Citas ziņas

Strauji nemainīs likumdošanu finanšu piramīdu ierobežošanai

Elīna Pankovska,22.03.2012

Jaunākais izdevums

Nav nepieciešams strauji mainīt likumdošanu, lai tiktu ierobežota finanšu piramīdu veidošana. Tā uzskata Saeimas Pieprasījuma komisijas pieaicinātie eksperti.

Jāatgādina, ka šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvijā Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija sāka plesties un MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas pārgājusi uz lielajiem plakātiem. Piramīdas dibinātājs ir S. Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis norādīja, ka aptauju dati liecina, ka aptuveni 93% Latvijas iedzīvotāju negrasās iesaistīties finanšu piramīdās.

FKTK uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem šādās situācijās ir skaidrojošais darbs, proti, sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc nevajadzētu iesaistīties šādās finanšu piramīdā un ieguldīt tur naudu. Kā arī vienmēr būšot daļa cilvēku, kas iesaistīsies un ieguldīs 200 līdz 300 Ls, un pret to cīnīties nebūs iespējams. J. Brazovskis norādīja, ka tie pārsvarā esot viņa vecuma vīrieši, kuriem ir spēlmaņa profils. Viņš piebilst, ka ir daļa ļaužu, kas vēlas riskēt un tur neko nevar darīt – ne ar likumu, ne arī ar skaidrošanu.

Savukārt Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis uzsvēra, ka reģistra mērķis neesot ierobežot vai tieši otrādi veicināt biedrību rašanos. Viņš gan piekrīt, ka šādu piramīdu darbību vajadzētu kaut kādā veidā ierobežot, tāpēc 28. martā notikšot Konsultatīvās padomes sēde, kurā tiks aplūkoti pieejamie dokumenti un spriests par jautājumu, kā ierobežot šādu biedrību reģistrēšanu.

Jāmin arī, ka R. Balodis piebilda, ka viņš nav pilnībā pārliecināts, ka šobrīd šī finanšu piramīda jau piereģistrējies zem kāda cita SIA nosaukuma. Lursoft dati liecina, ka šobrīd Latvijā ir reģistrēti divi uzņēmumi, kuru nosaukumos ir trīs MMM, proti, SIA MMM, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumiem un SIA MMM Group, kas attiecīgi nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Savukārt ar diviem MM registrēti kopumā četri uzņēmumi, bet tai pat laikā pieejamas dažādās nosaukumu kombinācijās, kur figurē viens M.

Savukārt Rīgas pilsētas būvvalde par nesaskaņotu finanšu piramīdas MMM reklāmu izvietošanu noformējusi reklāmas izvietotājam – SIA euroAWK - protokolus. SIA euroAWK bija izvietojusi reklāmu 20 pieturvietās Rīgā, un tās izvietošana bija atļauta no 5. līdz 11. martam. Par nesaskaņotu reklāmu izvietošanu, var piemērot sodu līdz 1000 Ls. Jāmin, ka šobrīd visas reklāmas galvaspilsētā ir noņemtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pret Latvijā reklamētās finanšu piramīdas MMM-2011 celtnieku Mavrodi ierosina krimināllietu

Gunta Kursiša,04.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar finanšu piramīdu MMM-2011 pret tās būvētāju Mavrodi Moldāvijā ierosina krimināllietu, vēsta Krievijas mediji. MMM-2011 būvēšanā ar reklāmas palīdzību sociālajos tīklos un Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika aicināti pievienoties arī Latvijas iedzīvotāji.

Moldāvijas Nacionālā banka vērsusi valsts iedzīvotāju uzmanību uz «finanšu piramīdas nelikumīgo dabu» un brīdinājusi par risku zaudēt MMM-2011 piramdīdā ieguldītos līdzekļus.

