Sviesta trūkums Francijā tiek raksturots kā sliktākais kopš Otrā pasaules kara beigām un, lai gan maizniekiem tas ir liels izaicinājums, viņi pagaidām atsakās padoties finansiālajam spiedienam izmantot margarīnu, vēsta thelocal.fr.

Visā valstī veikaliem ir arvien grūtāk piepildīt plauktus, un ainas ar tukšiem plauktiem kļūst ierastākas.

«Piena trūkuma dēļ mūsu piegādātāji nevar izpildīt pasūtījumus,» šādi paziņojumi lasāmi veikalos pie sviesta plauktiem.

Kā vēstīts, Latvijā sviestam ir būtiski palielinājusies cena, bet sviesta deficīts nav novērots.

LASI ARĪ:

Eiropas Savienībā sviesta cena gada laikā pieaugusi par 84%

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī, Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka ES sviesta cenas jau pērn septembrī sāka pazemināties, bet jo īpaši straujš kritums notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Pērnā gada novembra vidū sviesta cena bija 5,3 eiro kilogramā, kas ir tikai par 28% augstāka nekā pirms gada.

Tikmēr Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena līdz šim turpina pieaugt, pērn novembrī sasniedzot 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 51% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka ES turpināja pazemināties arī vājpiena pulvera cena, kas pērn novembra vidū ES vidēji sasniedza 1,51 eiro kilogramā un bija par 26% mazāka nekā pirms gada. ES intervences krājumos esošo vājpiena pulvera krājumu pārdošana nesekmējas. Pēdējā pārdošanas konkursā pērn 14.decembrī EK noraidīja visus iesniegtos pārdošanas piedāvājumus.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Gada laikā - kopš 2016. gada augusta - cenas pieaugušas vistas gaļai, griķiem un sviestam. Kopumā vidējās piena un gaļas cenas ir samērā stabilas. Toties lētākas kļuvušas auzu pārslas un tomātu sula, novērojusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Fotogalerijā skatāmas cenu izmaiņas produktu grupām 2016. un 2017. gada augustā!

LTA norāda, ka periodā kopš gada sākuma gaļas produktu cenas veikalos vērojamas samērā stabilas, izņemot vistas gaļu, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu kļuvusi dārgāka par vairāk kā 20% un šobrīd 1 kg (broilers) maksā 3.22 eiro.

Bakalejas preču grupā vērojama cenu stabilitāte, un izmaiņas ir visai nelielas salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. Nemainīga palikusi cukura vidējā cena. Ievērojamākais kāpums – griķiem, cena pieaugusi par 24%. Tie kļuva «skandalozi» 2010.gadā, kad griķu cena dažu dienu laikā palecās par 67%. Daudzviet veikalos tie nebija nopērkami, jo patērētāji, uztraucoties par tālāku cenu kāpumu un iespējamo deficītu, kāds jau piemeklējis Krieviju, griķus izpirka pastiprināti, norādā asociācija.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Lai arī sviesta cenas turas augstā līmenī, Konkurences padome negrasās tās pētīt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis Toms Noviks skaidro, ka, ņemot vērā veikto tirgus situācijas izpēti un vairākkārtējos pētījumus par piena tirgu, šobrīd KP neredz nepieciešamību veikt pētījumu par sviesta cenām.

Jau līdz šim KP secinājusi, ka sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums. Analizējot šī gada augusta datus, redzams, ka mazumtirdzniecības veikalos Latvijā 82% gadījumu sviesta cena svārstās no 7,95 līdz 13,61 eiro/kg. Pēc iepazīšanās ar Eiropas Komisijas datiem par globālām tendencēm ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē un Eiropas Savienībā, KP konstatējusi, ka šī gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju ASV novērots sviesta cenas kāpums par 14%, visā ES - par 94 %, bet Okeānijas valstīs tas ir pat 118 %. Globālā tirgū sviesta cenu kāpumu ir ietekmējuši gan sliktie laikapstākļi, gan arī Eiropas kopējā nostāja kvotu atcelšanai, norāda KP.

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau septembrī, Latvijā sviesta cena oktobrī bija par 87% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijā norādīja, ka ES sviesta cenas sāka samazināties septembrī, bet īpaši straujš kritums bija oktobrī un novembrī. Novembra vidū sviesta cena ES bija vidēji 5,3 eiro kilogramā, kas ir par 28% augstāka nekā pirms gada.

