Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.
Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.
Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.
Tiesa, šobrīd notiekošais tirgū liek izvērtēt arī cenu celšanas pamatotību. Kamēr viena ražotāja sviesta kilograms lielveikalos sadārdzinājies jau līdz 13 eiro/kg, tikmēr cits ražotājs, turklāt bioloģiski saimniekojošs, savu preci pārdod lētāk un nekādu cenu celšanos, šķiet, pat nav pamanījis. Šis fakts vedina uz pārdomām, vai cenu celšana nenotiek ar ievērojamu rezervi, lai varētu kompensēt iepriekš nozarei radītos zaudējumus. Proti, piena nozarei Krievijas embargo dēļ nācās vairākus gadus strādāt ar zaudējumiem. To nesen publiski atgādināja arī Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama, sakot, ka piena iepirkuma cena kopš pērnā gada augusta mēneša ir strauji kāpusi un mazumtirgotāji saņēma no produkcijas piegādātājiem paziņojumus, ka cenas celsies. Viņa pieļauj, ka ražotāji tādā veidā kompensē negūto peļņu. Vienlaikus viņa arī atgādināja, ka KP piena tirgu vairākkārt pārbaudījusi un nekādi pārkāpumi nav atrasti. Konkurences uzraugs varot rīkoties vien tad, ja ir konstatēts kartelis jeb aizliegta vienošanās, taču cenas brīvā tirgū KP nevarot regulēt, to nosaka pieprasījums un piedāvājums.
Tiesa, jautājumus rada fakts, ka tajā pašā laikā Lietuvas tirgū sviesta cena bijusi vairāk nekā divas reizes zemāka, nekā Latvijas ražotāju precei Latvijas lielveikalos. Pēkšņais cenu kāpums tiek skaidrots ar straujo pieprasījumu pēc piena taukiem gan pasaulē, gan Eiropā, tā teikt – sviests tagad ir modē. Vai Lietuvas ražotāji šo faktu nebūtu pamanījuši, ka viņu ražotajai precei tik zema cena? Šķiet, te nu gan būtu darbs konkurences uzraugam.
Tikmēr pat izskanējuši aicinājumi boikotēt pašmāju ražotājus, protestējot pret sakāpināti augstajām cenām. To, kāda būs patērētāju attieksme un kā veiksies ar sviesta realizāciju, rādīs laiks. Tomēr jācer, ka teiciens «pilnīgs sviests» šoreiz būs nevietā. Tikmēr daži ļaudis jau steidz veidot uzkrājumus, izpērkot lētāko preci un ievietojot to saldētavās. Sak, piena produktiem cenu kritumu neviens nesola un, kas zina, vai ziema būs barga, un uz maizītes sviests ar būs vajadzīgs.