Arī Moldāvijā finanšu piramīda MMM-2011 darbojas, izmantojot internetu. Jau vēstīts, ka piramīdas darbības princips ir MMM dolāru iegāde pēc noteikta kursa. Ieguldītājiem atkarībā no ieguldījuma veida tiek solīta peļņa 20-75% apmērā, kā arī dažādi citi papildu bonusi par reģistrāciju, piesaistītajiem cilvēkiem utt. Jaunu klientu piesaistei sociālajos tīklos kompānija pat sola maksāt 20 ASV dolāru katram, kurš no jauna tai pievienojas. MMM savā mājaslapā norāda, ka neko negarantē un ka, iesaistoties tajā, iespējams zaudēt visu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nekustamo īpašumu attīstītāji Peru norok četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu

Jānis Rancāns,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā, atklājušas valsts varasiestādes.

Peru amatpersonas uzsākušas izmeklēšanu pret divām nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijām Alisol un Provelanz. Noraktā piramīda bijusi sešus metrus augsta un Peru arheologi norāda, ka tādējādi valsts vēsturei nodarīts neatgriezeniskus zaudējums.

Nekustamo īpašumu attīstītāji izmantojuši buldozerus, lai noraktu piramīdas, bet pēc tam atliekas aizdedzinājuši. Kopumā kompleksā atradās 12 piramīdas un attīstītāji mēģinājuši norakt arī pārējās. Tomēr to neļāvuši darīt aculiecinieki, kas arī izsaukuši policiju.

Peru Tūrisma ministrija BBC pastāstīja, ka Elparaiso piramīdu komplekss bijis reliģisks un administratīvs komplekss vēl ilgi pirms reģionā izveidojās un nostiprinājās Inku kultūra. «Cilvēki, kas to paveica, ir nodarījuši neatgriezeniskus zaudējumus Peru vēstures lappusei. Mēs nekad vairs neuzzināsim veidus, kādā piramīda tika uzbūvēta, kādi materiāli tika izmantoti un kādu lomu celtne spēlēja sabiedrībā,» aģentūrai AP norādīja Elparaiso arheoloģisko izrakumu vadītājs Marko Džuilens (Marco Guilen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno bloķēt krāpniecisko finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību

Gunta Kursiša,16.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā virzīs grozījumus virknē likumu, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Šāds lēmums pieņemts, turpinot diskusiju ar ekspertiem par finanšu piramīdu darbību Latvijā un ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju saistībā ar organizācijas MMM plāniem Latvijas teritorijā atvērt 27 birojus.

«Tiek veidota nacionāla mēroga nelikumīga un nelegāla struktūra. Organizācija nav reģistrēta, un tās darbības mērķi nav zināmi, tāpēc jāturpina strādāt pie nopietnākas situācijas analīzes,» satraukumu par MMM plāniem pauda Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Savukārt uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis pauda viedokli, ka MMM reģistrācija būtu atsakāma tās statūtos un pieteikumā norādīto darbības mērķu dēļ, jo tie ir pretrunā likumam. Tomēr uzņēmumi reģistrācijas dokumentos var norādīt arī citus darbības mērķus, nepieminot finanšu piramīdu veidošanu, un pašlaik normatīvie akti komersantiem neuzliek pienākumu reģistrējoties norādīt darbības mērķus. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt reģistrāciju. Tiesībsargājošajām un finanšu tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu stingrāk sekot jau reģistrētu subjektu aktivitātēm, norādīja R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PTAC par maldināšanu un MMM reklamēšanu internetā fiziskai personai uzliek 300 latu sodu

LETA,04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

MMM finanšu piramīda sāk reklamēties Facebook

Gunta Kursiša,19.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu piramīdu būvētājfirma MMM-2011, kura dibināšana saistāma ar bēdīgi slavenā mahinatora Sergeja Mavrodi vārdu, sākusi savus sekotājus meklēt sociālajā tīklā Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu piramīdu darījumos iesaistīties nevēlas

Lelde Petrāne,21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā. Absolūtais vairākums norāda, ka neapsvērtu iespēju piedalīties finanšu piramīdu darījumos.

Finanšu piramīdu kompānija MMM nolēmusi popularizēt savu darbību Latvijā un dibināt biedrību MMM 2011 KLUBS.

