Sakarā ar finanšu piramīdu MMM-2011 pret tās būvētāju Mavrodi Moldāvijā ierosina krimināllietu, vēsta Krievijas mediji. MMM-2011 būvēšanā ar reklāmas palīdzību sociālajos tīklos un Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika aicināti pievienoties arī Latvijas iedzīvotāji.
Moldāvijas Nacionālā banka vērsusi valsts iedzīvotāju uzmanību uz «finanšu piramīdas nelikumīgo dabu» un brīdinājusi par risku zaudēt MMM-2011 piramdīdā ieguldītos līdzekļus.
Arī Moldāvijā finanšu piramīda MMM-2011 darbojas, izmantojot internetu. Jau vēstīts, ka piramīdas darbības princips ir MMM dolāru iegāde pēc noteikta kursa. Ieguldītājiem atkarībā no ieguldījuma veida tiek solīta peļņa 20-75% apmērā, kā arī dažādi citi papildu bonusi par reģistrāciju, piesaistītajiem cilvēkiem utt. Jaunu klientu piesaistei sociālajos tīklos kompānija pat sola maksāt 20 ASV dolāru katram, kurš no jauna tai pievienojas. MMM savā mājaslapā norāda, ka neko negarantē un ka, iesaistoties tajā, iespējams zaudēt visu naudu.
Moldāvijas likumdošana nosaka, ka «neviena juridiska persona nav tiesīga veikt finanšu operācijas valsts teritorijā bez Moldāvijas Nacionālās bankas izsniegtas licences».
Prokuratūra noskaidrojusi, ka patlaban Moldāvijā finanšu piramīdā reģistrējušies aptuveni tūkstotis ieguldītāju. Tajā pašā laikā finanšu piramīdas organizētāji uzskata bankas sūdzības par «nepamatotām». Viņuprāt, piramīdas ieguldītāju dalību MMM-2011 nevar klasificēt kā bankas depozītu, un tādējādi «likums neliedz fiziskām personām iesaistīties līdzīga rakstura darījumos».
Savukārt S. Mavrodi savā blogā aicinājis finanšu piramīdā MMM-2011 piedalīties visus piramīdas MMM-94 dalībniekus, kā arī tos, kas reiz zaudējuši līdzekļus citu finanšu piramīdu darbības rezultātā. «Es pārreģistrēju visus ieguldītājus, kas cietuši no finanšu piramīdu darbības. Jebkuras! [..] Man ir plāns, kā viņiem samaksāt,» S. Mavrodi raksta savā blogā.
Jau vēstīts, ka S. Mavrodi pēc finanšu piramīdas, kas tika būvēta deviņdesmitajos gados, sabrukuma naudas ieguldītājiem ir parādā aptuveni 4,2 miljardu rubļu (vairāk nekā 70 milj. Ls). Pēc finanšu piramīdas MMM bankrota 1994. gadā naudu zaudēja no desmit līdz 15 miljoniem ieguldītāju.
Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas Pieprasījuma komisijas pieaicinātie eksperti norādījuši - nav nepieciešams strauji mainīt likumdošanu, lai tiktu ierobežota finanšu piramīdu veidošana. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis norādīja, ka aptauju dati liecina, ka aptuveni 93% Latvijas iedzīvotāju negrasās iesaistīties finanšu piramīdās. FKTK uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem šādās situācijās ir skaidrojošais darbs, proti, sabiedrībai ir jāskaidro, kāpēc nevajadzētu iesaistīties šādās finanšu piramīdās un ieguldīt tajās naudu. Kā arī vienmēr būšot daļa cilvēku, kas iesaistīsies un ieguldīs 200 līdz 300 Ls, un pret to cīnīties nebūs iespējams. J. Brazovskis norādīja, ka tie pārsvarā esot viņa vecuma vīrieši, kuriem ir spēlmaņa profils. Viņš piebilst, ka ir daļa ļaužu, kas vēlas riskēt un tur neko nevar darīt – ne ar likumu, ne arī ar skaidrošanu.
Lursoft dati liecina, ka šobrīd Latvijā ir reģistrēti divi uzņēmumi, kuru nosaukumos ir trīs MMM, proti, SIA MMM, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumiem un SIA MMM Group, kas attiecīgi nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Savukārt ar diviem MM registrēti kopumā četri uzņēmumi, bet tai pat laikā pieejamas dažādās nosaukumu kombinācijās, kur figurē viens M.