Savukārt Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena turpināja pieaugt, oktobrīs sasniedzot vidēji 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 87% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka Latvijā šogad desmit mēnešos piena iepirkums pieauga par 1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad strauji palielinājušās piena produktu un sevišķi - sviesta cenas. Pēc Konkurences padomes (KP) secinājumiem, sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti.

Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta - pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, mazinājusies lauksaimniecība - lopkopība, varam paskatīties un salīdzināt statistiku, salīdzinoši - šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku kā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās uz kā fona pieprasījums, protams ir salīdzinoši augsts.

Tā ir ķēdes reakcija, ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka gala produkts lētāks nekļūst.Pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%. Svarīgāks par jautājumu - kāpēc cenas aug - ir jautājums, kāpēc cenas aug par, gandrīz, 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti. Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums?

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Sviesta cena jūlijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā – DB aprēķini liecina, ka dažu ražotāju sviesta cena pārsniegusi 13 eiro/kg

Arī paši ražotāji uzsver, ka sviests sadārdzinās un tam esot objektīvi iemesli. «Sviesta cenu kāpumu izraisījis piena tauku deficīts vienotajā Eiropas Savienības tirgū,» skaidro Food Union grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

Piena tauku deficīta iemesli saistīti ar jauno Eiropas piena tirgus konjunktūru, kuru galvenokārt iespaido gan ES ieviestie tirgus regulācijas instrumenti, noslēdzoties kvotu pastāvēšanai (piemēram, ražošanas apjoma samazināšanas atbalsta programmas), gan svaigpiena tirgus spēlētāju ieviestās «izdzīvošanas prakses» (piemēram, zemnieki krīzes laikā baroja govis ar zemākas uzturvērtības barību, kas rezultējies svaigpienā ar zemu tauku saturu).

Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Šobrīd nav pamata turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam,» uzsvēra Gulbe.

Viņa norādīja, ka pēdējā laika straujais cenas kāpums sviestam zināmā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju paradumu maiņu, proti, cilvēki sākuši to vairāk patērēt - savulaik bija liels pieprasījums pēc augu taukiem, tostarp palmu eļļās, bet šobrīd šī tendence mazinās.

«Ja ir [pieprasījuma] samazinājums pēc augu taukiem un [pieprasījuma] pieaugums ir pēc dzīvnieku taukiem, tos tik ātri nevar dabūt - jāpalielina ganāmpulks, kā arī jāmaina ģenētika, jo līdz šim lielākajā daļā Eiropas valstu maksāja par izslaukto pienu un olbaltumvielu saturu, bet taukus nebija izdevīgi pārstādāt un pārdot, tādējādi gotiņas turpina dot to pienu, kuru tās ir devušas iepriekš, un ir jāpērk jaunas,» klāstīja Gulbe.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ierosina slēgt lielveikalus svētdienās, kas ļaus Latvijas iedzīvotājiem biežāk doties uz laukiem, iepazīt zemnieku saimniecības un pārtikas produktus iegādāties no mājražotājiem un lauku veikaliņiem.

Latvijas saimniecību saražotā pārtika lielveikalu plauktos jau izsenis konkurē ar importa produkciju cenas ziņā. Lai atbalstītu vietējās saimniecības un pārtikas ražotājus, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs aicina novembrī, valsts svētku mēnesī, svinību galdus klāt ar pašmāju produkciju.

Pārtikas precēm lielveikalos jau ilgstoši ir novērotas augstas cenas. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, mazāk turīgie iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē pat trešdaļu no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Turklāt, pērkot pārtiku, Latvijas iedzīvotāji tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi.

“Diemžēl tieši vietējai produkcijai lielveikalos cena nereti ir augstāka kā importa produkcijai. Atsevišķām Latvijā audzēto dārzeņu grupām uzcenojums lielveikalos ir trīs reizes lielāks par pašizmaksu. Ja uzcenojums vietējiem kartupeļiem, kāpostiem un bietēm sasniedz 200%, mēs garantējam peļnu lielajām lielveikalu ķēdēm, nevis vietējam ražotājam.