Kompānija MMM savu darbību balsta uz finanšu piramīdas principiem, solot dalībniekiem procentuāli augstus ieguvumus no ieguldītajiem līdzekļiem. Kompānija tiek saistīta ar finanšu krāpniecību, un tās bijušais vadītājs Sergejs Mavrodi ir tiesāts par finanšu mahinācijām. Absolūtais vairākums (87%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā (17% - drīzāk nebūtu jāatļauj; 70% - noteikti nebūtu jāatļauj biedrības dibināšana Latvijā). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB,18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Maskavā arestēts finanšu piramīdas MMM-2011 būvētājs Mavrodi

Gunta Kursiša,15.03.2012

Sabiedriskās transporta pieturvietā Kr. Valdemāra ielā, Rīgā, no 5. līdz 12. martam bija izvietota biedrības MMM 2011 klubs, kuras mērķis ir finanšu piramīdu popularizēšana, reklāma.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavā par iepriekš piešķirtās soda naudas tūkstoš rubļu (aptuveni 20 latu) apmērā neapmaksāšanu uz piecām diennaktīm arestēts finanšu piramīdu būvētājs Sergejs Mavrodi, vēsta RIA Novosti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar foto - MMM finanšu piramīda klientus vervēs kioskā pretim Centrālajai stacijai

Dienas Bizness,12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Uzņēmuma reģistrā iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 KLUBS - kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu. Dienas Bizness jau vēstīja, ka valsts iestādes šobrīd ir bezspēcīgas, lai atteiktu organizācijas reģistrēšanu.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi (attēlā) sekotāji. Mavrodi kļuva slavens 90.gados, kad viņa firma MMM radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.

Kopš rudens MMM interneta lapai ir arī latviskā versija. Piramīdas slavinošas reklāmas izlīmētas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, pieturās. Milzīga reklāma uzslieta arī uz Krasta ielas.

Situācija ir amizanta, jo Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finašu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citām finanšu piramīdas klubiem. Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi rģistrācijai 24. 02.2012, taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, un iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16.04.2012. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Laika stars vadītājs: valstij nekavējoties jāiejaucas MMM-2011 finanšu mahinācijās

Dienas Bizness,10.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība, un valstij ir jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes.

Šādu uzskatu pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,» savu uzskatu skaidro V. Jerošenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Policija vēro finanšu piramīdu veidotājus

BNS,13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija seko līdzi finanšu piramīdu veidotājiem MMM–2011, un pašlaik likumsargi pārbauda informāciju par iespējamām nelikumībām.

«Valsts policija rūpīgi seko līdzi visām aktivitātēm, kas saistītas ar MMM–2011 darbību Latvijā. Pašlaik tiek pārbaudīta policijas rīcībā esošā informācija par iespējamām pretlikumīgām darbībām, pēc kā tiks lemts par nepieciešamību sākt kriminālprocesu,» aģentūrai BNS teica Valsts policijas preses pārstāve Sintija Virse.

Uzņēmumu reģistrā iepriekš bija iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 Klubs, kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Beigās tomēr Uzņēmumu reģistrā atsaukts pieteikums par biedrības MMM 2011 Klubs reģistrēšanu, aģentūrai BNSapliecināja Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Katrs pats savas nelaimes kalējs jeb noguldījumi piramīdās

Dienas Bizness,22.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(406).jpg

Kad plašsaziņas līdzekļi, tostarp DB, bija sacēluši brēku par savulaik slavenākā Krievijas krāpnieka Sergeja Mavrodi aktivitātēm, mēģinot reanimēt kādreiz slaveno kantori MMM (šoreiz ar nosaukumu MMM-2011), kad pašā Krievijā viņu uz laiku atkal ieslēdza rokudzelžos, bet Baltkrievijā aizliedza MMM-2011 darbības, par šo tēmu nolēma apspriesties arī Saeimas Pieprasījumu komisija.

