Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā.

Uz šo amatu pretendēja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka Mūrnieci atbalstīja 44 deputāti, bet Beitneri-Le Gallu - 32 parlamentārieši. Kopumā balsojumā piedalījās 77 deputāti, bet viena vēlēšanu zīme tika atzīta par nederīgu.

Mūrniece pateicās par atbalstu un uzsvēra, ka savus pienākumus veiks pēc labākas sirdsapziņas.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Iespējams, ka nākamajā gadā ātro kredītu nozarei varētu uzlikt jaunu nodevu, tādējādi vēl vairāk pasargājot patērētājus, ka tie nenokļūst nemitīgi augošos parādos, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Viņa sīkāk atteicās komentēt minētā priekšlikuma nianses, tomēr piebilda, ka parlamentā šāds priekšlikums tiek pārrunāts. «Savulaik uzliktie ierobežojumi ātro kredītu nozarē vairs nepieļauj visatļautību, tomēr tā arvien turpina paputināt vienu, otru ģimeni, ko mēs nekādi nevaram pieļaut,» sacīja Mūrniece.

Līdz ar to viņa neslēpa, ka šāds priekšlikums saistīts ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vēlmi atrast papildu līdzekļus demogrāfijai.

«Nākamajā gadā demogrāfijai būtu nepieciešami vien 32 miljoni eiro un tā ir tikai puse no prioritārajiem pasākumiem pieejamajiem 80 miljoniem eiro, tāpēc ir jāmeklē jauni ienākuma avoti budžetā,» skaidroja Mūrniece.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, svētdien žurnālistiem paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā. Līdz tam gan ir jāveic karavīru apmācība un infrastruktūras izveidošana. Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka pirkums būs simtiem miljoniem eiro liels un patlaban tiek sāktas sarunas ar izvēlēto piegādātāju, Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence". Ja sarunas norisināsies sekmīgi, tad cerams, ka līgumu varēs parakstīt jūnijā vai jūlijā.

Šajā iepirkumā sākotnēji seši uzņēmumi iesniedza piedāvājumus, taču šobrīd sarunas tiek turpinātas ar vienu, norādīja Igaunijas ministrs.

Iegādājamā sistēma būs jauna, moderna un militāri sevi jau pierādījusi, turklāt tās ir ļoti efektīvas pret Krievijas lidaparātiem karā Ukrainā. Tās ir efektīvas pret kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes – bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas atveseļošanos, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.

Pērn veikto nodokļu reformu rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamajā gadā, taču jau šobrīd uzskatāmi iezīmējas pirmie rezultāti uzņēmējdarbības jomas sakārtošanā. Pelēkā ekonomika valstī samazinās – aplokšņu algu īpatsvars krītas, un valsts nodokļu ieņēmumi palielinās. Pieļauju, ka sabiedrība arvien vairāk vēlas piedalīties Latvijas – savas valsts, veidošanā un izaugsmē. Mazinoties pelēkai ekonomikai, mums ir iespēja nodrošināt algu pieaugumu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Ticība valstij un valdībai ir svarīgs pamatnosacījums jebkurai uz attīstību vērstai tautai.

Tiesa, šie sasniegumi ir prasījuši lielus upurus. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē bija spiesti pieņemt smagu lēmumu un doties ekonomiskā emigrācijā, meklējot sev, savai ģimenei iespēju dzīvot un strādāt citur. Diemžēl - ārpus savas dzimtenes... Protams, cilvēku aizplūšanai no valsts bija sekas, un, uz tām reaģējot, tika izstrādāts Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāns. Diemžēl jāsaka, ka tas ietvēra ļoti birokrātisku pieeju un realitātē ne tuvu nesasniedza vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanu mājās. Jauns reemigrācijas plāns nav radīts, un, iespējams, ka tāds nemaz nav vajadzīgs.

Tautiešu aicināšana atgriezties Latvijā varētu beigties ar totālu fiasko, ja aicinājumam atsauktos kaut puse no aizbraukušajiem. Tas gan ir maz ticams, jo šobrīd uzņēmumi ziņo par dažu speciālistu uzrunāšanu un darba piedāvāšanu Latvijā.

Vasaras sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ekonomikas ministrija ziņoja, ka pēdējos deviņos gados Latviju ik gadus pametuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Kopumā pēdējos desmit gados no Latvijas prom devušies aptuveni 200 000 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju.

Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs.

Patriotiskā patosā tiek runāts par emigrējušajiem kā potenciālu darbaspēku, taču par riskiem vai problēmzonām, kas varētu rasties, ja liels skaits tautiešu atgrieztos, netiek diskutēts. Par lielajām atšķirībām starp mums un viņiem tiek noklusēts, iespējams, tādēļ, lai neradītu plaisu un šķelšanos. Taču tāda ir, un tās pamats ir atšķirība domāšanā, kas pielīp visiem, kuri ilgāku laiku padzīvo komfortabli Rietumeiropā un Skandināvijā. Atšķirīgo domāšanu ļoti labi var novērot, kad vasarās daudzi aizbraukušie ieradušies apciemot Latviju un notiek kādas svinības, tad sākas diskusijas, kuras mēdz novest līdz strīdiem. Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs. Ja ciemiņš nāk klajā ar atziņu, ka Latvijā viss notiek ačgārni, bet ārzemēs ir labākas sociālās programmas un atliek tikai strādāt, lai būtu laimīgs, tad asāka vārdu pārmaiņa garantēta. Te nāk prātā aforisms, ka nekas nav kaitinošāks par labu piemēru. Šo aforismu reemigrācijas tēmas sakarā gribu papildināt šādi – nekas nav kaitinošāks par labu paraugu, kas tiek nosaukts par vienīgo pareizo. Mazs sadzīvisks piemērs, kas sakņojas kultūras atšķirībās, un tādas atšķirības varētu atrast vēl un vēl. Ja vienlaikus atgrieztos liels emigrējušo skaits, tad šos strīdus nevarētu pabeigt ar humoru, piekāpjoties ciemiņam, jo reemigrējušais vairs nebūtu viesis, kurš jāciena draudzības dēļ. Tad aizbraukušais var kļūt par nevēlamu konkurentu, pret kuru valsts izturas labvēlīgāk nekā pret pamatiedzīvotāju, kas būtībā ir sociāla netaisnība.