam sabiedrisko ēdināšanas vietu āra terasēs atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa varētu palielināt līdz 20 cilvēkiem un kopā ar bērniem tas varētu sasniegt 30 cilvēkus, pastāstīja veselības ministrs.

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

Igaunijā šomēnes drīkstēs atsākt darbu sabiedriskās ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri, kā arī tiks atsāktas klātienes mācības, paredz valdības otrdien pieņemtais lēmums par Covid-19 epidēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanu.

Ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri drīkstēs atsākt darboties no 24.maija. Tomēr tiem būs atļauts uzņemt ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamā apmeklētāju skaita, turklāt teātros un kinoteātros vienā zālē apmeklētāju skaits nedrīkstēs būt lielāks par 200.

Teātros un kinoteātros apmeklētājiem būs jāvalkā maskas. Pasākumiem būs jābeidzas ne vēlāk kā plkst.22.

Ēdināšanas iestāžu iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par sešiem cilvēkiem.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēm būs jābeidz darbs ne vēlāk kā plkst.22.

Valdība arī nolēma, ka no 17.maija atsāksies klātienes nodarbības visās mācību iestādēs - vispārizglītojošās skolās, arodskolās un augstskolās.

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

Risinot kvalitatīvu, jaunu dzīvokļu nepieejamības problēmu Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītāji dažādo piedāvājumu ar īres dzīvokļu jaunajiem projektiem. Viens šāds projekts top Stabu un Skolas ielu krustojumā.

Daudzdzīvokļu nama Stabu ielā celtniecība tika uzsākta pērn un tiks pabeigta šā gada nogalē. 7 stāvu ēkas kopējā platība ir 1,550 kvadrātmetri, un tajā būs 33 dzīvokļi, kā arī divas komerctelpas pirmajā stāvā. Gandrīz visiem dzīvokļiem būs balkoni vai terases. Plašākās terases būs 16 kvadrātmetru lielas.

Pēc Latio grupas uzņēmuma SIA Stabu2A pasūtījuma būvētajā ēkā būs 28 vienistabas dzīvokļi un 5 divistabu. Īrniekiem tie būs pieejami ar pilnu apdari un mēbelēti.

"Pieprasījums pēc jauniem, kvalitatīviem īres dzīvokļiem Rīgā ir ārkārtīgi liels, vēl lielāks nekā pirms gada, taču atbilstošs piedāvājums ir niecīgs. Lielākoties tie ir vecu ēku rekonstruēti dzīvokļi," saka Bigbank Latvija Uzņēmumu kreditēšanas nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.