Varētu jau teikt - labāk vēlu nekā nekad, ja vien šīs komisijas apspriešanās ar atbildīgo valsts institūciju pārstāvjiem rezultāts nebūtu vienošanās, ka nekādas izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas aizliegtu finanšu piramīdu darbību, nav nepieciešamas. Protams, ir nolemts vēl kaut kad apspriesties, šo jautājumu izvērtēt, domāt kādu priekšlikumu utt. Diemžēl Latvijas līdzšinējā pieredze gan liecina - ja tiek nolemts par kaut ko spriest kādā īpašā grupā, tas jau nereti lielā mērā nozīmē, ka attiecīgais jautājums ir «norakts». Taisnības labad gan jāpiebilst, ka mūsu tā dēvētie tautas kalpi ir nolēmuši, ka sabiedrību vajagot informēt par finanšu piramīdām. Varētu teikt, ka tas viss ir smieklīgi, bet faktiski tas tikai norāda, cik vājā līmenī ir to cilvēku uztvere, kas lemj par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Protams, cilvēkiem nevajag dot savu naudu krāpniekiem - tas ir skaidrs pat maziem bērniem. Taču tikpat labi var teikt, ka veikalos nevajag aizliegt tirgot pārtikas produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, jo katrs pircējs taču pats var izlasīt attiecīgo datumu uz iepakojuma un izlemt - ir vēlme riskēt pašam ar savu veselību vai tomēr nav. Un vispār - desu pirms pirkšanas var arī apostīt…

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas būvuzņēmēju interesantākie arheoloģiskie atklājumi

Gunta Kursiša,12.07.2013

Šogad aprīlī, darbus veicot Latvijas energoceltniekam (LEC), Piltenes pagastā pie Ventas projekta «Kurzemes loks» ietvaros tika uzrakti seni kapi.

Foto avots: LEC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.

Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.

«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas būvvalde: lielākajai daļai MMM-2011 reklāmu šodienas laikā jāpazūd

Gunta Kursiša,12.03.2012

Sabiedriskās transporta pieturvietā Merķeļa ielā izvietota biedrības MMM 2011 klubs, kuras mērķis ir finanšu piramīdu popularizēšana, reklāma.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Firmas MMM-2011, kuras mērķis ir nodarboties ar finanšu piramīdu celšanu, reklāmām no Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietām pirmdien, 12. martā, būtu jāpazūd. Tas notiks tādēļ, ka beigsies MMM-2011 saskaņojuma termiņš ar Rīgas būvvaldi, savukārt reklāma Krasta ielā būs redzama līdz 30. martam, Db.lv stāstīja Būvvaldes vadītāja palīdze Ieva Luste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piecas MMM reklāmas vēl gozējas pieturās; sods var sasniegt 10 tūkst. Ls

Gunta Kursiša,16.03.2012

Sabiedriskās transporta pieturvietā Kr. Valdemāra ielā bija izvietota biedrības MMM 2011 klubs, kuras mērķis ir finanšu piramīdu popularizēšana, reklāma.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban vēl piecās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās nav noņemtas finanšu piramīdu būvētāju firmas MMM-2011 reklāmas, un par to sastādīti administratīvie akti, ko izskatīs Administratīvā komisija, Db.lv stāstīja Rīgas Pilsētas būvvaldes vadītāja palīdze Ieva Luste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valentīna dienā modes un izklaides centrā Rīga Plaza izveidota piramīda no 819 šampanieša glāzēm, kas sniedzās 2,21 m augstumā.

Šampanieša glāžu piramīdu meistari veidojuši 45 minūtes.

Sākotnējās prognozes pat pārsniegtas – plānoto 716 glāžu vietā piramīda tapusi no 819 glāzēm, kas esot šī brīža Latvijas rekords.

Kā vēsta organizatori, kāds vīrietis pēc piramīdas tapšanas bijis tik spēcīgu jūtu pārņemts, ka turpat bildinājis savu iemīļoto.

Piramīdu no šampanieša glāzēm veidoja divi meistari no Lietuvas - Mants Viniks un Žans Višņausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bēdīgi slavenā Auseklīša līdzinieks MMM 2011 sāk aicināt jaunus dalībniekus Twitter

Gunta Kursiša,22.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelicencētais uzņēmums MMM 2011, kas piedāvā Latvijas iedzīvotājiem noguldīt naudu, solot līdz 75% peļņu mēnesī un, iespējams, Latvijā mēģina būvēt finanšu piramīdu, līdzīgi kā deviņdesmito gadu sākumā dibinātās firmas Auseklītis un Colla, uzsākusi savas gaitas sociālajā tīklā Twitter, kur stāsta, ka kāds Latvijas iedzīvotājs jau vienā mēnesī ir nopelnījis 2000 latus, tomēr MMM 2011 dalībnieku skaits nepārsniedz simtu, novēroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākti divi kriminālprocesi par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar finanšu piramīdu MMM-2011, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) .

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē saistībā ar finanšu piramīdu MMM-2011 3. jūlijā uzsākti divi kriminālprocesi, kas šobrīd kvalificēti pēc Krimināllikuma 207. panta 1. daļas. Tajā paredzēta kriminālatbildība par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanās vai bez speciālas atļaujas.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību no diviem līdz pieciem gadiem.

Abi kriminālprocesi sākti pēc FKTK iesniegumu saņemšanas. Tajos norādīts, ka personas ir iesaistījušās finanšu piramīdā MMM-2011 un nelikumīgi piesaista noguldītāju līdzekļus, līdz ar to, iespējams, nodarbojas ar uzņēmējdarbību bez licences atkārtoti gada laikā. Attiecībā uz minētajām personām Valsts ieņēmumu dienestā jau bija pieņemti lēmumi administratīvajās lietās par komercdarbību bez licences atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Pašlaik abos kriminālprocesos notiek pirmstiesas izmeklēšana, lai noskaidrotu visus apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas: iedzīvotāji ar sms kredītu palīdzību varētu būt sabūvējuši parādu piramīdas

Gunta Kursiša,19.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas bankas Igaunijā ir saniknotas uz tā saucamo «sms kredītu» izsniedzējiem, norādot, ka to piešķiršana ir ne vien neētiska, bet arī dzen cilvēkus lielākos parādos, vēsta Igaunijas mediji. Arī Latvijas Swedbank pārstāvis Db.lv norādīja – sms kredītu aizņemšanās process netiek kontrolēts, un varētu būt daudz tādu cilvēku, kas izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

«Nereti naudas aizņemšanās, izmantojot tā saucamos «ātros» un «sms kredītus», naudas summa tiek izmantota citu parādu segšanai, kas nebūtu akceptējamas, jo šādas darbības var «iedzīt» cilvēku tādā kā parādu apburtajā lokā – aizņemoties vēl un vēl cilvēka parāda apjoms nevis samazinās, bet kļūst pārmērīgi liels,» norāda arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

«Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc ir vajadzība aizņemties, izmantojot «ātros kredītus», tādēļ nebūtu korekti izteikt kādu kopīgu vērtējumu par šādu aizņemšanos vai biznesu, taču jāatzīst, ka šī joma Latvijā līdz šim ir bijusi salīdzinoši vāji uzraudzīta, un tās patiesā ietekme uz Latvijas ģimeņu makiem ir visai nezināma,» Db.lv skaidroja Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs. Viņš norādīja, ka nav īsti zināms, cik daudz ir cilvēku, kas aizņēmušies tikai vienreiz, bet cik daudz ir tādu, kas jau izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) trešdien, 30. augustā, ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu gan Finanšu ministrijai (FM), gan Ekonomikas ministrijai (EM), lūdzot skaidrot abu ministriju apsvērumus tam, kāpēc slepenībā tiek virzīti priekšlikumi pasākumiem nebanku kreditēšanas aizdevumu pieauguma ierobežošanai, turklāt par to nesniedzot nekādu informāciju nozares uzņēmumiem, informē LAFPA.

«Šā gada martā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns. Viens no tā mērķiem ir attīstīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka tieši nebanku sektors ir iezīmējis Latvijas vārdu ārvalstu tirgos, piedāvājot arvien jaunus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, šobrīd nav skaidrs, kāpēc valdība virza šādus priekšlikumus,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nozares uzņēmumi pauž neizpratni par veidu, kā valdība virza izmaiņas – steigā, nesniedzot nekādu informāciju par virzīto priekšlikumu saturu nozares uzņēmumiem. Tāpat nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem nav skaidrs, kāpēc valdība vēlas īstenot politiku, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks,01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA,02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru